kurēties
kurēties parasti 3. pers., -as, pag. -ējās; refl.
1.Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurties.
PiemēriVienā stūrī kurējās plītiņa, un uz tās jautri sīca trumulis.
1.1.Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
PiemēriBērza malka labi kuras.
1.2.Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
PiemēriPavardā sāk kurēties uguns.
Avoti: 4. sējums