krītains
krītains -ais; s. -a, -ā
krītaini apst.
1.Tāds, kas satur krītu.
PiemēriKrītaina augsne.
- Krītaina augsne.
2.Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
Piemēri«Jāsaņemas, jāsaņemas, Valdi!» to saka Ozoliņš [skolotājs], pēc stundas krītainos pirkstus mutautā slaucīdams.
- «Jāsaņemas, jāsaņemas, Valdi!» to saka Ozoliņš [skolotājs], pēc stundas krītainos pirkstus mutautā slaucīdams.
- Lielais palaidnis, stacijas Kuģenieka Edvards, klusiņām iebāza viņam kabatā krītaino tāpeles [tāfeles] slaukāmo lupatu.
Avoti: 4. sējums