kurators
kurators -a, v.
kuratore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Persona, kurai uzdots vadīšanas un audzināšanas nolūkos sekot kāda darbam, mācībām, uzvedībai.
PiemēriJauno klīnicistu kuratore.
2.v.; vēst. Pirmsrevolūcijas Krievijā — persona, kas kādā apgabalā pārzina valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
Piemēri..[skolotājs] solījās braukt gandarījumu meklēt uz Rīgu pie mācību apgabala kuratora.
Avoti: 4. sējums