kurtēt
kurtēt parasti 3. pers., kurtē, pag. kurtēja; intrans.
1.Pāraugot kļūt sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (par augiem, to daļām).
PiemēriRedīsi kurtē.
2.Kūstot kļūt irdenam (parasti par sniegu, ledu).
PiemēriSniegs sāk kurtēt saulē.
Avoti: 4. sējums