kurēties
kurēties parasti 3. pers., -as, pag. -ējās; refl.
1.Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurties.
PiemēriVienā stūrī kurējās plītiņa, un uz tās jautri sīca trumulis.
- Vienā stūrī kurējās plītiņa, un uz tās jautri sīca trumulis.
- Krastmalā kurējās ugunskurs. Sprakstēdami tur dega sausu, nokaltušu egļu tievie stumbri..
1.1.Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
PiemēriBērza malka labi kuras.
- Bērza malka labi kuras.
1.2.Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
PiemēriPavardā sāk kurēties uguns.
- Pavardā sāk kurēties uguns.
- ..laiks bij apmeties auksts un nemīlīgs, mums krāsnī kurējās uguns.
Avoti: 4. sējums