Paplašinātā meklēšana

Meklējam kārt.

Atrasts vārdos (213):

Atrasts vārdu savienojumos (23):

Atrasts skaidrojumos (5664):

(Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest (arī (ap)liekt) loku (arī līkumu) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
Iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu.
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
vizbulīte Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu). _imperf._ Airēt apkārt.
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Airēties apkārt.
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem).
Izņemt atvaļinājumu Aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla.
dublēties Aizstāt vienam otru. Arī atkārtoties.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
Atguļas tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
brūnaļģes Aļģu grupa (brūnā krāsā), kuras sastopamas galvenokārt jūrās.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
noenkuroties Ap mesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku. Iekārtoties.
apakškārta Apakšējā kārta.
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt). Nomizot.
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā.
apbruņot Apgādāt (ar instrumentiem, iekārtu, rīkiem).
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu).
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās).
apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu).
sietuve Apģērba gabals. Piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
apkarināt Apkārt (ko no visām pusēm).
aplīk Apkārt.
prāģeris Apkārtceļojošs muzikants (Latvijā).
līkums Apkārtceļš.
apkaime Apkārtējā teritorija. Apkārtne.
Nedzīvā daba Apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
Nedzīvā daba Apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
atmosfēra Apkārtējo apstākļu kopums.
vide Apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide. Vide ārpus kā norobežota, izolēta.
vidus Apkārtne, teritorija.
ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
apsūtīt Aplaist (apkārt). Aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt).
aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt.
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī). Apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
aplobīt Apmizot (visapkārt vai vairākās vietās).
aplikt Apņemt (kam apkārt) un sasaistīt.
pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu. Pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu. Piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
apņemties Apņemt sev (ko apkārt).
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu). Ietīties.
apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu [1] (1).
apņemt Apsegt (ņemot apkārt).
latot Apsist ar latām vai kārtīm.
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
apdurstīt Apspraudīt (visapkārt).
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
apdēstīt Apstādīt (ap ko, kam apkārt).
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
gremzdot Apstrādāt (koku), atdalot gremzdu kārtu.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
apbadīt Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt).
klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
kruķēt Apvērst, kārtot ar kruķi.
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
apdzīt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. _imperf._ griezt apkārt.
apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. Refl. --> apgriezt [1] (1).
Pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest līkumu (arī loku) Apvirzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
Deju grīda Ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
pasaule Ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
glāstīt Ar glāstu vairākkārt skart.
rīvēt Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.). Lietvedība.
saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgu vielas kārtu pārklāta metāla plāte, uz kuras pārnes zīmējumu.
Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements. Arī kājsvira.
mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
nodibināt Ar likumu noteiktā kārtībā konstatēt (ko juridiski nozīmīgu).
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
čāpstināt Ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija. Arī sniega sega, parasti bieza.
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
perifērija Ārējā, apkārtējā (kā) daļa.
čaula Ārējā, virsējā daļa. Arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru.
Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku). Tāds, kurā izpaužas ekstāze.
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
Debess (arī zili) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili (arī debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili zaļi (arī zili, debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
tonnīgs Ārkārtīgi smags.
Patoloģiskais afekts Ārkārtīgi spēcīgs afekts, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
pasauldaudz Ārkārtīgi, ļoti daudz.
pasaulliels Ārkārtīgi, ļoti liels.
pasaulplašs Ārkārtīgi, ļoti plašs.
pasaulsvarīgs Ārkārtīgi, ļoti svarīgs.
pasaultāls Ārkārtīgi, ļoti tāls.
bezdievīgs Ārkārtīgi, ļoti.
pasaulīgs Ārkārtīgi, ļoti.
nežēlīgs Ārkārtīgi.
neprātīgs Ārkārtīgs, pārmērīgs.
vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu).
arums Arot apvērstā zemes kārta.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Art apkārt. Arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
dziļaršana Aršana dziļāk par aramkārtu.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.). Arī kārtāt.
rijolēt Art, apstrādāt augsni dziļāk par aramkārtu.
zaķzivs Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, zaķzivis.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
tūbīte Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm.
nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
platgalve Asarveidīgo kārtas līdz 15 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām.
zobenzivs Asarveidīgo kārtas līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
asaris Asarveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, asaris, ķīsis, zandarts.
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
asinsrade Asiņu formelementu (galvenokārt eritrocītu) rašanās process.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9 centimetrus garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
astoņkārtējs Astoņkārtīgs.
Uzkārt roku kaklā Atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
attaukot Atbrīvot no eļļas kārtas.
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
atslāņot Atdalot atbrīvot (no kāda slāņa, kārtas).
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
arvien Atkal, no jauna, atkārtoti.
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
reprīze Atkārtojuma zīme nošu rakstā.
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
atgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
pārgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību).
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
revakcinācija Atkārtota vakcinācija.
drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
grozīties Atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem.
reimunizēt Atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību).
reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
mīcīties Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
rustēt Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u.tml.
malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām. Atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
grauzīt Atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt. Negribīgi grauzt.
bārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt.
vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
revakcinēt Atkārtoti vakcinēt (kādu).
malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt. Klaigāt.
dzenāt Atkārtoti, neatlaidīgi meklēt.
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
diedelēties Atkārtoti, uzmācīgi diedelēt.
iebāzīt Atkārtoti, vairākiem paņēmieniem iebāzt (kur iekšā).
cilāt Atkārtoti, vairākkārt celt.
cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
Reizi no reizes Atkārtoti.
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
reprīze Atkārtots sitiens paukošanā.
jauns Atkārtots, vēlreizējs.
vairākkārtīgs Atkārtots.
daudzkārtīgs Atkārtots. Arī biežs.
apkust Atkust, nokust (visapkārt vai vietumis).
pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
aplupināt Atlupināt (visapkārt vai vairākās vietās).
aplupt Atlupt (vairākās vietās vai visapkārt).
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
Izkulties no parādiem Atrast iespēju nokārtot parādus.
Izkulties no parādiem Atrast iespēju nokārtot parādus.
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
iekļaut Atrasties (kam) cieši visapkārt. Arī ierobežot (ko). Ietvert (4).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
apmesties Ātri apiet, apskriet (ap ko, kam apkārt).
Aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) Ātri apskatīties (vis)apkārt.
aplobt Ātri apskriet (ap ko, kam apkārt).
apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
Gredzenā atskaņas Atskaņu izkārtojums četrrindē, kad pirmā rinda atskaņota ar ceturto, otrā - ar tiešo. Aptveru atskaņas.
Krusteniskās atskaņas Atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu. Brūnēt.
Karoga kārts Attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.). Vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
emalja Audi, kas veido zoba ārējo kārtu.
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
mezokarpijs Augļa apvalka vidējā kārta.
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
ozolpaparde Augs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām.
dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
irdne Augsne, zeme. Augsnes, zemes irdenā virskārta.
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
erceņģelis Augstākās kārtas eņģelis.
nobilis Augstāko kārtu persona Venēcijas republikā.
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
vīksna Augu dzimta, kurā ietilpst koki ar veselām, asimetriskām lapām un ziediem pušķos sakārtotās ziedkopās.
liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
lini Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
vilkvālīte Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem.
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
vija Augu dzimta, pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhloroflila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
lēcaste Augu kaitēklis - kolembolu kārtas kukainis.
fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
cikāde Augu sūcēju kārtas kukainis, kura tēviņš rada spēcīgas, čirkstošas skaņas.
Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Aulekšot apkārt. Apauļot.
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Auļot apkārt. Apaulekšot.
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei.
pašpalaidējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) iedarbināšanai.
pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevējs.
pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevis.
ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis galvenokārt dzīvā spēka iznīcināšanai ar lodēm.
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
torpēdaviācija Aviācija, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem.
rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
Globālā raķet Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
Globālā raķete Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
balodis Baložveidīgo kārtas vidēja lieluma drukns putns ar mazu galvu, vāji attīstītu knābi.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba.
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
apbērt Berot novietot (ap ko). _imperf._ Bērt apkārt.
bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Piku pikām Bez noteiktas kārtības, kā pagadās.
kolembolas Bezspārnu kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
apbīdīt Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Bīdīt apkārt.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu. Slīkšņa.
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugs, kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko). Skandināt (3).
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
daudzināt Bieži minēt, atkārtot (runā, rakstos).
sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
mugurpelde Blakšu kārtas kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu.
divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Braukt apkārt.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Brist apkārt.
briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei. Attiecīgā lopkopības nozare.
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
Telpiskais gobelēns Brīvi telpā izkārtota trīsdimensiju tekstila kompozīcija.
ļaudis Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
mobilizācija Bruņoto spēku pārkārtošana no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
ekspropriēt Buržuāziskajās tiesībās - piespiedu kārtā atsavināt (īpašumu) - par valsti, valsts varu.
Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
Kāpt pāri galvai Būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
pacelties Būt augstākam (par apkārtējo).
karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
celties Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā). Piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam. Būt darba kārtībā.
ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā). Mētāt (4).
noņemt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās.
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
carisms Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
vads Cauruļveida iekārta vielu pārvadīšanai.
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
mest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.). Mest (11).
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
Televīzijas centrs Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei. Televīzijas centrs.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
ceļmala Ceļa malēja daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
Ceļojošais kino Ceļojošā kinoiekārta.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
sirds Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
klājiens Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu.
iekļauties Cieši apņemt sev apkārt. Ietīties.
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta.
garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piemēram, gaļai).
pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu).
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
Dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
Dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
dzimumdiena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja. Dzimšanas diena.
jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi. Emocijas.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Epiderma (1).
epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Virsāda.
apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
Labais mājas gars (arī mājas dvēsele) Cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus. Veģetārisma piekritējs.
Kāršu licējs Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
Kāršu licējs Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē, kurš kārto eksāmenu.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
komunārs Cīnītājs par komunistisko iekārtu.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
citreiz Citkārt.
Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
noraga Čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām, baltiem ziediem.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielām divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros.
četrkārt Četrām kārtām, četrkārtīgi.
četrkāršs Četras reizes lielāks. Četrkārtīgs (1).
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī.
zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam).
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
aizmizot Daļēji nomizot (baļķus, kārtis, celmus u. tml.).
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu).
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
ierīce Darba līdzeklis, kas pievienots tehnoloģiskai iekārtai kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
ravētājs Darbarīks, arī iekārta, ierīce nezāļu ravēšanai.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.).
process Darbības kārtība (tiesu iestādēs): lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta.
aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu.
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
Sabiedriskais darbs Darbs, darbība, ko veic sabiedriskā kārtā.
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
klapatāt Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
saķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
daudzkārt Daudzām kārtām, daudzkārtīgi.
pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
pīpene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
velnarutks Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
ceļteka Daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
orhideja Daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs ar nekārtniem ļoti krāšņiem ziediem ķekaros vai vārpās.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem.
daudzkārtu Daudzkārtains.
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā.
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs.
kumulācija Daudzkārtēju kairinājumu efekta apvienošanās.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties. Iekalt (4).
cikkārt Daudzreiz, daudzkārt.
apdauzīt Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
atgadīties Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt.
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
parādīties Dažkārt kļūt redzamam, sastopamam. Gadīties (2).
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
gailis Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
Periodiskais daļskaitlis Decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
gazifikācija Deggāzes plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāšana ar iekārtu deggāzes plašai izmantošanai.
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
desmitkāršs Desmit reižu lielāks. Desmitkārtīgs (1).
krabis Desmitkāju kārtas vēžu dzimtu grupa, pie kuras pieder, piemēram, saldūdenskrabju, vilnaskrabju dzimta.
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
desmitkāršs Desmitkārtējs.
reglamentēt Detalizēti noteikt (darba, darbības kārtību).
reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
skala Detaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.) ar iedaļām.
apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
panelis Detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces.
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
deviņkārt Deviņām kārtām, deviņkārtīgi.
Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kura veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trīsrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
vaskpalma Dienvidamerikas palma, kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
dīķmala Dīķa mala, krasts. Apkārtne ap dīķi.
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
divkārt Divām kārtām, divkārtīgi.
divkāršs Divas reizes lielāks. Divkārtīgs (1).
atkārtots Divd. --> atkārtot. Tāds, ko atkārto.
pakarams Divd. --> pakārt.
piekarams Divd. --> piekārt.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
divkārtām Divkārt (2).
ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam).
divkāršs Divkārtējs.
otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.). Divkārtīgi.
dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods). Šīs dzimtas kukaiņi.
knislis Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi kukaiņi.
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
trūdodiņi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem. Šīs dzimtas kukaiņi.
kāpurmuša Divspārņu kārtas kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros).
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
pierakstīt Dokumentāri nokārtot transportlīdzekļa (parasti kuģa) piederību.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
pamatkrāsa Dominējošā krāsa (piemēram, kādā vidē, apkārtnē).
laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
apdrāzt Drāžot apdarināt (visapkārt).
ūdensžurka Drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos.
dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru.
bezcerīgs Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu).
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
apdrupt Drūpot sairt (visapkārt, no virspuses).
pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
cekuldūkuris Dūkurveidīgo kārtas putns.
dūkuris Dūkurveidīgo kārtas putns.
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
uts Dūrējutu kārtas kukainis.
apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa.
refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu.
ģirļicis Dzeltenbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa. Šādas krāsas kārta.
rutils Dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu.
guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, kaists iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
apdzīt Dzenot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Dzīt apkārt.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
laucis Dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
strofa Dziedātājputnu dziesmas daļa, kas atkārtojas.
nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Variēt (balsi, melodiju).
