Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kāpaļāt
kāpaļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Kāpelēt1.
PiemēriMēs staigājām pa mežu, kāpaļājām kalnos..
2.Kāpelēt2.
PiemēriAr piezīmju grāmatiņu rokās biju kāpaļājis gan pa sastatnēm, gan skābbarības torņiem..
2.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriVāvere uzvedās kā jau savā medību laukā. Nekaunīgi skraidelēja pa lazdāju, kāpaļāja, šķīdama riekstus.
3.Kāpelēt3.
PiemēriKāpaļāt autobusā iekšā un ārā.
4.parasti 3. pers. Kāpelēt4.
Avoti: 4. sējums