kurši
kurši -u, v.
kursis -ša, v.
kursiete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.dsk., v. Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
PiemēriLatviešu valoda izveidojusies no austrumbaltu latvisko cilšu - letgaļu, zemgaļu, sēļu un kuršu - valodām.
- Latviešu valoda izveidojusies no austrumbaltu latvisko cilšu - letgaļu, zemgaļu, sēļu un kuršu - valodām.
- Viņš [J. Endzelīns] rakstījis par latviešu nācijas cilmes jeb etnoģenēzes jautājumiem. Visbūtiskākie šai nozarē ir viņa raksti par kuršiem.
- Senākās rakstītās ziņas par mantu glabātavu.. kuršu labieša saimniecībā ap 925. gadu sniedz Egila Skalagrimsona sāga..
Stabili vārdu savienojumiKuršu ķoniņš.
- Kuršu ķoniņš — Kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
2.arī vsk. Šīs cilts, tautības piederīgais.
Avoti: 4. sējums