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi «la». Arī trallināt.
trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu. Sadzīt.
mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes. Mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.
nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
kārumnieks Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
Neražošanas pamatlīdzekļi Dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
šatobriāns Ēdiens - sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles.
sacepums Ēdiens - vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Iet apkārt.
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
Gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) Eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
Akadēmiskais parāds Eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
Kandidāta eksāmens Eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
elektromontāža Elektrisko iekārtu montāža.
elektromontieris Elektrisko iekārtu montieris.
elektroizolācija Elektrisko vadu un dažādu iekārtu izolācija elektriskās strāvas vadītāja norobežošanai.
galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
sintezators Elektroniska iekārta skaņu ieguvei.
terminālis Elektroniskās skaitļošanas mašīnas gala iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei no attāluma.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko feļetona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
Siltuma daudzums Enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
virsmiziņa Epiderma (2). Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
lirastis Fazānam līdzīgs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns (Austrālijā).
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
rakstīt Fiksēt (informāciju) ar grafiskām zīmēm (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairāk kārt filmēt (kādu objektu).
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
magnetostrikcija Formas un lieluma maiņa (galvenokārt feromagnētiķim), kas novērojama, (to) magnetizējot.
tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu).
replika Frāzes atkārtojums citā balsī vai citā toņkārtā.
intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
intermēdija Fūgas posms starp tēmu un tās atkārtojumu.
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
rudenāji Gadskārtējie ražas novākšanas svētki.
annāles Gadskārtējs izdevums.
kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (galvenokārt motora cilindrā vai kompresorā).
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
dzērve Gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu.
Galda klājums Galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
pilotiekārta Galvenā iekārta ar vadības pulti kādā iekārtu sistēmā.
pamatforma Galvenā, nozīmīgākā uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
pamatvilciens Galvenajās līnijās, pamatos, arī galvenokārt.
Galvenā kārtā (arī galvenam kārtām) Galvenokārt.
Galvenam kārtām (arī galvenā kārtā) Galvenokārt.
Pirmām (arī vispirmām) kārtām, arī pirmā (arī vispirmā) kārtā Galvenokārt.
pamats Galvenokārt.
Pa lielākai (arī lielākajai) daļai (arī tiesai), arī lielāko daļu (arī tiesu) Galvenokārt. Gadījumu vairumā.
Pa lielākai (arī lielākajai) tiesai (arī daļai), arī lielāko tiesu (arī daļu) Galvenokārt. Gadījumu vairumā.
Pa lielākai daļai Galvenokārt. Gadījumu vairumā.
vairāk Galvenokārt. Lielākoties.
pārsvars Galvenokārt. Vairumā gadījumu.
peršs Gara kārts, ko izmanto, izpildot akrobātiskus vingrojumus.
bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
gārgale Gārgaļveidīgo kārtas nirējputns.
lemt Gatavot lēmuma pieņemšanu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
Iet pie miera Gatavoties, kārtoties gulēšanai.
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
Starpzvaigžņu gāze Gāze (galvenokārt ūdeņradis), kas atrodas starpzvaigžņu telpā.
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi. Gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus). Sukāt.
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
ledusspogulis Gluda ledus virsma. Ledus kārta ar gludu virsmu.
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ faktācijas periods ir ilgāks par gadu.
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
rīss Graudzāļu dzimtas labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem. Arī šādu augu kopums.
vāvere Grauzēju kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki un vidēji lieli grauzēji, piemēram, murkšķi, susliki, vāveres.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
pele Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.
ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
matgrauzis Grauzējutu kārtas kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem.
grāvmala Grāvja mala. Grāvja tuvākā apkārtne.
apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
dubultgrīda Grīda, ko veido divas kārtas.
linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
gredzenot Griezties riņķveidā. Vīties apkārt, apņemt.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (iekārta, ierīce) darbojas.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, ka (šīs iekārtas, ierīces stāvoklis) realizējas.
apgriezt Griežot apkārt pa apli, apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
dumbrcālis Griežveidīgo kārtas raibs, putns ar sarkanu knābi.
slaka Grupa, kārta (parasti sabiedrībā).
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm. Arī saklasificēt.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums. Sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
Nepaklausīgi mati Grūti sakārtojami mati.
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos).
izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur). Gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Valstīties.
valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā.
deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu.
apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
iesēdināt Iecelt, iekārtot (kādu amatā).
iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri. Iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri.
pielaist Iedarbināt (dzinēju, motoru). Iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei).
Ieslēgt strāvu (arī elektrību) Iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
Ieslēgt strāvu (arī elektrību) Iedarbināt elektrisko iekārtu, aparrātu.
sildīt Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka gāžas.
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt).
apledojums Iedus kārta, kas apklāj kādu virsmu.
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
ieplūde Ieeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
Sist (arī kaut) kārti Iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti). Sist.
iekarināt Iekārt (1).
Iekarināt durvis (arī logus) Iekārt durvis (logus) virās.
Iekarināt logus Iekārt logus virās.
elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai.
kalte Iekārta (dažādu produktu, materiālu) kaltēšanai.
relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
starteris Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai.
pašielaidējs Iekārta (kā) ievirzīšanai mašīnā, ierīcē u. tml.
maisītājs Iekārta (kā) maisīšanai. Iekārta maisījuma iegūšanai.
mēriekārta Iekārta (kā) mērīšanai.
sadalītājiekārta Iekārta (kā) sadalīšanai.
sildiekārta Iekārta (kā) sildīšanai.
slēdzējiekārta Iekārta (kā) slēgšanai.
spektrometrs Iekārta (kā) spektra mērīšanai.
slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei.
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
skarifikators Iekārta (sēklu) skarifikācijai.
ieeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē).
izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces).
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
trimērs Iekārta ar vairākām ripām kokmateriālu garumošanai.
gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā.
detektors Iekārta daļiņu vai starojumu reģistrācijai.
apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
kompresors Iekārta gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai.
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
iesalnīca Iekārta iesala kaltēšanai.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
modulators Iekārta kāda fizikāla lieluma maiņai.
induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
lietētājs Iekārta lietēšanai.
detektors Iekārta maiņstrāvas taisngriešanai (parasti izmanto radiotehnikā).
skretele Iekārta materiālu (piemēram, kokmateriālu) pacelšanai un netālai transportēšanai.
krekings Iekārta naftas produktu pārstrādei.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
antena Iekārta radioviļņa izstarošanai vai uztveršanai.
radioiekārta Iekārta radioviļņu radīšanai, raidīšanai, uztveršanai.
radiogoniometrs Iekārta raidstacijas atrašanās virziena noteikšanai, izmantojot uztverto signālu stiprumu atkarā no uztverošās antenas orientācijas telpā.
rentgeniekārta Iekārta rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
Vagonu apgāzējs Iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu.
Vagonu mazgāšanas mašīna Iekārta vagonu ārējai mazgāšanai.
plastometrs Iekārta vielas plastiskuma mērīšanai.
kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
plazmotrons Iekārta zemas temperatūras plazmas (2) iegūšanai.
taisngriezis Iekārta, ar ko maiņstrāvas spriegumu pārveido līdzstrāvas spriegumā.
manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
Impulsu ģenerators Iekārta, ar kuru iegūst elektriskā sprieguma vai strāvas impulsus.
hidrofons Iekārta, ar kuru uztver zemūdens skaņas.
stends Iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
piekare Iekārta, detaļa, kas paredzēta (kā) piekāršanai.
līnija Iekārta, galvenokārt cauruļvadu sistēma, šķidru vai gāzveida vielu transportēšanai.
līnija Iekārta, galvenokārt vadu sistēma, elektriskās enerģijas pārvadei.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
piespiedējs Iekārta, ierīce (kā) piespiešanai.
rekuperators Iekārta, ierīce (kā) rekuperācijai.
retranslators Iekārta, ierīce (kā) retranslācijai.
plēsējs Iekārta, ierīce (kā) sadalīšanai, atdalīšanai.
sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
sūcējs Iekārta, ierīce (kā) sūkšanai.
žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
palēninātājs Iekārta, ierīce (kāda procesa) palēnināšanai.
plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
reverss Iekārta, ierīce (piemēram, transportlīdzekļa) virziena maiņai.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
rušinātājs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) rušināšanai.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot.
sublimators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) sublimācijai.
utilizators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) utilizācijai (1).
tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
transformators Iekārta, ierīce u. tml., arī sistēma (kā) pārveidošanai, arī pārvadīšanai.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē. Absorbētājs.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni.
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita.
savāktuve Iekārta, ierīce u. tml., tās detaļa (kā) savākšanai. Arī savācējs (2).
reflektors Iekārta, ierīce, arī iekārtas, ierīces detaļa, elements (kā) reflektēšanai.
skalotne Iekārta, ierīce, arī tvertne, trauks (kā) skalošanai.
novads Iekārta, ierīce, arī veidojums (kā) novadīšanai.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
transportlīdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai. Transporta līdzeklis.
Transporta līdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai. Transportlīdzeklis.
Transporta līdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. kā transportēšanai. Transportlīdzeklis.
paātrinātājs Iekārta, ietaise, ierīce (kāda procesa) paātrināšanai.
līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam.
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
priekšvērpējs Iekārta, kas padara šķiedru lenti tievāku un grodāku.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
papildiekārta Iekārta, kas papildina kādu citu iekārtu, ierīci u. tml., to sistēmu.
mikrofons Iekārta, kas pārvērš skaņas signālus elektriskajos signālos.
pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
kodoliekārta Iekārta, kas ražo kodolenerģiju.
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
bortiekārta Iekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
elektroiekārta Iekārta, ko darbina ar elektrisko enerģiju. Elektriskā iekārta.
vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
Barības galds Iekārta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
Lampu ģenerators Iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
Elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu.
vibromaisītājs Iekārta, kurā izgatavo lavas, gāzbetona masu u. tml., maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu.
elektromagnēts Iekārta, kurā magnētisko lauku iegūst ar elektrisko strāvu.
skrejdzirnas Iekārta, kurā materiālu apstrādā ar ripojošu veltni.
mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Kodolreaktors.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
Tvaika katls Iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
viļņvads Iekārta, pa kuru izplatās elektromagnētiskie viļņi.
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
atmiņa Iekārtas (parasti automāta) daļa, kas fiksē informāciju.
šļūce Iekārtas, ierīces u. tml. detaļa, kad slīd pa kādu virsmu.
sildelements Iekārtas, ierīces u. tml. elements, arī ierīce (kā) sildīšanai.
iekārta Iekārtojums (1).
ierīkot Iekārtot (4).
ierīkot Iekārtot (5).
piemitināt Iekārtot (kādu) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrēt Iekārtot (skaņdarbu) orķestrim. Instrumentēt (1).
ievietot Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku).
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
mēbelēt Iekārtot (telpu) ar mēbelēm.
apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
ierīkot Iekārtot (telpu).
ieriest Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs).
izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu). Ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
iztaisīt Iekārtot lietošanai, izmantošanai.
Aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
audekls Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
Uzvilkt audeklu Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
atvērt Iekārtot, ierīkot (ko) un nodot (kā) rīcībā, lietošanā, izmantošanā.
pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā).
ierīkoties Iekārtoties (1).
ierīkoties Iekārtoties (2).
ierīkoties Iekārtoties (3).
iesēsties Iekārtoties (darbā, amatā).
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākli.
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
Noenkuroties mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
radiostacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus.
stacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus. Raidstacija, arī radiostacija.
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo. Siltumcentrāle.
elektrotīkls Iekārtu komplekss, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadīšanai un sadalīšanai.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
pievadtīkls Iekārtu, ietaišu u. tml. tīkls (kā) pievadīšanai.
piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā.
iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā. Piedzīt.
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā).
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
pārvietot Ierādot (citas telpas, citu atrašanās vietu), likt iekārtot (tur iestādi, uzņēmumu u. tml.).
kataloģizēt Ierakstīt katalogā. Iekārtot katalogu.
nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu. Apmesties.
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi). Ierasties (uz kādu laiku).
stopkrāns Ierīce (kā, parasti vilciena) apstādināšanai ārkārtējos gadījumos.
slēdzis Ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai.
aizsargs Ierīce (mašīnu, iekārtu u. tml.) aizsargāšanai, nodrošināšanai.
kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai. Aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai.
rāvējs Ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai.
slazds Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
uztvērējs Ierīce, iekārta (kā, piemēram, piemaisījumu) uztveršanai, aizturēšanai.
meklētājs Ierīce, iekārta (kā) meklēšanai.
mitrinātājs Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
padziļinātājs Ierīce, iekārta (kā) padziļināšanai.
pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
saturators Ierīce, iekārta (kā) saturācijai.
sējējs Ierīce, iekārta (kā) siešanai.
skalotājs Ierīce, iekārta (kā) skalošanai.
smēlējs Ierīce, iekārta (kā) smelšanai.
smeltuve Ierīce, iekārta (kā) smelšanai.
smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
spodrinātājs Ierīce, iekārta (kā) spodrināšanai.
spriegotājs Ierīce, iekārta (kā) spriegošanai.
summators Ierīce, iekārta (kā) summēšanai.
koagulators Ierīce, iekārta koagulācijai.
pāļdzinis Ierīce, iekārta pāļu dzīšanai gruntī.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās.
stabilizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti transportlīdzekļa) stabilizācijai.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
noteicējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
sargs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) nevēlama novēršanai (parasti kādā sistēmā).
sadalītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sadalīšanai.
sijātājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sijāšanai.
sildītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sildīšanai.
sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
šķirotājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) šķirošanai.
tīrītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) tīrīšanai.
vārītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) vārīšanai.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml., arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa (kā) tveršanai.
reģenerators Ierīce, iekārta u. tml., kas (ko) reģenerē (Z).
ražotājs Ierīce, iekārta u. tml., kas ražo (ko).
turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
rūceklis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni. Rūcenis (2).
rūcenis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni. Rūceklis (2).
satvērējs Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai. Satvērējs (2).
sitējs Ierīce, iekārta, arī detaļa sitiena radīšanai.
translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilcei (1).
sitnis Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa sitiena radīšanai.
savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; arī kolektors (1).
noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, savākšanai, arī uztveršanai.
ievads Ierīce, iekārta, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
Apsildīšanas (arī siltuma) ķermenis Ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu.
