Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kutelīgs
kutelīgs -ais; s. -a, -ā
kutelīgi apst.
1.Tāds, kam ļoti kut.
PiemēriKutelīgs bērns.
2.sar. Tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju).
PiemēriLīdz šim Aija bija sargājusies cilāt tik kutelīgu jautājumu, kāds bija kāzu rīkošana. Lai cik nabadzīgi visu ņēma, bez naudas tomēr nevarēja.
2.1.Divdomīgs2.
PiemēriBet Žanis.. iesaucās: «Nu, kā tev patika šī jaunā anekdote? Kutelīga, vai ne?»
Avoti: 4. sējums