Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kverpis
kverpis -pja, v.; sar.; niev.
Bērns.
Piemēri«Tā ir mana cūka,» es sacīju tēvam. «Turi muti, kverpi!» tēvs uzbrēca..
  • «Tā ir mana cūka,» es sacīju tēvam. «Turi muti, kverpi!» tēvs uzbrēca..
  • «Bet ja šķilteris teiks, ko tādu kverpi [klaušās] sūta, un sūdzēsies lielkungam?»
  • Pārvaldnieks dusmās pieskrej un iemet arī viņam [Mamedam] reiz ar spieķi. «Un tu, kverpi, te vairs nekad nerādies manas acis!»
Avoti: 4. sējums