Siltuma (arī apsildīšanas) ķermenis Ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
selektors Ierīce, iekārta, kas reaģē uz noteiktiem signāliem.
translators Ierīce, iekārta, kas uztver elektriskos signālus un automātiski pārraida tos tālāk.
skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna padziļinājumu rakšanai zemē.
padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
vācele Ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai. Arī savācējs (2).
palaidējs Ierīce, ietaise, iekārta (kā) iedarbināšanai.
kolektors Ierīce, ietaise, iekārta, būve (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novietošanai.
pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona). Marķieris 2 (2).
marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona). Pēdvilcis.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml., to sistēmu.
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
pakare Ierīce, sistēma, kurā kas ir pakārts.
prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
tvērējdakša Ierīces, iekārtas u. tml. detaļa - dakša (kā) tveršanai.
tvērējkauss Ierīces, iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
ierīcība Ierīkošana, iekārtošana. Pasākumu kopums (kā) ierīkošanai, iekārtošanai.
ietaisīt Ierīkot (2). Iekārtot (1).
apmargot Ierīkot margas (visapkārt vai no vairākām pusēm).
iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu).
instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
rinda Ierinda. Arī kaujas kārtība.
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums. Kopā sasietu priekšmetu kopums.
mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums.
apsēt Iesēt (ap ko, kam apkārt).
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā). Apbakstīt.
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta, kas savieno telefona līnijas.
mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus. Speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
apstādīt Iestādīt (ap ko, kam apkārt).
uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
vatēt Iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā).
garīdzniecība Iesvētīto reliģiskā kulta kalpotāju kopums. Īpaša garīgā kārta hierarhiskās baznīcās.
Ņemt atvaļinājumu Iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
Iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi. Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
Līst priekšā Iet, neievērojot rindas kārtību.
pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā.
pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā. Pārslēgs.
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne. Lejtece.
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to) - par audiem, audu kārtu.
tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
motorizēt Ieviest motorus (kādā nozarē, uzņēmumā). Apgādāt ar motoriem (ierīci, iekārtu).
Ievest kārtību Ieviest, nodibināt kārtību.
iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
iekārtojums Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē).
ieslāņot Ievietot kārtām, slāņiem (kur iekšā).
iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus). Ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus. Ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iekārt Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt.
izspēlēt Ievirzīt kāršu spēlē (kārti).
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
pārvalks Iežu kārta, sistēma, kas pārklāj, sedz (ko).
ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā).
klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt). Izglausties (1).
izglausties Ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt)
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Arī ostīt (1).
izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu).
izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
karināties Ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā).
paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
bezgalīgs Ilgs, nemitīgs. Tāds, kas bieži atkārtojas. Apnicīgs, garlaicīgs.
bružāt Ilgstoši berzēt (piemēram, nevērīgi lietojot, valkājot). Vairākkārt berzēt.
manipulators Iluzionists, kas galvenokārt izmanto roku kustības.
padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
skorpions Indīgs zirnekļveidīgo kārtas dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu, posmotu ķermeni.
reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
radio Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana. Attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
dzīvība Īpaša matērijas. Eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
tīrītava Īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) tīrīšanai.
lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
Vaļu medību kuģis Īpašas konstrukcijas kuģis, kas aprīkots ar speciālām iekārtām vaļu medībām.
ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
ēdamistaba Īpaši iekārtota istaba, kurā ēd.
lidosta Īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai. Lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizē izglītojošus, audzinošus u. tml. pasākumus.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizēja izglītojošus, audzinošus u.tml. pasākumus.
diedzētava Īpaši iekārtota telpa (sēklu) diedzēšanai.
virtuve Īpaši iekārtota telpa ar pavardu ēdienu gatavošanai.
vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna.
ēdamtelpa Īpaši iekārtota telpa, kurā ēd.
kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai. Arī aizgalds.
lecambedre Īpaši iekārtota vieta, kur pēc lēciena piezemējas tāllēcējs, trīssoļlēcējs.
sabērtuve Īpaši iekārtota vieta, telpa, kur (ko) saber.
lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
ēdamzāle Īpaši iekārtota zāle, kurā ēd.
terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
kuļamklons Īpaši iekārtoto kuļamvieta.
kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
naktspods Īpašs pods ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai.
pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
irde Irdena kārta, slānis.
apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt).
apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt).
radioatbalss Īsajos radioviļņos atkārtoti uztverts radiosignāls uztveršanas punktā.
rekapitutēt Īsi, apkopojoši atkārtot (kādu tekstu).
koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļās).
anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums.
guļamistaba Istaba, kas iekārtota gulēšanai.
salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
istablietas Istabas iekārtas priekšmeti.
noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
izkārtojums Izbūve, izveidojums noteiktā kārtībā, veidā.
izkārtot Izbūvēt noteiktā kārtībā, noteiktā veidā.
ievilkt Izbūvēt, ierīkot (ar vadiem saistītas iekārtas, ierīces)
ziedēt Izcelties apkārtnē ar savu spilgtumu, krāšņumu. Būt spilgtam, krāšņam.
Izmest kārtis Izdalīt kārtis (spēlei).
Izmest kārtis Izdalīt kārtis (spēlei).
kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu.
dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raibot (1).
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raiboties (1).
rūdot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu. Būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtot (2).
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtoties (2).
sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudrabot (2).
sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudraboties.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltoties.
zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Kļūt vai būt zilam. Arī zilgot.
zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Zilot.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu. Tumst (2).
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
apdzīt Izdzīt (vagu ap ko, kam apkārt).
izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
izkarināt Izkārt (1).
izkarināt Izkārt (2).
izkārtne Izkārta reklāma.
izkarināties Izkārties (1).
ķīlis Izkārtojums, novietojums šaurleņķa trīsstūra veidā.
izridāt Izkārtot (1).
iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
iedalīt Izkārtot (laiku), paredzot (tā) izlietojumu.
uzstādīt Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
pārkārtot Izkārtot citādi (darbalaiku).
samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts. Padarīt izmantojamu.
iegrozīt Izkārtot, risināt vēlamā veidā.
pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis.
gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
izkaukt Izlūgties (1), izkaulēt (2), dažkārt arī raudot.
izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību).
raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
gazificēt Izmantot deggāzi (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāt ar iekārtu deggāzes izmantošanai.
apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim.
zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
rezervāts Izolēta teritorija, uz kuru piespiedu kārtā pārceļ dzīvot pamatiedzīvotājus (piemēram, indiāņus Amerikā).
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
raidīt Izplatīt (informāciju, signālus u. tml.) - par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
raidīt Izplatīt (skaņu, gaismas signālus) - par iekārtām, ierīcēm.
pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu. Arī piedvašot.
piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
apgrāvot Izrakt grāvi (kam apkārt).
apmargot Izrotāt (visapkārt malu ar izšuvumu, mežģīni u. tml.).
kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē). Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot. Arī piereģistrēties.
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt).
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznot, izrotāt (kādu).
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
samontēt Izveidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.).
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznoties, izrotāties.
iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
izslāņot Izveidot, izkārtot slāņos, kārtās.
iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
pārot Izveidot, sakārtot pa pāriem.
Iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ievirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) parastajās sliedēs Izveidoties parastajā kārtībā.
pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
iekārtot Izvietot (kur) noteiktā kārtībā.
izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā. Vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
Izlikt kārtis Izzīlēt pēc kārtīm.
Izmest kārtis Izzīlēt pēc kārtīm.
Izmest kārtis Izzīlēt pēc kārtīm.
nojukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Jāt apkārt.
hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
ideja Jēdziens, priekšstats, kas cilvēka apziņā atspoguļo īstenību un pauž viņa attieksmi pret apkārtējo pasauli.
kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Joņot apkārt.
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas). Daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne.
ceturtkārt Kā ceturtais pēc kārtas. Ceturtajā vietā.
otrkārt Kā otrais pēc kārtas. Otrajā vietā.
piektkārt Kā piektais pēc kārtas. Piektajā vietā.
pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas. Pirmajā vietā.
treškārt Kā trešais pēc kārtas. Trešajā vietā.
Kā nākas Kā vajag, kā pieklājas, arī kārtīgi, pamatīgi.
reize Kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties). Kārta (2).
kārta Kā vieta (rindā, secībā), kā tiesības (rīkoties) saskaņā ar noteikto kārtību, secību.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
kabinetklase Kāda mācību priekšmeta mācīšanai iekārtota klase.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
kajaks Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām.
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
apkalt Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml., detaļām.
kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs).
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
palakta Kalšanas iekārtas apakšējā smagā daļa.
kanālmala Kanāla mala. Kanāla tuvākā apkārtne.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
sirmene Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
sibīrieši Karavīri īpašās pirmsrevolūcijas Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt laimēja no Sibīrijas iedzīvotajiem. Sibīrijas strēlnieki.
Brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
Brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
patruļa Karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa, kas patrulē.
plicis Karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
likt Kāršu spēlē - iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti).
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
virsdzimta Kārtai pakārtota sistemātikas vienība.
Bruģu tiesa Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
anarhija Kārtības, organizētības, vadības trūkums. Nekārtība, stihiskums, haoss.
ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu). Piekārtot (1).
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
nokārtot Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu).
post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni).
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
ešelons Kaujas iekārtas daļa.
Vaļējs lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
Slēgts lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti.
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
Lapsu ferma Kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas.
sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei.
piekladzināt Kladzinot būt par Cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
klenderis Klaidonis. Arī apkārtklīstošs dzērājs.
pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
virsklājs Klāja (2) virsējā daļa, kārta.
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
saklasificēt Klasificējot sakārtot, savienot (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
smilšot Klāt ar smilšu kārtu.
sudrabot Klāt ar sudraba kārtu.
svinot Klāt ar svina kārtu.
tēraudot Klāt ar tērauda kārtu.
tīt Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši.
tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
apklibot Klibojot apiet (ap ko, kam apkārt).
pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļās).
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
apnikt Kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ).
pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
plankumot Kļūt plankumainam. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
ieieties Kļūt plaši lietotam, atkārtotam.
iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
piesilt Kļūt siltam (par telpu, apkārtni, vidi). Pilnīgi sasilt.
aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
Uzaudzēt taukus Kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta.
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma)- par telpu, apkārtni, vidi.
piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
piesmaržot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
apknaibīt Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
vītols Kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, vītoli, apses).
saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām. Šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
Koksnes sausā pārtvaice Koksnes termiskā sadalīšana hermētiski noslēgtā iekārtā.
sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
Doriešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā.
Raksturu komēdija Komēdija, kurā attēloti galvenokārt cilvēku raksturi.
Raksturu komēdija Komēdija, kurā attēloti galvenokārt.
mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas. Komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
trimērs Kondensators augstfrekvences kontūru regulēšanai radioiekārtās.
rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu. Šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
Brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
Brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
guļamkorpuss Korpuss, kas iekārtots gulēšanai.
Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
Kloniski krampji Krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
krāpties Krāpt (1), parasti vairākkārt.
krāpties Krāpt (2), parasti vairākkārt.
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
krāsojums Krāsas (3) kārta (uz kādas virsmas).
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā). Izcelties (3).
valeri Krāstonis (glezniecībā), kas izteic gaismas un ēnas gradāciju saistībā ar apkārtējiem toņiem. Krāsas nianse.
krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
zaļvārna Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām.
kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
Mest kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju.
kūleņot Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs.
kaimans Krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks.
krūmmala Krūmu audzes mala. Krūmu audzes tuvākā apkārtne.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
Stūres māja jūra Kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
Stūres māja Kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorkuģis.
refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājkuģis.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs tārtiņveidīgo kārtas putns.
ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas un ābolu masas.
ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
dūrējutis Kukaiņu kārta, kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis. Šīs kārtas kukaiņi.
plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
tauriņš Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
viendienītes Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
tīklspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
tripši Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
ķērpjutis Kukaiņu kārta, kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri. Šīs kārtas kukaiņi.
kamielītis Kukaiņu kārta, kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus. Šīs kārtas kukaiņi.
blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
spāre Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
makstenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis. Šīs kārtas kukaiņi.
strautenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā. Šīs kārtas kukaiņi.
piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks, mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
pavards Kurināmā iekārta, parasti ēdiena gatavošanai.
locīties Kustēties, vairākkārt liecoties (dažādos virzienos) - par cilvēkiem.
federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā). Berzēties (1). Berzties (1).
svārstība Kustība, process, kas laikā atkārtojas.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku, priekšmetu) kopums.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas). Vairākkārt izstiept (3).
Skaitīšanas sistēma Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens.
