kurš
kurš -a, v.; vietn.
kurais -ā, v., vietn.; reti
kura -as, s.; vietn.
kurā -ās, s.; vietn.; reti
1.jaut. vietn. Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
PiemēriUn tad? Kurš ilgāk no viņiem izturēs - viņš, Antons Vējš, vai Roberts Brūns?
- Un tad? Kurš ilgāk no viņiem izturēs - viņš, Antons Vējš, vai Roberts Brūns?
- ..«Sporta laukumos nereti sarodas tik daudz gribētāju, ka notiek «cīņa» starp lielajiem un mazajiem. Kurš spēlēs? Kurš skatīsies? Jāgaida rindā.»
1.1.Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
PiemēriKura izrāde šī ir?
- Kura izrāde šī ir?
- Kurš datums ir šodien?
- Kura daļa mantas pienākas brālim?
1.2.Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
Piemēri«No kurām mājām tu esi?» sargs jautāja..
- «No kurām mājām tu esi?» sargs jautāja..
- «Tu klausies, mazais? Kurā vietā tu mani gaidīsi?»
- «Tad nu mēs būsim iepazinušās. Kuri ir jūsu logi?» Anna Kļaviņa parādīja. Piektajā stāvā.
2.jaut. vietn.; parasti izsaukuma teikumos vai retoriskajos jautājuma teikumos. Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
Piemēri«Kuram nu gan prieks tagad [tūlīt pēc kara] dziedāt!» māte skumji noteica.
- «Kuram nu gan prieks tagad [tūlīt pēc kara] dziedāt!» māte skumji noteica.
- Bet atraidīt, tādu bagātnieku atraidīt, kura meita to gan darītu?
- Āgenskalns. Kurš gan no rīdziniekiem nepazīst šo seno pilsētas rajonu.
3.nenot. vietn. Norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas).
PiemēriPēc tam viņš bija mācījis grāmatu citiem ciema bērniem, cik nu kurš varējis iemācīties.
- Pēc tam viņš bija mācījis grāmatu citiem ciema bērniem, cik nu kurš varējis iemācīties.
- Mēs visi būsim kopā, Lai kā mums kuram ies.
- Šodien var parunāt vienalga ar kuru no [kolhoza] «Oktobra» ļaudīm, no visiem dzirdēs prieka pilnus vārdus..
- Salenieks aizgāja uzmeklēt skolotājus, aprunāties ar tiem, ko kurais agrāk mācījis, kā varēs stundas sadalīt tagad.
- Lai neiekristu ūdenī, labās puses nesēji sāka stumdīt kreisās puses nesējus, bet tie savukārt otrādi. Iesākās nikna cīņa, kurš kuru iegāzīs ūdenī.
- «..viņam visvairāk acu noraudātu pakaļ nekā mums kaut kuram citam,» Skrastiņš sacīja, žēli smaidīdams.
4.nenot. vietn.; savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu «-dams» un «lai»; pareti Norāda uz dzīvas būtnes pieļāvumu.
PiemēriLai nāk kurš nākdams.
- Lai nāk kurš nākdams.
- Lai brauc kurš braukdams.
5.nenot. vietn. Norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm).
PiemēriEs zinu, cik bezdelīdziņu perē uz kūtsaugšas.. Zinu, cik kurā perēklī bērnu..
- Es zinu, cik bezdelīdziņu perē uz kūtsaugšas.. Zinu, cik kurā perēklī bērnu..
- Lai vēji nāk no kuras puses nākdami, brīvi tie klīst pār atmatu..
- Tavās acīs kurtin kuras Pirmās dejas prieks tik kairs. Man šis valsis, kas zin, kurais, Pirmo - neatceros vairs.
5.1.akuz.: kuro, retāk kuru; parasti savienojumā ar «jau» un, piemēram, «reizi», «dienu», «gadu». Ne pirmo, ne vienu vien.
PiemēriJau kuro reizi es to nožēloju - otru, trešo?
- Jau kuro reizi es to nožēloju - otru, trešo?
- Kuro stundu, kuro dienu Es no tevis velti bēgu.
- Māris, brigadiera dēlēns, Bikli viņas roku skar... Nu jau kuru deju spēlē Muzikanti šovakar.
