kurators
kurators -a, v.
kuratore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Persona, kurai uzdots vadīšanas un audzināšanas nolūkos sekot kāda darbam, mācībām, uzvedībai.
PiemēriJauno klīnicistu kuratore.
- Jauno klīnicistu kuratore.
- Institūtā.. katrai klātienes apmācības studentu grupai ir savs kurators - pasniedzējs, kurš izpilda vecākā biedra un audzinātāja funkcijas.
2.v.; vēst. Pirmsrevolūcijas Krievijā – persona, kas kādā apgabalā pārzina valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
Piemēri..[skolotājs] solījās braukt gandarījumu meklēt uz Rīgu pie mācību apgabala kuratora.
- ..[skolotājs] solījās braukt gandarījumu meklēt uz Rīgu pie mācību apgabala kuratora.
Avoti: 4. sējums