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē).
piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
noķemmēt Ķemmējot noglaust, sakārtot (matus).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu. Uzsukāt.
pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
ķieģeļceplis Ķieģeļnīca. Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns. Iekārta ķieģeļu ražošanai.
transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot). Arī iemācīt.
(Ie)kalt galvā Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī (ie)mācīt.
Kalt (arī iekalt) galv Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī mācīt, iemācīt.
labierīkojums Labiekārtojums.
labierīkot Labiekārtot.
kulturāls Labiekārtots, komfortabls.
aplaidelēties Laidelējoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Svētais laiks Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības. Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas.
Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam.
aplaipot Laipojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laipot apkārt.
lietēt Laistīt ar īpašām iekārtām.
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju. Vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
nolaizīt Laizot noēst (virskārtu).
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Laisties apkārt.
ūdensblusas Lapkāju kārtas ģints, pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem. Šīs ģints dzīvnieki.
kopojums Lappusēs sakārtots salikums. Aplauzums.
Pavasara rotāšanas dziesmas Latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā» (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
laukmala Lauka [1] (1) tuvākā apkārtne. Lauka [1] (1) malējā daļa.
atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
saimnieks Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes. Saimnieki.
šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām.
aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ledājs Ledus kārta (ūdenstilpē), parasti bieza. Ledi.
Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
Ledus sega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu. Ledus sega.
gāle Ledus kārta, parasti plāna (piemēram, upē, ezerā).
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
aplēkāt Lēkājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
sējējs Lence, iekārta (kā) sēšanai.
saslēgs Lence, iekārta u. tml. (kā) saslēgšanai.
rakstāmlente Lente, uz kuras (kādā ierīcē, iekārtā u. tml.) fiksē informāciju, parasti ar burtiem, cipariem.
saldētājlete Lete ar saldēšanas iekārtu.
aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
torpēdlidmašīna Lidmašīna, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem.
zobenvalis Līdz 10 metriem garš plēsīgs zobvaļu apakškārtas dzīvnieks, kam uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura.
strupvabole Līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
Siļķu haizivs Līdz 4 metriem gara haizivs, kas pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm.
kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai.
laukums Līdzena, parasti norobežota, īpašam nolūkam iekārtota platība.
Kompozicionālā anafora Līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
Kompozicionālā anafora Līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
Fonētiskā epifora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu beigās.
Fonētiskā epifora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu beigās.
Fonētiskā anafora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu sākumā.
Fonētiskā anafora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu sākumā.
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā). Pārlocīt (1).
apliekt Liecot apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Liekt apkārt.
aplikt Liekot (ko) apkārt, apņemt, aptvert.
izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, Māt (parasti grīdu, sienas). Liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
lufars Liela asarveidīgo kārtas zivs (Melnajā jūrā, Azovas jūrā) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni.
tuncis Liela asarveidīgo kārtas zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
nototēnija Liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos.
sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
saida Liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām.
juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu.
kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
menca Liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs.
lielceļmala Lielceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne lielceļa vienā vai otrā pusē.
izlielīt Lielot plaši izpaust. Vairākkārt lielīt.
vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
lēvenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
lērums Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots). Liels (kā) kopums.
varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres kauliem.
kamielis Liels pārnadžu kārtas tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem.
Jūras krauklis Liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
Jūras krauklis Liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitas putns.
sekretārs Liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas.
trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
ragaste Liels vai vidēji liels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis.
ibiss Liels vai vidējs stārķveidīgo kārtas putns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi.
langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem.
mednis Liels vistveidīgo kārtas putns ar tumšu apspalvojumu.
vārna Liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām.
krauķis Liels zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu.
dundurs Liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
aviobāze Liels, kapitāli iekārtots lidlauks ar aviācijas tehniku un personālsastāvu.
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem.
Zivju ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivjērglis.
zivjērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivju ērglis.
kamene Liels, zemē ligzdojošs plēvspārņu kārtas kukainis ar biezu apmatojumu.
parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
tapt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā. Tikt [1] (6).
pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, «durvis»).
vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]. Pieradināt pie noteiktas kārtības.
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
segt Likt, novietot kādu materiālu, tā kārtu tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļās.
virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
Dzēst sodāmību Likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
pierakstīties Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
abolīcija Likuma vai lēmuma atcelšana. Tiesas lietas izbeigšana apžēlošanas kārtībā.
formalitāte Likuma vai tradīcijas noteiktās kārtības ārējā forma.
Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
atcelt Likvidēt (ieviestu kārtību).
kordilīne Liliju, dzimtas augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
Franču balāde Lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
kūrija Livonijas valstu un kārtu pārstāvju nogrupējums Livonijas landtāgā.
atlobīt Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu). Nolobīt.
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
aplodāt Lodājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
līksts Lokana kārts (piemēram, šūpuļa pakāršanai).
Šūpuļa kārts Lokana kārts, pie kuras piekar šūpuli tā, lai to varētu šūpot.
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā).
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
aplocīt Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt).
krāls Lokveida apmetne ar mājām visapkārt un dzīvniekiem paredzētu laukumu vidū (Dienvidāfrikā).
vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
ložmetējrati Ložmetējs kopā ar tā balsta iekārtu un transportiekārtu.
apložņāt Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu. Nolobīt.
atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu). Lupinot atbrīvot (no kā).
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
ieņemt Ļaut, arī uzaicināt, lai ievietojas, iekārtojas, arī apmetas (telpā, transportlīdzeklī).
aplaist Ļaut, panākt, lai (kas) apvirzās (ap ko, kam apkārt).
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu). Ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
Arama kārta Ļoti bieza (parasti netīrumu) kārta.
Arama kārta Ļoti bieza (parasti netīrumu) kārta.
apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
(Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
(Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas.
bezmēra Ļoti liels, ārkārtīgs.
nāvīgs Ļoti liels, ārkārtīgs.
bezprātīgs Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
drausmīgs Ļoti liels. Arī ārkārtīgs.
zvērīgs Ļoti liels. Arī ārkārtīgs.
zvērs Ļoti liels. Arī ārkārtīgs. Zvērīgs (2).
briesmīgs Ļoti liels. Ārkārtīgs.
pietvīkt Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
Izkārtot (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšēja plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiņiem (arī plauktiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
tuntuļot Ļoti silti ģērbt. Vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
milzīgs Ļoti, arī ļoti lielā mērā. Ārkārtīgi.
milzum Ļoti, arī ļoti lielā mērā. Ārkārtīgi. Milzīgs (8), milzu (8).
milzu Ļoti, arī ļoti lielā mērā. Ārkārtīgi. Milzīgs (8).
Kā (arī ka) biezs Ļoti, ārkārtīgi daudz.
varenliels Ļoti, ārkārtīgi liels.
varens Ļoti, ārkārtīgi, varen.
bezgalīgs Ļoti, ārkārtīgi.
Ka vai galam gals apv Ļoti, ārkārtīgi.
Bez (sava) gala Ļoti, ārkārtīgi.
Bez gala un bez mēra Ļoti, ārkārtīgi.
Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti, ārkārtīgi.
Pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram Ļoti, ārkārtīgi.
trakots Ļoti, ārkārtīgi.
traks Ļoti, ārkārtīgi.
Kā traks, arī pēc traka, arī ka vai traks Ļoti, ārkārtīgi. Arī ļoti spēcīgi, intensīvi.
mežonīgs Ļoti, ārkārtīgi. Neciešami.
trakisks Ļoti, ārkārtīgi. Trakots (2).
bezgala Ļoti, sevišķi, ārkārtīgi. Bezgalīgi.
sasodīts Ļoti. Ārkārtīgi.
varen Ļoti. Ārkārtīgi.
eksternāts Mācību sistēma, kas pamatojas uz patstāvīgu mācīšanos un eksāmenu kārtošanu.
kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Neatlaidīgi mācīt.
zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
dunīts Magmatisks dziļumiezis, kas sastāv galvenokārt no olivīna.
glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt. Arī glausties.
lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi «la».
oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem.
inverss Mainīts (par parasto vārdu kārtu teikumā).
regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementa u. tml. darbību, panākt, ka (fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli.
rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt). Arī rieciens.
pēcmaksa Maksa (par ko), kuru (tā) saņēmējs kārto pēc piegādes (parasti pa pastu, dzelzceļu).
samaksāt Maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības). Pilnīgi norēķināties (par ko, piemēram, ar naudu).
starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
bankrots Maksātnespēja, kārtojamo maksājumu pārtraukšana (kapitālistiskajās valstīs) Saimniecisks sabrukums.
piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
Triumfa arka Mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā).
lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
puse Mala, krasts (piemēram, ezeram, upei). Arī malas, krasta tuvākā apkārtne.
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), pārveidot par ko.
samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), sasmalcināt. Maļot (iekārtā, ierīcē), iegūt (kādu produktu).
politbirojs Marksistiski ļeņiniskas partijas Centrālās Komitejas vēlēts orgāns kārtēja partijas darba vadīšanai Centrālās Komitejas plēnumu starplaikos.
nīlzirgs Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Behemots, hipopotams.
hipopotams Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Behemots, nīlzirgs.
behemots Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Hipopotams, nīlzirgs.
Lasītāju konference Masu pasākums, kurā lasītāji apspriež grāmatas, dažkārt arī bibliotēkas darbu.
skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
spiedne Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
montāža Mašīnas, iekārtas, celtnes u. tml. salikšana no gatavām detaļām. Gatavu detaļu sasaistīšana.
vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas.
bohēma Materiāli nenodrošināti cilvēki (galvenokārt mākslinieki), kas dzīvo vieglprātīgi, izlaidīgi. Šādiem cilvēkiem raksturīgs dzīves veids.
Matemātiskais svārsts Materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
frizūra Matu sakārtojums.
piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus). Skūt (bārdu).
apkurtēt Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
aprīvēt Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
iepluinīt Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
piekārtot Mazliet pārkārtot, mainīt vietām (ko).
apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses). Apkūpināt.
pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
apskrambāt Mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis).
apskrāpēt Mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis).
apspaidīties Mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis).
aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses). Aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses). Aptrunēt.
pairt Mazliet, daļēji izjukt (par matu sakārtojumu). Mazliet, daļēji atrist (par bizēm).
cirslis Mazs kukaiņēdāju kārtas zīdītājs.
Bezdelīgu piekūns Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
zvirbuļvanags Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
apodziņš Mazs pūčveidīgo kārtas putns.
smējējķauķis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
ceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšām šķērssvītrām.
paceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšam šķerssvītram. Ceplītis.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns - viens no lapu ķauķiem.
čunčiņš Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
slieka Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Dabiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
ķirurģija Medicīnas nozare, kas slimību ārstēšanā izmanto galvenokārt operatīvas metodes.
pārvads Mehānisms (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas pārvada (ko, parasti kustību).
palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu.
parašuts Mehānisms, kas troses satrūkšanas gadījumā (liftā, šahtā) novērš ceļamās iekārtas krišanu.
sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakņāt (2).
sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakt (3).
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
rakties Meklēt ko starp citiem priekšmetiem, sajaucot tos, radot nekārtību.
rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
trilleris Melisms - divu skaņurindas blakus skaņu ātrs, vairākkārtējs atkārtojums.
piroksenīts Melns magmatisks iezis, kas galvenokārt sastāv no piroksēniem.
ostinato Melodijas, harmoniskās secības, ritma, vairākkārtējs atkārtojums.
Hromatiskā gamma Melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros). Skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi).
pikša Mencveidīgo kārtas zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas.
menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, priekšmetu, iekārtu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
izsvarot Mērķtiecīgi izkārtot, saskaņot (kāda kopuma sastāvdaļas, parasti mākslas darbā).
galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
gneiss Metamorfs, kārtains Iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs.
Vasarzaļie meži Meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
mistrājs Mežs (auglīgās augsnēs), kurā aug galvenokārt platlapu koki.
apmīdīt Mīdot noblīvēt (visu, visapkārt).
snauda Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
Seskansu mieži Mieži ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas parasti rada kārtu (uz kā).
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
boa Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā).
karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā). Boa.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Harmoniskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi.
Harmoniskais minors Minora skaņkārtās paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot.
Dabiskais minors Minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis.
apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (visu, visapkārt).
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
marka Modeļa apzīmējums (mašīnai, ierīcei, iekārtai).
leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
konglomerāts Monopolistiska apvienība (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs).
sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē). Pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.). Nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
Muižas tiesības Muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
tarāns Mūru graujamā ierīce - trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
muša Mušveida divspārņu apakškārtas kukainis.
stiebrmuša Mušveida divspārņu apakškārtas sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
diatonika Muzikālu skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība. Šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas. Šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
magnolija Mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
apnākt Nākot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Nākt apkārt.
naktssvece Naktssveču dzimtas lakstaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, ar ziediem garos ķekaros.
artava Naudas vienība (galvenokārt Livonijā).
laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā). Ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
Kalt (biežāk skandināt, dīkt) ausīs Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
Skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
Skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt. Mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
nebūšanas Negadījumi. Arī nekārtības.
nejēdzība Negadījumi. Arī nekārtības.
rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu). Tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to daļām).
mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
tukšs Neiekārtots (par telpu, tās daļu). Arī neapmēbelēts.
atkāpties Neievērot (normu, parasto kārtību).
pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
pakārtāt Neilgu laiku, mazliet kārtāt.
pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
jukas Nekārtības, sajukums (parasti sabiedrības dzīvē).
nelādzība Nekārtības, trūkumi.
midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
nevērīgs Nekārtīgi, kā pagadās.
iešņīpāt Nekārtīgi, neglīti ierakstīt.
