kārt
kārt karu, kar, kar, pag. kāru; trans.
1.Novietot tā, lai karājas.
PiemēriKārt mēteli skapī.
Stabili vārdu savienojumiKa (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var kārt.
1.1.Žaut (piemēram, veļu).
Piemēri«Baloži piemēslo bēniņus. Māmiņa dusmīga, nevar veļu kārt.»
1.2.Savienojumā ar «kaklā»: novietot (ko) ap kaklu.
PiemēriKārt krelles kaklā.
Stabili vārdu savienojumi
2.Nonāvēt (kādu), apmelot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
PiemēriKalnā ārpus pilsētas stāvēja karātavas, kur kāra zviedru noteikumu pārkāpējus.
2.1.intrans.
Piemēri«Viņi [kontrrevolucionāri] visu ko dara. Kar, šauj, spīdzina.»
3.parasti 3. pers. Liekt (ko) uz leju (parasti par augiem).
PiemēriEs daudzreiz redzēju, kā notrīs rozes zieds, Pār vāzes malām lapas karot lejup..
Avoti: 4. sējums