krāšņums
krāšņums -a, v.
1.Vispārināta īpašība → krāšņs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDabas krāšņums.
1.1.ģen.: krāšņuma, adj. nozīmē Dekoratīvs (par augiem).
PiemēriAmūras korķa koks ir arī krāšņuma augs, ko audzē parkos; tas aug arī Rīgas apstādījumos.
Stabili vārdu savienojumiKrāšņuma augs. Krāšņuma dārzs. Krāšņuma koks.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → krāšņs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAustrumu teiksmu krāšņums.
3.Rotājums, izgreznojums. Skaists (dabas) veidojums.
PiemēriSevišķs operas [«Baņuta»] krāšņums ir tās daudzie kori.
3.1.parasti dsk.; iron. Skaistas (sievietes) ķermeņa formas.
PiemēriBrīvais zemkopis Stepsiāds, apņemdams par sievu augumā pasmago, bet sievišķīgiem krāšņumiem bagātīgi apveltīto kaimiņa meitu Kleonīki, kāzu svinībās ar devīgiem upuriem bija izlūdzies svētību auglības dievei Dēmetrai..
Avoti: 4. sējums