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus). Nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
arums Nelīdzena, savandīta, it kā uzarta zemes kārta.
pikets Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu. u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
lucītis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
lucis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās. Lucītis (2).
taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti.
nārags Neliela kārts ar āķi galā.
eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
šmerliņš Neliela, ieapaļa karpveidīgo kārtas zivs.
stagars Neliela, plēsīga stagarveidīgo zivju kārtas zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā.
pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
torpēdkuģis Neliels ātrgaitas karakuģis, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
ūbele Neliels baložveidīgo kārtas putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis. Krevete.
krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis. Garnele.
raibspārņmuša Neliels divspārņu kārtas kukainis, kuram ir raksturīgi raibi spārni un kura kāpuri dzīvo galvenokārt ziedos.
paipala Neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns.
ķivulis Neliels dzeltenzaļš zvirbuļveidīgo kārtas meža putns.
tītiņš Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu. Tītiņš.
jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes.
šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
lemings Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu.
Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
sicista Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru. Kārtainā lēcējpele.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem.
dzeloņcūka Neliels grauzēju kārtas zīdītājs ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras.
niedrcālis Neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi.
ormanītis Neliels griežveidīgo kārtas putns, kam ir tumšbrūns apspalvojums ar baltiem plankumiem un vienkrāsainas apakšējās spalvas astē.
Zivju dzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivjdzenītis (1).
zivjdzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivju dzenītis.
tingass Neliels krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
Lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
Lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
ķeģis Neliels pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltiem plankumiem uz spārniem un astes.
dzilna Neliels pelēks, melns vai zaļganraibs dzeņveidīgo kārtas putns ar spēcīgu knābi.
mazlācītis Neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu.
kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
parazītlapsene Neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu.
mitrene Neliels posmkāju tipa vienādkāju kārtas vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās.
plīvurpūce Neliels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
ķikuts Neliels rūsgandzeltens tārtiņveidīgo kārtas putns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām.
Mājas apogs Neliels šīs kārtas putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm.
trulītis Neliels tārtiņveidīgo kārtas caurceļotājs putns.
Baltā akācija Neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem. Robīnija.
Baltā akācija Neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem. Robīnija.
tukāns Neliels vai vidēji liels dzeņveidīgo kārtas tropu putns ar milzīgu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu.
strupaste Neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti.
skudrķērājs Neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem.
tārtiņš Neliels vai vidējs tartiņveidīgo kārtas putns.
žubīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem.
cīrulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu.
svilpis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēku muguru, sarkanām krūtīm un kaklu.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar spilgtu, raibu (parasti dzeltenu, oranždzeltenu vai zaļgandzeltenu) apspalvojumu.
somzīlīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melnbalts putns ar ļoti garu asti.
vālodze Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru galos.
stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu.
zvirbulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēku apspalvojumu.
dadzītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi. Ciglis.
ciglis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi. Dadzītis.
cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar slaidu ķermeni un garu asti.
bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
svīre Neliels, brūngani melns svīrveidīgo kārtas putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
kurmis Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.
lakstīgala Neliels, pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
pūslītis Neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
susuris Neliels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti.
remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
ieķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā).
izķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi paveikt.
patina Nemetālu izstrādājumu krāsojums, kas imitē šādu kārtu.
Izbraukt cauri Nenokārtot (parasti eksāmenu).
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Arī piemētāt (1).
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru. Arī piemētāt.
jūkļains Neorganizēts, nekārtīgs, haotisks.
fenomens Neparasta, izcila, ārkārtēja parādība.
ārprātīgs Neparasti liels, spēcīgs. Ārkārtīgs.
pasakains Neparasti, ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu).
fenomenāls Neparasts, izcils, ārkārtējs.
ekstraordinārs Neparasts, neikdienišķs, rets, ārkārtējs.
ārkārtīgs Neparasts, vēl nebijis, nepiedzīvots. Ārkārtējs.
nedzirdēts Neparasts. Arī ārkārtīgs.
neredzēts Neparasts. Arī ārkārtīgs.
zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, kurām labi attīstīti tikai trīs pirksti (piemēram, mājas zirgs, Prževaļska zirgs).
tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kalām un nelielu kustīgu snuķi.
laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā.
Vienā laidā Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti. Arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā. Arī vienkopus, vienā kopumā.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
iebūve Nepārvietojāmi iebūvēta telpu iekārta.
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
Refleksa loks Nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri.
ganglijs Nervu šūnu, šķiedru un tām apkārt esošo audu sakopojums.
Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
Akadēmiskais parādnieks Nesekmīgs students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā vienu vai vairākus eksāmenus, ieskaites.
ratiņi Nesošā ritošā (dažu tehnisku iekārtu, mašīnu) daļa.
apnest Nesot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
Dzīves neizpratne Nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos.
nojukt Nespēt turpināt darbību (parasti precīzi, kārtīgi).
tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
Mikrofona efekts Nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
nekārtīgs Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni).
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt, kricelēt.
kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt.
krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Kricelēt.
uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt, uzkricelēt.
uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkricelēt.
uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzskricelēt.
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs, kricelīgs.
kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs.
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Kricelīgs.
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt. Nolamāt.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.).
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa. Kādas virsmas norobežota daļa.
apkārt No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā veidojot it kā apli). No viena pie otra.
apadīt Noadīt (visapkārt).
apārdīt Noārdīt (visapkārt, piemēram, adījumu).
apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu). Pavirši novākt (piemēram, ogas).
apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
mēģinājums Nodarbība, kurā atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpilda (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
aizņemt Nodarbināt, būt nodarbinātam (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt).
Mācītāja tiesa Nodevas, ko mācītājs saņēma no savas draudzes locekļiem kā kārtēju ienākumu (līdz 20. gadsimtam).
virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
Nogrimt sevī Nodoties savām domām, pārdzīvojumiem, tā ka neuztver apkārtējo.
Iegrimt sevī Nodoties savām domām, tā ka nesajūt apkārtējo.
kinofikācija Nodrošināšana ar kinofilmu izrādēm nepieciešamo iekārtu.
kinoficēt Nodrošināt (ko) ar kinofilmu izrādēm nepieciešamo iekārtu.
sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā). Nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā).
apgrābt Nogrābt (visapkārt, no vairākām pusēm).
apgriezt Nogriezt (kam visapkārt).
Kontinentālas nogulas Nogulas, galvenokārt drupu ieži, arī ledāju nogulas.
Kontinentālas nogulas Nogulas, galvenokārt drupu ieži, arī ledāju nogulas.
dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
atrisināt Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu).
Dabūt ieskaiti Nokārtot ieskaiti.
Izturēt konkursu Nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
Izturēt konkursu Nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
norēķināties Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu).
noformēt Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām (darījumu, dokumentu u. tml.).
noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
Nokārtot sesiju Nokārtot sesijā paredzētās ieskaites, eksāmenus.
pārkaut Nokaut (pretinieka izspēlēto kārti).
Uzlikt jumtu Noklāt jumta konstrukciju arī tā seguma kārtu ar segmateriālu.
apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot.
nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu.
Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
neatkārtojams Nol. divd. --> atkārtot.
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. visapkārt, pa virsu).
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
izmētāt Nolikt nekārtīgi, nenolikt vietā.
aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
brukt Nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu). Grūt.
kārt Nonāvēt (kādu), apmelot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu. Tik [1] reižu.
reize Norāda uz darbības, stāvokļa vietu kādā secībā vai uz to atkārtošanos, biežumu.
cikreiz Norāda uz kādas darbības, procesa nezināmu atkārtošanās skaitu. Cik reižu.
pa Norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas.
kurš Norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm).
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā).
rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
ap- Norāda, ka darbība aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
ap Norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā.
priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
piekar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
rotor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā iekārtā, ierīcē u. tml. ir izmantots rotors.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
ap Norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt.
ap Norāda, kam kas novietojas vai tiek novietots apkārt.
apzīmēt Norādīt, ar roku apvelkot (kam apkārt).
apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai.
noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām.
nostādīt Noregulēt (tehnisku iekārtu) noteiktas darbības veikšanai.
pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
inkaso Norēķinu kārtība, kad banka uzņemas izpildīt preču piegādātāja pieprasījumu - saņemt maksājumu no preču saņēmēja.
pārcelt Norīkot (administratīvā kārtā) strādāt citu darbu, citā darbavietā.
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā). Atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību.
izolēt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem.
nošķirt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem. Izolēt (2).
izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (sava) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
Ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Ievilkties (arī ierauties, ieslēgties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
piesaukt Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt).
pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (piemēram, iekārtu, ierīci, tās detaļu).
apslaucīt Noslaucīt (visapkārt vai vietumis).
kontūrs Noslēgta sistēma (piemēram, iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
apstiept Nostiept, izstiept (ap ko, kam apkārt).
apspraudīt Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
apspraust Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā.
nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē.
apsūkāt Nosūkāt (visapkārt, no visām pusēm).
disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piemētāt (1).
apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) - par lietu.
nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
orientēties Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
kārta Noteikta kārtība (kā) secībā.
pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt kādus (piemēram, dežuranta) pienākumus. Noteiktā kārtībā nomainot kādu, uzņemties atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru). Noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā).
Noņemt no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
Noņemties no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
pārņemt Noteiktā kārtībā sākt apsaimniekot (piemēram, nekustamu īpašumu). Iegūt (piemēram, nekustamu īpašumu).
grēda Noteiktā kārtībā veidots (kokmateriālu) krāvums.
krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums.
Savu reizi Noteiktā kārtībā, tad, kad ir reize (3), kārta (2).
reakcija Noteikta pārmaiņa (sistēmā, aparātā, iekārtā u. tml.), ko izraisa kāda iedarbība.
radioprogramma Noteiktā secībā sakārtoti radioraidījumi. Šādu radioraidījumu uzskaitījums. Attiecīgais iespieddarbs.
rinda Noteikta secība, kārtība, kādā cilvēki seko cits citam (piemēram, lai ko nopirktu, iegūtu). Vieta šajā secībā.
dzeguļi Noteikta veida atkārtoti elementi būvkoku savienojumu vietās.
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
rekte Noteikta, iedibināta kārtība. Arī tiesība.
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
kabīne Noteiktam mērķim iekārtota, parasti maza, telpa vai celtne.
trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš. Attiecīgais maršruts.
nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
cenzs Noteikumi, pēc kuriem kādai personai dod iespēju izmantot (galvenokārt politiskas) tiesības.
instrukcija Noteikumu, pamācību (parasti sistematizēts, secīgi izkārtots) kopums kāda uzdevuma izpildei.
sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt). Gadīties.
gadīties Notikt, būt (reizumis, dažkārt).
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes. Parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
notuntuļot Notīt nost (ko vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptītu).
apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
pārtvert Novadīt (ūdenstilpju noteces ūdeni) ar hidrotehniskām iekārtām, būvēm.
aizvairīt Novērst (domas). Samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi.
remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Arī noklāt (2).
pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Pārklāt (2).
noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
ieņemt Novietojoties, iekārtojoties (kur), arī ap dzīvojot (ko), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu). Aizņemt (2).
aizņemt Novietojoties, iekārtojoties kur, izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu).
noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
kombinēt Novietot (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas. Pakārt (1).
izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus).
nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
ielenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt. Aplenkt (1).
izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā. Stāties ierindā.
pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Arī noklāt (5).
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Pārklāt (3).
noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārta.
sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
atkāpe Novirzīšanās (no normas, parastās kārtības). Atkāpšanās, atvirze.
recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
Valsts noziegums Noziegums, kas apdraud valsts drošību, politisko iekārtu.
Valsts noziegums Noziegums, kas apdraud valsts drošību, politisko iekārtu.
noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā). Arī notraipīt.
noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
apkāršot Nožogot (no visām pusēm) ar kārtīm.
rangs Numurs, ar ko apzīmē kādu no noteiktā veidā sakārtotām variantēm.
Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz). Ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
videoattēls Objekta vai dokumenta attēls uz televizora vai videoiekārtas gala ierīces ekrāna.
orientieris Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos.
starpodere Odere, ko iestrādā, novieto starp divām (kā) kārtām.
ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma.
ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise. Svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
pārvest Oficiāli nokārtot tā, ka (parādu) maksā kreditoram cita persona.
ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība (svinīgā pieņemšanā, gājienā u. tml.).
protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
sapropelīts Ogļu kopums, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
Kompozīts orderis Orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
Korintiskais orderis Orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
rūgšana Organisko savienojumu, parasti ogļhidrātu, pārvēršanās par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem dažu mikroorganismu iedarbībā.
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
rozete Ornamentāls motīvs (arhitektūrā, lietišķajā mākslā) - apaļš stilizēts (piemēram, rozes) zieds ar aplī izkārtotām ziedlapām.
osciloskops Oscilogrāfs mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai.
komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
atgriezenisks Otrāds, pretējs (piemēram, par kārtību, secību). Apgriezts.
maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
otrreiz Otro reizi. Arī atkārtoti.
subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem.
Iet no rokas rokā Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
Staigāt (arī iet) no rokas rokā Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi.
paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi.
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu). Likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
apgludināt Padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm).
samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
pakuplināt Padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
piecūkot Padarīt ļoti nekārtīgu.
piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
ieēnot Padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu.
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
faktorija Padomju Savienībā - attālos medību rajonos iekārtots centrs medījumu iepirkšanai un mednieku apgādei.
milicija Padomju Savienībā un dažās citās sociālistiskajās valstīs - valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
palaist Padot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem. _imperf._ Laist apkārt.
bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā). Gramba.
