kupīra1
kupīra -as, s.
Saīsinājums, izlaidums (tekstā, skaņdarbā).
PiemēriNekādā ziņā nevar samierināties ar kupīru pašā operas nobeigumā, izmetot traģisko tautas vaidu saucienu..
- Nekādā ziņā nevar samierināties ar kupīru pašā operas nobeigumā, izmetot traģisko tautas vaidu saucienu..
- ..viss bija virzīts uz kopēju mērķi: iestudējot «Baņutu» bez kupīrām, izcelt mūzikas dramaturģijas izcilo māksliniecisko vērtību.
- Režisors nav baidījies izdarīt kupīras un griezumus tais vietās, kas, bez šaubām, darbības tempu vilktu garumā.
Avoti: 4. sējums