6.attieksmes vietn.; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
PiemēriKurš pirmais, maisā skriedams, nonāca pie mērķa, dabūja diezgan lielu balvu..
- Kurš pirmais, maisā skriedams, nonāca pie mērķa, dabūja diezgan lielu balvu..
- Turpmāk Līzei bija vienalga, kuru sābru apciemot..
6.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
Piemēri..kurš bērns piedzimst, tas nomirst.
- ..kurš bērns piedzimst, tas nomirst.
- Kura laba dziedātāja, Tā tikusi darbiņos.
7.attieksmes vietn.; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
Piemēri«Man ir gan laime - vienmēr tie brūtgāni tādi, ap kuriem jau nāve lakstojas!»
- «Man ir gan laime - vienmēr tie brūtgāni tādi, ap kuriem jau nāve lakstojas!»
- ..šī pati meiča, Pacepļu Anna, ir tā, kuru mīl viņa dēls.
8.attieksmes vietn.; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
Piemēri..strēlnieki nonāca upes krastā, kuras nosaukumu vēl nezināja.
- ..strēlnieki nonāca upes krastā, kuras nosaukumu vēl nezināja.
- Saimnieks nesa grožus un jauno oškoka zveņģeli, kurai Liepiņš vēl tikko šorīt bij paguvis uzkalt cilpu ar āķi.
- Es jūs ievedīšu pasaulē, par kuru jums nav ne jausmas.
8.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
Piemēri..Juris mauc rokā pirkstainus cimdus, varbūt tos pašus, kurus dabūja no Dārtes..
- ..Juris mauc rokā pirkstainus cimdus, varbūt tos pašus, kurus dabūja no Dārtes..
- ..ceplis devis.. tādu daudzumu ķieģeļu, no kuriem varētu uzcelt piecus divpadsmit dzīvokļu namus.
- Māsa piederēja pie tiem cilvēkiem, kurus nepamana, kad viņi ir mājās, bet pamana, ja viņu nav.
9.attieksmes vietn.; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
Piemēri..pirmajā acu uzmetienā svešnieks vis droši nepateiktu, kura Muguriene, kuras viņas abas meitas.
- ..pirmajā acu uzmetienā svešnieks vis droši nepateiktu, kura Muguriene, kuras viņas abas meitas.
- Visas bija noliekušās, un Bērsons nezināja, kura jautā.
- Un es vairs nevaru atrast, kurš starp tiem siltumiem - tavs.
9.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
PiemēriNestrīdēsimies par to, Kuras jūras ūdens ir sājāks, Kurš ezers dziļāks, Kurš kura sirdī viļas.
- Nestrīdēsimies par to, Kuras jūras ūdens ir sājāks, Kurš ezers dziļāks, Kurš kura sirdī viļas.
- Pa kuru brīdi.. bija savilkušies mākoņi, to viņi nemanīja..
- «Es.. esmu tāds cilvēks, kas nevar iztikt bez lamāšanās. Kuru satiec, tam nodod kārtu ..»
10.attieksmes vietn.; savienojumā «lai kurš»; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
PiemēriMiķelis liels runātājs nav.. Un katrreiz, lai kurš beidzis runāt, apstiprina: «Nu kā tad, jā. Es jau ar [arī] tā saku.»
- Miķelis liels runātājs nav.. Un katrreiz, lai kurš beidzis runāt, apstiprina: «Nu kā tad, jā. Es jau ar [arī] tā saku.»
Stabili vārdu savienojumi(Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi. Kaut kurā brīdī. Kā (nu) kurš. Kā kuro reizi.
- (Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi idioma — Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
- Kaut kurā brīdī idioma — pareti Jebkurā brīdī. Tūlīt.
- Kā (nu) kurš idioma — Saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk.
- Kā kuro reizi idioma — Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
- Kāds (nu) kurš (arī kurais) idioma — Tāds, kas pēc īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem.
- Kur (nu) kurais idioma — Katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
- Kurā katrā (arī katrā) laikā idioma — Jebkurā laikā. Vienmēr.
- Kurš katrs — 1. Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks.2. Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
- Kuru katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) idioma — 1. Ļoti drīz. Tūlīt.2.reti Jebkurā laikā, brīdī.
- Nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) idioma — Ilgāku laiku. Nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.).
Avoti: 4. sējums