krīze
krīze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.kap. Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
PiemēriEkonomiskā krīze.
Stabili vārdu savienojumiKredīta krīze.
1.1.Politisks stāvoklis valstī, kur pastāv antagonistiska šķiru sabiedrība, kad krasi saasinās apspiesto cīņa pret apspiedējiem.
PiemēriPolitiskā krīze.
Stabili vārdu savienojumiParlamenta (arī kabineta, valdības) krīze.
2.Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis. Sarežģīts pārejas stāvoklis.
PiemēriUzskatu krīze.
2.1.Asa (parasti materiālo vērtību) nepietiekamība.
Piemēri..tā kā Rīgā pašlaik [buržuāziskajā Latvijā] bija sīvākie dzīvokļu krīzes gadi, Visvaldis dabūja diezgan noskrieties, kamēr Pārdaugavā atrada divu istabu dzīvoklīti..
3.med. Pavērsiens akūtas slimības gaitā — izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums. Pēkšņa slimības simptomu paasināšanās. Pēkšņa, strauja temperatūras krišanās.
Avoti: 4. sējums