kušete
kušete -es, dsk. ģen. -tu, s.
Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā.
PiemēriAtlaisties uz kušetes.
- Atlaisties uz kušetes.
- Edmunts steidzīgi pa paradumam noskūpstīja māti uz pieres un tūliņ apsēdās uz kušetes, kur bij tik bieži gulējis..
Avoti: 4. sējums