Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kāpaļāt
kāpaļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Kāpelēt1.
PiemēriMēs staigājām pa mežu, kāpaļājām kalnos..
  • Mēs staigājām pa mežu, kāpaļājām kalnos..
  • Nez, kas šim [puisim] šodien prātā ienācis - pa kalnu kāpaļāt...
2.Kāpelēt2.
PiemēriAr piezīmju grāmatiņu rokās biju kāpaļājis gan pa sastatnēm, gan skābbarības torņiem..
  • Ar piezīmju grāmatiņu rokās biju kāpaļājis gan pa sastatnēm, gan skābbarības torņiem..
  • Un tevi sagrābj spēja, nesavaldāma dziņa skraidīt tāpat kā kumeļam, kāpaļāt pa kokiem kā kaķim, laisties spārnos līdzīgi putnam...
  • pārn. Acis neviļus tīksminās par ēkas sienu spodro, tīkamo baltumu. Sārteni mežavīni pārgalvīgi kāpaļā līdz pašai korei.
2.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriVāvere uzvedās kā jau savā medību laukā. Nekaunīgi skraidelēja pa lazdāju, kāpaļāja, šķīdama riekstus.
  • Vāvere uzvedās kā jau savā medību laukā. Nekaunīgi skraidelēja pa lazdāju, kāpaļāja, šķīdama riekstus.
  • Nu bija iznākuši no zemes arī sienāžu bērni.. Lēnām viņi kāpaļāja pa nopļautajām spailēm un sērīgi čirkstēja - varbūt viņi tā raudāja.
3.Kāpelēt3.
PiemēriKāpaļāt autobusā iekšā un ārā.
  • Kāpaļāt autobusā iekšā un ārā.
4.parasti 3. pers. Kāpelēt4.
Avoti: 4. sējums