Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kukņa
kukņa -as, s.; novec.
Virtuve.
PiemēriKukņā patiesi uguns sprēgāja pavardā, podos un katliņos cepa un vārījās nezin kas..
  • Kukņā patiesi uguns sprēgāja pavardā, podos un katliņos cepa un vārījās nezin kas..
  • ..kukņā.. izplūst tāda lielmanīga smaka, kas piepūš mājas ļaudīm nāsis un visiem stāsta: cepetis.
  • Pavārs saņēma viņu [kaķīti] klēpī un ienesa kukņā.
Avoti: 4. sējums