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā). Riteņu iebraukta sliede.
sklanda Pagarš, tievs apaļkoks; kārts.
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu.
nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā). Pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā). Atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
pakarināt Pakārt (1).
iekārt Pakārt (kur).
piekārt Pakārt (kur).
izkārt Pakārt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piemēram, ziņojumu).
iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos. Pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus). Pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus). Pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
nokārt Pakārt tā, ka nokarājas.
pakabināt Pakārt, uzkārt. Uzkabināt.
šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
uzkārties Pakārties (1).
pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u.tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
šasija Pamatdaļa, atbalsta daļa (ierīcēm, iekārtām u. tml.).
karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (piemēram, mašīnai, ierīcei, iekārtai).
iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
izmēģināties Pamēģināt (darot ko ilgstoši vai atkārtoti).
birdināt Panākt vai ļaut, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt).
taktēt Panākt, būt par cēloni, ka (iekārta, ierīce u. tml.) darbojas sinhroniski noteiktos laika momentos.
kviecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec.
skaļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas.
pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst.
ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo. Vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekārsi.
pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
čabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čab.
čakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čakst (1).
čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čīkst (1).
čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1).
kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) krasi atšķiras (no pārējā, no apkārtējā).
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu. Arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
grabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1).
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2).
klikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
krikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
klunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ.
knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
krakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
krapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
krimšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ.
kriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
ņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ņirkst.
pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
parkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2).
paukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ.
plakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
plarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
plerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ.
plikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ.
plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
plinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
pļerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1).
pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc (3).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (1).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (2).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (3).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (4).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (5).
skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skand.
skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
skrakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ. Krakšķināt.
skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst. Skrapšķināt.
skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ. Skrapstināt.
skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ. Kraukšķināt.
skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
skriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšķ. Kriukšķināt.
sparkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ.
sprakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
spraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ. Arī sprakšķināt.
spurkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
stirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt stirkšķ.
strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šķind.
šļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļakst.
šļūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc (1).
šļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļurkst.
šmakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst.
šmaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1).
šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
šņarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņarkst.
šņikstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņikst.
šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņirkst.
švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
takšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
tankšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ.
tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1).
tinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
tirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1).
trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ. Strinkšķināt (1).
virkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
žļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļakst.
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
žņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņirkst.
žvadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvadz.
žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
žvīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvīkst.
uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pieplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā).
piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piesilst.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
Ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtība.
Iegriezt (arī ievirzīt, ievadīt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
Ievadīt (arī ievirzīt, iegriezt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
Ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādas) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
zvelt Panākt, būt par cēloni, ka kas gāžas, sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.).
pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ.
blakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blākšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blūkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
bliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ.
brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
būkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (1).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (2).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (3).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (4).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (6).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (1).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (2).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (3).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (5).
džinkstināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) džinkst.
šņerkstināt Panākt, būt par cēloni, kas (kas) vairākkārt šņerkst.
sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
dīdīt Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības.
ievadīt Panākt, ka (kāda sistēma, iekārta u. tml.) saņem (programmu, informāciju).
savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
nodot Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai.
pilnveidot Panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
sakārtot Panākt, ka (kas) ir, parasti pilnīgā, lietošanas kārtībā.
nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes). Panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
izkārtot Panākt, ka (parasti transportlīdzekļi) tiek izvietoti noteiktā kārtībā.
Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
sievmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
oktāva Pants, kas sastāv no astoņām rindām un kam parasti ir noteikta atskaņu kārtība.
ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
apost Paost (visapkārt vai vairākās vietās).
apostīt Paostīt (visapkārt vai vairākās vietās).
apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi.
papagailis Papagaiļveidīgo kārtas tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām.
strauspaparde Paparde ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām.
saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
paparde Paparžaugu klase, kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām.
tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs.
pēcstundas Papildu apmācība (skolās) pēc kārtējām mācību stundām.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšpapīrs.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē it asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
platspārnu Par iekārtām, ierīcēm u. tml., parasti lidaparātiem.
rakt Par iekārtām, ierīcēm, mašīnām ar lāpstveida darbīgajām daļām.
pacelt Par ierīcēm, iekārtām u. tml.
skaitīt Par ierīcēm, iekārtām u. tml.
treļļot Par ierīcēm, iekārtām u. tml.
skalojams Par ierīcēm, iekārtām, traukiem u. tml.
ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu. Tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
mīksts Par iežu, arī sniega, ledus kārtu. Tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
klāt Par priekšmetiem, kas veido kārtu (uz kā).
regulētājs Parādība, kas rada, uztur kārtību, planveidību (kādā nozarē). Regulators (3).
regulators Parādība, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē). Regulētājs (5).
haploīdija Parādība, kas šūnās ir vienkārtējs hromosomu skaits.
asociācija Parādību kopa, grupa, sakārtojums.
inversija Parastās vārdu kārtas maiņa (piemēram, teikumā).
tik Parasti atkārtojumā «tik, tik»: lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
pupuķis Parasti savienojumā «krāšņais pupuķis»: koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu.
tārtiņveidīgie Parasti savienojumā «tārtiņveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi). Šīs kārtas putni.
trijskaitļu Parasti savienojumā «trijskaitļu likums»: kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
katls Parasti savienojumā «tvaika katls»: iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
pults Parasti savienojumā «vadības pults»: iekārta, tās daļa ar vadības orgāniem, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai.
pagriezt Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi», «uz otru pusi»: apgriezt (uz pretējo pusi).
griezt Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi»: vērst (uz pretējo pusi).
kluss Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu. Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt, «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
pārrakstīt Parasti savienojumā ar «uz vārda»: dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
ķauķītis Parasti savienojumā ar «zaļais»: neliels, slaids pelēkzaļš zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
klišeja Paraugs, ko atkārto bez oriģinalitātes.
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām. Šīs kārtas kukaiņi.
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem. Šīs kārtas kukaiņi.
Pelēkā puve Parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
Pelēkā puve Parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
panglapsene Parazītlapseņu apakškārtas augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
Gala pārbaudījumi (arī eksāmeni) Pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma. Pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika. Pēceksāmens.
iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā). Iestājeksāmens.
pāršķirt Pārdalīt (matus, matu kārtojumu) - par šķirtni, celiņu (matos).
uzdevums Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība.
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks. Resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt.
pārkarināt Pārkārt (parasti kāju, roku).
mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
reindustrializēt Pārkārtot (rūpniecības nozares), modernizējot (tās).
samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām. Iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis. Process --> dislocēt (2).
norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtu. Pievienot (kam) metālu.
platēt Pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu.
oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma) virsmu ar kāda savienojuma (piemēram, oksīda, sulfīda) kārtu.
apputināt Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
apmest Pārklāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu.
bronzēt Pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu.
apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
alvot Pārklāt ar alvas kārtu.
apalvot Pārklāt ar alvas kārtu.
amalgamēt Pārklāt ar amalgamas kārtu.
apbetonēt Pārklāt ar betona kārtu.
apcinkot Pārklāt ar cinka kārtu.
darvot Pārklāt ar darvas, bitumena kārtu, piesūcināt, ieziest ar darvu, bitumenu.
apdūņot Pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
ieeļļot Pārklāt ar eļļas kārtu (kādu virsmu). Ievadīt eļļu (kādā ierīcē).
noeļļot Pārklāt ar eļļas kārtu.
hromēt Pārklāt ar hroma kārtu.
apkaļķot Pārklāt ar kaļķu kārtu.
apkāršot Pārklāt ar kārtīm (parasti spāres).
niķelēt Pārklāt ar niķeļa kārtu.
platinēt Pārklāt ar platīna kārtu.
apsudrabot Pārklāt ar sudraba kārtu.
apvaskot Pārklāt ar vaska kārtu.
apzeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
zeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
pārvilkties Pārklāties (ar kā, piemēram, ledus, sniega, kārtu).
apvizēt Pārklāties (ar plānu ledus kārtu). Apsalt.
aizvilkties Pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.).
apputēt Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
apglumēt Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
apburbēt Pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem.
apledot Pārklāties ar ledu (visapkārt, vispāri).
aizsūbēt Pārklāties ar oksīda, arī netīrumu kārtu.
apsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu (par metāliem).
uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam). Arī nosūbēt.
nosūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu.
nobūbēt Pārklāties ar pelējuma kārtu.
uzpelēt Pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam).
apbūbēt Pārklāties ar plānu pelējuma kārtiņu (piemēram, par pienu).
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, vietumis).
apsalt Pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu.
nozaļot Pārklāties ar zaļa oksīda kārtu.
pieskābt Pārklāties no iekšpuses ar (kā) skāba kārtu.
pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
aranžēt Pārlikt, iekārtot (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam.
sajaukt Pārmainīt, parasti pilnīgi, iepriekšējo kārtību.
reforma Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā, kas ir izdarīts, nepārveidojot pastāvošās sociālās struktūras pamatus.
jukas Pārmaiņus, kopā (ar ko citu), arī nekārtīgi.
revīzija Pārmeklēšana; sakārtošana, izskatot, izšķirojot ko.
apgriezt Pārmeklēt (parasti, radot nekārtību). Izvandīt.
kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
revidēt Pārmeklēt. Sakārtot, izskatot, izšķirojot (ko).
Pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā). Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju. Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
briedis Pārnadžu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna).
vērsis Pārnadžu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas). Šīs dzimtas dzīvnieki.
žirafe Pārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder divu Āfrikā dzīvojošu sugu pārstāvji.
žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu un garām kājām.
cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei).
Meža cūka Pārnadžu kārtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām.
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta.
reorganizēt Pārorganizēt. Arī pārkārtot, pārveidot.
pārslēgties Pārslēgt (1) - par ierīces, iekārtas vadītāju.
saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
Zaļo partija Partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana.
kārtība Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta. Sabiedrībā izveidojušās attiecības.
pārvietot Pārveidojot, pārkārtojot (ko tekstā), ievietot (to citā vietā).
sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
rekonstruēt Pārveidot (ko, piemēram, celtni, iekārtu) pēc jauniem principiem.
pārkārtot Pārveidot (piemēram, telpas, celtnes) iekārtojumu.
aizrūsēt Pārvelkoties ar netīrumu kārtu, kļūt neskaidram, nespodram.
apogļot Pārvērst par ogli (ārējo kārtu).
ledot Pārvērsties ledū. Veidot ledus kārtu.
gaist Pārvērsties tvaikos un ieplūst apkārtējā vidē (par vielu).
maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū). Atkārtoti iet, parādīties (kur).
ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
izsūtījums Pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā.
erodēt Pārvietot augsnes virskārtu - par ūdeņiem, vēju.
jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
vadāties Pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku.
leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir galvenokārt bez darba iegūstama, parasti ēdienu un dzērienu, pārpilnība.
Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās. Pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
salonvagons Pasažieru vagons ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas). _imperf._ Dot apkārt.
filatēlija Pasta dokumentu (galvenokārt pastmarku) vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
atražošana Pastāvīga atjaunošana, atkārtošana ražošanas procesā.
atražot Pastāvīgi atjaunot, atkārtot (ko) ražošanas procesā.
atražot Pastāvīgi atjaunot, atkārtot ražošanas procesu.
pasterizators Pasterizācijas iekārta.
vibrogrāfs Pašrakstītāja iekārta vibrāciju reģistrēšanai.
aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
paldiesot Pateikties, vairākkārt sakot «paldies».
paukotava Paukošanai iekārtota telpa.
multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
nostrādāt Paveikt (darbu), parasti labi, kārtīgi.
Savilkt galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Paveikt, nokārtot.
Savilkt (arī dabūt) galus kopā Paveikt, nokārtot.
Savilkt (arī dabūt) galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Paveikt, nokārtot.
iemaksa Paveikta darbība --> iemaksāt. Naudas summa, ko samaksā kādu saistību kārtošanai. Daļa no kādas samaksas.
apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (1). Arī metāla kārta, ar ko kas ir apkalts.
apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot. Sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt. Zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets). Zeltījums.
atkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> atkārtot (1), atkārtoties (1). Tas, kas ir atkārtots, atkārtojies.
finierējums Paveikta darbība, rezultāts --> finierēt. Finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam).
kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot [1] (3).
kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot [1] (4).
klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4). Uzklātais slānis, kārta.
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot. Lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt. Metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai. Metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
niķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt. Niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
oderējums Paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (2). Aizsargslāņa, arī apmetuma kārta (kā) iekšpusē.
pakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakārtot (1), pakārtoties (1).
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2). Materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (1).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2). Pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (3).
pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2). Kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
piedegums Paveikta darbība, rezultāts --> piedegt (1). Piedegušās vielas kārta.
piekārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> piekārtot (4).
piekārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> piekārtot (5).
plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1). Kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā.
sakārtājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtāt.
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3).
sasukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt. Noteikts matu sakārtojums.
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
sudrabojams Paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1). Sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma.
sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (1). Noteikts matu kārtojums.
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1). Tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2). Materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
zeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt. Zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts.
saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
apgraizīt Pavirši apgriezt [2] (visapkārt vai vietumis).
apsmalstīt Pavirši vai nepilnīgi nosmalstīt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmalstīt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
apsmelt Pavirši vai nepilnīgi nosmelt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmelt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt vai piešūt.
izmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt.
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt. Nepadarīt līdz galam.
paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (galvenokārt drēbju glabāšanai).
kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
aplaist Paziņot (vēsti, ziņu) vairākiem pēc kārtas.
sist Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru. Pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra.
