krēslainība
krēslainība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → krēslains1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī krēsla1.
PiemēriSalas kalni meta milzīgu, garu ēnu jūrā, kas sāka jau saplūst ar vakara krēslainību.
2.Vispārināta īpašība → krēslains2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī krēsla2.
PiemēriDega mazā spuldze, istaba grima krēslainībā, glāzēs dzeltens lāsmoja vīns.
Avoti: 4. sējums