kāmēt
kāmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; pareti
Kļūt ļoti vājam.
Piemēri..gūsta šausmas spējīgs iedomāties tikai tas, kas pats kāmējis koncentrācijas lēģeros [nometnēs], strēbis riebīgi smirdošo zupu, ēdis zāģu skaidu maizi..
Avoti: 4. sējums