Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kuģinieks
kuģinieks -a, v.
kuģiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Kuģa apkalpes loceklis. Jūrnieks (1).
Piemēri..Fricis.. mēdza stāstīt brīnumainus nostāstus par savām kuģinieku gaitām..
Avoti: 4. sējums