Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kurbulis
kurbulis -ļa, v.; sar.
Iedarbināšanas kloķis.
PiemēriĀdolfs griež kurbuli, dzinējs sprauslo, dreb - iedarbojas, bet tūlīt arī noslāpst.
  • Ādolfs griež kurbuli, dzinējs sprauslo, dreb - iedarbojas, bet tūlīt arī noslāpst.
  • Nosviedis kurbuli Kasparam pie kājām, Haris ierausās šofera būdā.
  • ..pagriezu automašīnas kurbuli.. un, ērti ādas sēdeklī atlaidies, grozīju stūres ratu.
Avoti: 4. sējums