Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kučierēt
kučierēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; novec.
Vadīt pajūgu.
PiemēriZītars paņēma grožus un kučierēja.
Avoti: 4. sējums