Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krāšņot
krāšņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.pareti Rotājot darīt (ko) krāšņu.
PiemēriTurpretī viņu apkārtni daba bija diezgan krāšņojusi. Gandrīz visapkārt tiem stiepās varens milzu mežs..
  • pārn. Turpretī viņu apkārtni daba bija diezgan krāšņojusi. Gandrīz visapkārt tiem stiepās varens milzu mežs..
2.parasti 3. pers. Būt par (kā) rotājuma elementu. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
PiemēriĪpatnējās plāksnēs un dažādas formas ķieģeļos pārvērstais Lodes māls krāšņo Viļņas jauno operas ēku..
  • Īpatnējās plāksnēs un dažādas formas ķieģeļos pārvērstais Lodes māls krāšņo Viļņas jauno operas ēku..
  • Zem.. smaidošās skaistās sejas, kuru krāšņoja lepni drosmīgas acis un kuplas matu cirtas, stāvēja uzraksts..
  • ..«Mežs krāšņo zemi. Kad es dzirdu, kā šalc jaunais mežs, stādīts manām rokām.., mana dvēsele pildās ar lepnumu.»
  • pārn. Tad plauka cerības un dzīvi krāšņoja.
3.parasti 3. pers.; intrans.; pareti Krāšņoties2.
PiemēriVāzēs un vāzītēs krāšņo ziedi.
  • Vāzēs un vāzītēs krāšņo ziedi.
Avoti: 4. sējums