Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kuluāri
kuluāri -u, v.; tikai dsk.
1.Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
PiemēriTiesas zāles kuluāri.
1.1.Telpas (pie skatītāju zāles), kur publika var uzturēties pirms izrādēm un citiem pasākumiem vai to starpbrīžos.
PiemēriPa ceļam uz [kinoteātra] zāli skatītājam jāiziet cauri kasu telpām, pēc tam tas nokļūst vestibilā, kur publika sadalās pa uzgaidāmajiem kuluāriem.
1.2.pārn. Neoficiālas situācijas un apstākļi, arī neoficiālas tikšanās (parasti vienlaicīgi ar kādu oficiālu pasākumu).
PiemēriSacensības aizvadītas. Ne reizi vien to kuluāros tika runāts par to, ka arī turpmāk nepieciešami šādi turnīri, kur vienuviet sacenšas jaunieši, pieaugušie un juniori.
Avoti: 4. sējums