Pēc skaita Pēc kārtas.
tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā. Ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
rinda Pēc noteikta principa sakārtots vielu kopums.
katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, iekārtots (piemēram, grāmatu, gleznu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
piekārtot Pēc noteiktām kārtulām pievienot (kam jaunu vienību, sastāvdaļu u. tml.).
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, vēsturisku materiālu) kopums. Šādu materiālu izkārtojums.
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
Septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena Pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
dresūra Pedantiska (cilvēku) mācīšana stingrā un noteiktā kārtībā.
iedresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā iemācīt (cilvēku).
izdresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā izmācīt (cilvēku).
dresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā mācīt (cilvēku).
Krampjveidīgas sāpes Pēkšņas sāpes, kas periodiski atkārtojas.
rīstīties Pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām). Pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
appeldināt Peldināt tā, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt).
appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Peldēt apkārt.
ķīķis Pelēcīgi brūns piekūnveidīgo kārtas gājputns.
pelikāns Pelikānveidīgo kārtas ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja.
numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu, ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
frekvence Periodiska procesa atkārtošanās biežums.
periodontīts Periodonta un apkārtējo alveolas audu iekaisums.
saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi.
appērt Perot (ar pirtsslotu), skart (visapkārt vai vairākās vietās).
recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos.
arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju.
eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai).
latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai).
pieckārt Piecām kārtām, pieckārtīgi.
pieckāršs Piecas reizes lielāks. Pieckārtīgs (1).
pentahords Piecu blakus pa kāpju skaņu rinda. Jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
pentatonika Piecu pakāpju skaņkārta īpašā lielo sekundu un mazo tercu secībā bez pustoņiem.
piedegas Piedegušās vielas kārta, kas atrodas pie trauka dibena, sienām.
Trošu ceļš Piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u.tml.
aizkarināt Piekarināt (kam priekšā). Aizkārt.
piekarināt Piekārt (1).
piekarināt Piekārt (2).
uzkarināt Piekārt (ierīci, iekārtu u. tml.) citai ierīcei, iekārtai u. tml. tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces, iekārtas u. tml. masu.
piekārstīt Piekārt (ko) lielākā daudzumā.
piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
nokārties Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus).
piekrāmēt Piekārtot (piemēram, telpu).
vanags Piekūnveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni.
lija Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti.
piekūns Piekūnveidīgo kārtas vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem.
vanags Piekūnveidīgo kārtas vidēji liels putns ar samērā īsiem spārniem un garu asti.
piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
piekūpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piekūp.
piedūmot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem.
pieputekļot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar putekļiem.
piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
atcerēties Pieminēt (kādu personu, notikumu u. tml.) - parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā.
izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
ierast Pierast (pie apkārtējās vides, apstākļiem). Arī iedzīvoties (1).
apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
apburzīties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
silicēt Piesātināt (kā) virskārtu ar silīciju.
apsist Piesitot (piemēram, dēļus, ādu), pārklāt (ko visā platībā, visapkārt).
apgāzt Pieskaroties, piegrūžoties u. tml., pārvietot uz sāniem. Gāžot apgriezt otrādi. _imperf._ Gāzt apkārt.
sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
sadzīt Piespiedu kārtā nogādāt, nometināt (vairākus, daudzus cilvēkus).
izsūtīt Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā. Arī arestēt.
Ar varu Piespiedu kārtā.
poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
apšūt Piešūt visapkārt.
izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
uzkare Pievienojums piekarot, kurā viena ierīce, iekārta u. tml. pilnīgi uzņem otras (piekārtās) ierīces, iekārtas u. tml. masu.
pievilkt Pievienot (piemēram, ar vadiem saistītās iekārtas, ierīces).
reduplikācija Pilnīga vai daļēja (valodas vienības, piemēram, morfēmas, vārda) atkārtošana.
izvērst Pilnīgi apvērst (augsnes kārtu).
burtisks Pilnīgi atbilstošs kādam tekstam, avotam (piemēram, par tulkojumu). Precīzi atkārtots.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
nogrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
nodziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, neievēro apkārtējo.
iedziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo.
izkratīt Pilnīgi pārmeklēt (ar likumu noteiktā kārtībā) māju.
apņemt Pilnīgi pārņemt (par apkārtnes, citu cilvēku ietekmi).
applūdināt Pilnīgi pārņemt, izplūst (pa visu telpu, apkārtni) - parasti par smaržām.
reduplicēt Pilnīgi vai daļēji atkārtot (valodas vienību, piemēram, morfēmu, vārdu).
noslogot Pilnīgi, intensīvi izmantot, ekspluatēt (piemēram, ierīci, iekārtu).
haoss Pilnīgs sistēmas trūkums. Liela nekārtība, juceklis.
reprīze Pilnīgs vai pārveidots (skaņdarba posma) atkārtojums.
aprite Pilns cikls, kas periodiski atkārtojas.
sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
appīt Pinot aptvert (pinumu ap ko, kam apkārt).
vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
aplikatūra Pirkstu izkārtojums, spēlējot mūzikas instrumentu. Šī pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
pirmiesaukums Pirmais, kārtējais (noteikta vecuma pilsoņu) iesaukums aktīvajā karadienestā.
matriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas.
Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
patriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas.
Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts (1).
Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts.
ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Ģints.
vienkārt Pirmkārt.
kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcnācēji kolonijās.
kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
pīļknābis Pirmzīdītāju apakšklases dzīvnieks (Austrālijā) ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
plātne Plakans (kā, piemēram, darba rīka, iekārtas) elements, detaļa. Arī plāksne.
simtkājis Plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns, daudzkāju klases dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
dalenis Plāksne (ar attiecīgiem uzrakstiem), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu kārtojuma daļu no otras.
spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
rāva Plāna krāsaina (kādu vielu) kārta, kas klāj ūdens virsmu (parasti ūdenstilpē).
pakrējums Plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
membrāna Plāna noteiktas formas plāksne, nostiepta, nostiprināta plēve (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa. Tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
kombinēt Plānot, organizēt noteiktā kārtībā (piemēram, darbu).
folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
apartamenti Plašas, greznas, labi iekārtotas telpas. Plašs, grezns dzīvoklis.
robotizēt Plaši ieviest robottehniku (piemēram, darba procesā, ražotnē). Pārveidot par robotu (piemēram, iekārtu, ierīci).
sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē.
paltuss Plekstveidīgo zivju kārtas līdz 5 metriem gara jūras zivs.
lācis Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
kaķis Plēsēju kārtas dzimta, kura ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem.
suns Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu (piemēram, mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks).
sermulis Plēsēju kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes).
jenots Plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā). Mazlācītis.
leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu. Leduslācis.
ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas mazākais dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmalojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai ballu (ziemā) apmatojumu.
lapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
cauna Plēsēju kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
hiēna Plēsēju kārtas zīdītājs, kas pārtiek no maitām (dzīvo Āfrikā, Āzijā).
līdaka Plēsīga līdakveidīgo zivju kārtas zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu magmu.. plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
stavrida Plēsīga, galvenokārt tropu jūru, asarveidīgo kārtas zivs.
plēsējputns Plēsīgs (parasti piekūnveidigo kārtas) putns.
plēsējdzīvnieks Plēsīgs dzīvnieks (parasti plēsējs, piekūnveidīgo kārtas putns).
lobīt Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu).
taukplēve Plēves ietverta noslāņojusies taukaudu kārta.
lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem.
racējlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis.
lapsene Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, lapsenes, sirseņi. Šīs dzimtas kukaiņi.
skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
jātnieciņš Plēvspārņu kārtas virsdzimta, kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
pliens Plienakmens, merģelis. Ļoti sablīvēta zemes kārta.
applūkt Plūcot izraut (visapkārt vai vairākās vietās). Noplūkt.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
signālpoga Poga, ar ko iedarbina signālierīci, signāliekārtu.
kārtībnieks Policists, kas uzrauga kārtības un drošības noteikumu ievērošanu sabiedriskā vietā.
polimerizators Polimerizācijas iekārta, ierīce.
valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana. Zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā).
šūnakmens Porains kaļķakmens, kas veidojas no avotu ūdeņiem (galvenokārt vietās, kur strauji izdalās ūdenī izšķīdusi ogļskābes gāze).
zirneklis Posmkāju tipa klases kārta, pie kuras pieder zirnekļi.
sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību). Arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
prakticisms Prasme, māka izkārtot darbības, pasākumus u. tml. savās subjektīvās interesēs.
Atomu (arī kvantu) pulkstenis Precīza laika mērīšanas iekārta, kuras pamatsastāvdaļa ir atomārais vai molekulārais frekvences kvantu standarts.
Vārdu pa vārdam, arī vārds vārdā Precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
režīms Precīzi, stingri noteikta (darbības, izturēšanās) kārtība, sadalījums laikā.
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju. Priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
spraude Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu.
aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā (pret ko).
rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
natūrā Priekšmetu, lietu, produkcijas veidā (kārtot maksājumus, saistības).
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
izkārtojums Priekšmetu, to daļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
mērkaķis Primātu kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
lemurs Primātu kārtas puspērtiķis.
vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem). Riebšana, pūšļošana.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus. Riebt, pūšļot.
konfiskācija Privātpersonu vai organizāciju īpašuma atsavināšana piespiedu kārtā bez atlīdzības par labu valstij.
programmvadība Procesa vadība (piemēram, ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu. Programmētā vadība.
Dzinēja cikls Procesi, kas periodiski atkārtojas un izraisa dzinēja darbību.
krekings Process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā.
reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā.
piecepums Produkta kārta, kas cepšanas procesā ir pielipusi (parasti pie pannas).
menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs.
Ordinārs profesors Profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievija).
Ordinārs profesors Profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestādē (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Darba zīmējumi (arī rasējumi) Projektētā celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma realizēšanai nepieciešamie detalizētie zīmējumi (rasējumi).
Progresējošā paralīze Psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas bojājumiem.
Progresējošā paralīze Psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmes pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām. Raksturs.
panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
ūpis Pūčveidīgo kārtas putns ar iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm.
apogs Pūčveidīgo kārtas putns.
pūce Pūčveidīgo putnu kārtas putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
grupēties Pulcēties (kur, ap ko), izvietoties (noteiktā kārtībā).
operatorpults Pults kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, ierīces u. tml. vadīšanai, apkalpošanai.
milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot graudus, sēklas.
milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot kādu izejmateriālu (piemēram, minerālvielas, augus, dzīvniekus, to daļas).
purvmala Purva tuvākā apkārtne. Purva malējā daļa.
velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos.
Augstais (arī sūnu) purvs Purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
Augstais purvs Purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
Sūnu (arī augstais) purvs Purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt sfagni.
slaidpirkstainis Puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks, kam ir raksturīgi slaidi pirksti.
piepūst Pūšot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu (par vēju).
pieputināt Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu.
Maitas putns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
Maitas putns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
skrējējputns Putns, kas pārvietojas, galvenokārt skrienot.
flamingi Putnu kārta (parasti tropu zemēs), pie kuras pieder putni ar garu kaklu, līku knābi un garām kājām. Šīs kārtas putni.
gārgaļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale). Šīs kārtas putni.
pelikānveidīgs Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni.
griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis). Šīs kārtas putni.
pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu. Šīs kārtas putni.
dzērvjveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste. Šīs kārtas putni.
dzeņveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš). Šīs kārtas putni.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ. Šīs kārtas putni.
baložveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, baloži, ūbeles. Šīs kārtas putni.
dzegužveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, dzeguze. Šīs kārtas putni.
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi). Šīs kārtas putni.
pūčveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā. Šīs kārtas putns.
svīrveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder nelieli vai ļoti sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri).
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
stārķveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids. Kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis). Šīs kārtas putni.
dūkurveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder saldūdens nirējputni ar vārpstveida ķermeni un garu kaklu. Šīs kārtas putns.
zaļvārnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēja lieluma putni, parasti ar košu apspalvojumu (piemēram, zaļvārna, zivju dzenītis). Šīs kārtas putni.
zosveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kājām ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem. Šīs apakškārtas putni.
revolūcija Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
radiofons Radiofonijai nepieciešamo iekārtu kopums.
radiokonstruktors Radioiekārtu konstruktors.
radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem.
radiolokators Radiolokācijas aparatūra, iekārta.
radionavigators Radionavigācijas ierīce, iekārta.
radioavīze Radioraidījums, kas pēc materiāla sakārtojuma atgādina avīzi.
radioorientieris Radiotehniska iekārta, ierīce (kā) orientēšanai.
radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss noteiktu uzdevumu veikšanai.
raidītājkomplekss Radiotehnisks iekārtu komplekss, kas nodrošina raidītāja darbību.
radiokomplekss Radiotehnisku iekārtu komplekss noteiktu uzdevumu veikšanai.
radiouztvērējs Radiouztveres aparāts, iekārta.
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas). Atskanēt šādam troksnim.
klidzināt Radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas par dažiem putniem.
trillināt Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām). Atskanēt šādai skaņai.
larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādiem trokšņiem.
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
kliegt Radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
skanēt Radīt skaņas (par priekšmetiem, iekārtām, ierīcēm u. tml.).
kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību. Likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela). Būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
Raga kārta Ragakārta.
ragāda Ragakārta.
ragkārta Ragakārta.
ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
raiduztvērējs Raidītājs ar uztvērējiekārtu.
raports Raksta, zīmējuma daļa, motīvs, kas atkārtojas (piemēram, audumā).
saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums. Rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi). Attiecīgais dokuments.
rakstāmiekārta Rakstīšanas iekārta (piemēram, telegrāfijā).
švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta (2) žanrā.
Rozīšu raksts Raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
aprāpties Rāpjoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
zvīņrāpulis Rāpuļu klases kārta, kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas.
krokodils Rāpuļu klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes. Šīs kārtas dzīvnieki.
krokodils Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā).
sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.).
Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
vējrats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vēja rats.
Vēja rats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vējrats.
Vēja rats Rats, kas uztver vēja enerģiju (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju).
(Uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
Turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
Uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
bonitāte Ražības rādītājs (mežaudzēm), kas atkarīgs galvenokārt no augsnes auglības un mitruma apstākļiem.
Plūsmas līnija Ražošanas iekārta, kas nodrošina saskaņotu un efektīvu ražošanas procesa norisi.
līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm).
saimniecība Ražošanas nozare šādā uzņēmumā, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, zemes platību u. tml. kopums.
Vienkāršā atražošana Ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
Vienkāršā atražošana Ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
atražošana Ražošanas procesa pastāvīga atjaunošana, atkārtošana.
pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā. Pamatlīdzekļi.
saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
skats Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina (1).
apdūņoties Refl. --> apdūņot. Tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
pakārties Refl. --> pakārt (1). Tikt pakārtam. Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
pakārtoties Refl. --> pakārtot (1). Tikt pakārtotam.
piekārties Refl. --> piekārt (1). Tikt piekārtam.
rindoties Refl. --> rindot. Tikt rindotam. Būt novietotam, sakārtotam rindā.
uzkārties Refl. --> uzkārt. Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
apkārties Refl.--> apkārt [1].
tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai. Šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
piestātne Regulāras (transportlīdzekļu) apstāšanās vieta (parasti īpaši iekārtota).
pasts Regulāru sūtījumu kopums, kuru nogādi kārto šāda iestāde, organizācija.
noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
zāle Reprezentatīva lielu izmēru telpa laicīgajā arhitektūrā. Speciāli iekārtota, parasti plaša, funkcionāli nosacīta telpa.
republikānis Republikāniskas valsts iekārtas piekritējs, republikas aizstāvis.
resivers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
aprūsējums Rezultāts --> aprūsēt. Rūsas kārta.
apsūbējums Rezultāts --> apsūbēt. Oksīda, putekļu u. tml. kārta.
atskārta Rezultāts --> atskārst. Atskārtums.
blīvējums Rezultāts --> blīvēt. Ieblīvētie priekšmeti, ieblīvētā starpkārta.
klājums Rezultāts --> klāt (2). Slānis, kārta, kas sedz kādu virsmu.
nogulsnējums Rezultāts --> nogulsnēt, nogulsnēties (1). Nogulsnējusies kārta.
noslāņojums Rezultāts --> noslāņoties (1). Noslāņojusies kārta, slānis.
sasalums Rezultāts --> sasalt (1). Sasalusi zemes kārta.
aplipums Rezultāts ->- aplipt (1). Tas, kas aplipis (visapkārt).
pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
skreja Rieva (iekārtā, ierīcē u. tml.), pa ko virzās rites gultņi.
Koraļļu rifs Rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
Koraļļu rifs Rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas.
Kārtot formalitātes Rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
iekārtot Rīkoties tā, ka izveidojas vēlamā kārtība, apstākļi. Nokārtot.
Nokārtot formalitātes Rīkoties un pabeigt rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām). Ievērot (piemēram, kārtību).
kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
post Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
rīve Rīks - metāla, plastmasas u. tml. veidojums ar caurumiem, gar kuru asajām malām ko virza, lai to smalcinātu. Šāds elements (iekārtai, ierīcei).
slota Rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta.
kārstuve Rīks, iekārta kāršanai.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
tehnika Rīku, iekārtu, ierīču u. tml. kopums (kādā nozarē, kāda uzdevuma veikšanai).
apriņķot Riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Riņķot apkārt.
riņķis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
apripināt Ripinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Ritēt (kādās) sliedēs Risināties līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
apritināt Ritinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apritināties Ritinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
dzeguļi Ritmiski sakārtoti rotājumi, izciļņi dzegā (1).
apritēt Ritot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
perimetrs Robežas garums (laukumam, kā apjomīga šķērsgriezumam). Apkārtmērs.
atrobīt Robījot, iegriežot visapkārt robus, atdalīt, atgriezt.
piesitiens Rokas kustība, ar ko iedarbina iekārtu, ierīci, kurai ir taustiņi.
aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
refrēns Rondo formas skaņdarbā - galvenā tēma, kas pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākkārt.
valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
ornaments Rotājums, kam raksturīgi pēc simetrijas, ritma u. tml. likumiem sakārtoti elementi, kuriem ir ģeometriska vai vairāk vai mazāk stilizēta dabas objektu forma.
Koka kājas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
Koka kājas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem. Koka kājas.
rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai). Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements. Veltnis.
karuselis Rotējoša mašīna, mehānisms, ietaise, iekārta.
karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem.
velbomis Rotējošs bomis (ierīcē, iekārtā u. tml.) kustības pārnešanai.
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai. Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
skreja Rotējošs iekārtas elements (kādu materiālu) sasmalcināšanai un sajaukšanai.
ritenis Rotējošs riņķveida (iekārtas, ierīces u. tml.) elements spēka, griezes kustības pārnesei.
karuseļstends Rotējošs stends (tehniska iekārta).
remontantroze Roze, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
urkšķēt Rūkt (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
rūkāt Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši).
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
Pūst vienā un tajā pašā stabule Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
Pūst vienā un tajā pašā stabulē Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
Pūst vienā un tajā pašā stabulē Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
pagādāt Rūpēties un panākt, nokārtot, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu, vajadzīgu).
raudzīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kārtību).
ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē).
appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm). Nopētīt (visapkārt, viscaur).
lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
reindustrializācija Rūpniecības nozaru pārkārtošana, modernizējot tās.
jauda Rūpnieciski izmantojami objekti - mašīnas, tehnoloģiskas iekārtas, rūpnīcas.
sloka Rūsganbrūns tārtiņveidīgo kārtas naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsni, ugunskurā. Rušinot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
uzrušināt Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo).
Ekonomiskā bāze Sabiedrības ekonomiskā iekārta zināmā tās attīstības posmā. Ražošanas attiecību kopums.
kārta Sabiedrības grupa (verdzības un feodālisma iekārtā, daļēji arī kapitālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to sociālā stāvokļa sabiedrībā un juridiskās vietas valstī.
cilts Sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
vergturība Sabiedriska iekārta, kurā valda vergu (1) darbs.
sociālisms Sabiedriskā iekārta, pēc marksisma-ļeņinisma mācības - komunisma sabiedriski ekonomiskās formācijas pirmā fāze, kas nomaina kapitālismu un kam raksturīgs augsts dzīves līmenis, cilvēka tiesiskums, ražošanas līdzekļu sabiedriskošana.
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām darbaļaužu deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām Tautas deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
politika Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp šķirām, sociālām grupām, tautām, valstīm.
ekscess Sabiedriskās kārtības patvarīgs traucējums. Arī vardarbība.
huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
(Brīvprātīgais) kārtības sargs Sabiedriskas organizācijas loceklis (PSRS), kura uzdevums ir, piemēram, aizsargāt pilsoņu tiesības un likuma prasības, aktīvi piedalīties likuma pārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, uzturēt sabiedrisko kārtību un sargāt sociālistisko īpašumu.
feodālisms Sabiedriski ekonomiska formācija (laikmetā starp verdzības iekārtu un kapitālismu vai starp pirmatnējo kopienu un kapitālismu), kuras ražošanas attiecību pamatā ir feodāļu īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un daļēji uz ražotājiem.
institūts Sabiedrisks iekārtojums, nodibinājums.
nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to). Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko.
korozija Sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā).
Vēršu cīņas Sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta.
apmētāt Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu).
izkārtot Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem. Izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā).
izkārtot Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku).
izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
reģistrs Sadalītājs, arī regulators (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu). Izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
pamatmorēna Sadrupinātu iežu kārta, kas izveidojusies zem ledus, ārdoši iedarbojoties ledājam.
apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (pie kā, kam apkārt).
apdzelt Sadzelt (visapkārt vai vairākās vietās, parasti par nātrēm).
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai. Panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
pārstādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) citas operācijas veikšanai.
iestādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus). Sasukāt.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, bārdu, ūsas).
mājsaimniecība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
Naturālā saimniecība Saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
Naturālā saimniecība Saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
abreviatūra Saīsinājums, ko lieto rakstos un dažkārt arī runā.
vai Saista ar partikulu «vai» ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
kā Saista atkārtojuma locekļus un norāda uz atkārtotā vārda nozīmes pastiprinājumu.
ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
vai Saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis «vai».
tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu. Tik [4] (3), tikai (3).
tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu. Tikai (3).
turpretī Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
vai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (2).
bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
organizatorisks Saistīts ar (kā) plānveidīgu, saskaņotu kārtošanu, veidošanu, šādai kārtošanai, veidošanai raksturīgs.
tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
nekapitālistisks Saistīts ar pāreju no pirmskapitālistiskās iekārtas uz sociālismu bez kapitālistiskās stadijas, šādai pārejai raksturīgs.
skaņkārtisks Saistīts ar skaņkārtu, tai raksturīgs.
republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas orgānu formu, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas orgānu formai raksturīgs.
nosaitēt Saitējot (ko) apkārt, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
stiegra Saites veida, stiepļveida u. tml. (iekārtas, ierīces u. tml.) elements, ko, saspriedzot rada (tajā) nepieciešamo enerģiju.
Gatavais (arī kā) putnu biedēklis Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā (arī gatavais) putnu biedēklis (arī putnubiedēklis) Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā (arī gatavais) putnu biedēklis Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
Veca dziesma Saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
Kā cūku rakums Saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu.
Traks numurs Saka par ko negaidītu, ārkārtēju.
Traks numurs Saka par ko negaidītu, ārkārtēju.
Uz zaķa Saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
(Viss) spīd (arī mirdz) un laistās Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(Viss) mirdz (arī spīd) un laistās Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(Viss) spīd (arī mirdz) un laistās Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
Viss spīd (arī mirdz) un laistās Saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
Trūkst tikai tēva un mātes Saka par lielu jucekli, nekārtību.
Trūkst tikai tēva un mātes Saka par lielu jucekli, nekārtību.
Trūkst tikai tēva un mātes Saka par lielu jucekli, nekārtību.
Cūku kūts Saka par netīru, nekārtīgu (dzīves) vietu.
Zobi sitas Saka, ja cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
Jūtīga dvēsele (arī sirds) Saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
(Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) sava alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
(Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
(Dzīvo) kā āpsis (arī kurmis) savā alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
Kā pārņemts Saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
Kas bijis, bijis Saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Zobi sitas Saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
Miers un dievs, arī dievs un miers Saka, kad ir kas nokārtots, pabeigts.
Miers un dievs, arī dievs un miers Saka, kad ir kas nokārtots, pabeigts.
apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses).
apkaltēt Sakaltēt (visapkārt, no virspuses).
telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
apkārt Sakārt (ko visapkārt). Piekarot (ko), apklāt.
sakārstīt Sakārt (ko, parasti vairākās vietās).
piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
sakārties Sakārt sev (ko).
sakarināt Sakārt.
sakarināties Sakārties.
ieziemot Sakārtot (bišu saimes) ziemas guļai.
uztaisīt Sakārtot (guļasvietu).
sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus).
drapēt Sakārtot dekoratīvās krokās (audumu).
Saklāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) Sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
Uzklāt (arī saklāt) gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) Sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
Uzklāt (arī saklāt) vietu Sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
Saklāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) Sakārtot gultu (guļasvietu) pēc gulēšanas.
nokopties Sakārtot ko vajadzīgā, vēlamā veidā.
sakārtoties Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
apkopt Sakārtot un uzturēt tīru un kārtīgu (saimniecību, telpas).
sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
savirknēt Sakārtot, novietot virknē.
Savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai, arī izmantošanai.
Savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai. Arī izremontēt.
sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā). Arī sacerēt.
sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.); pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
Doties (arī iet) pie miera Sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā (parasti vakarā).
Nolikties (arī aiziet) gulēt Sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā.
sarindoties Sakārtoties, novietoties rindā (parasti par cilvēkiem).
buķete Sakārtots (ziedu) pušķis.
kārtīgs Sakārtots, tīrs (piemēram, par priekšmetu, telpu).
endoderma Saknes (primārās) mizas iekšējā kārta.
pericikls Saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes.
sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piemēram, telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
saridāt Sakopt, sakārtot.
apkošļāt Sakošļāt (visapkārt vai vietumis).
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
iekrauties Sakraut sev visapkārt.
sakrāmēt Sakravāt, sakraut. Arī sakārtot.
iejusties Sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties. Arī iedzīvoties (1).
Vērt vaļā maku Sākt kārtot maksājumus.
Vērt vaļā maku Sākt kārtot maksājumus.
uzņemt Sākt spēlēt, dziedāt (noteiktā toņkārtā, augstumā). Sākt (kā) atskaņojumu.
apķerties Saķerties (visapkārt), aplipt.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ledu, tā kārtu.
aizsalt Salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdeni). _imperf._ Salt ciet.
Koraļļu sala Sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
Koraļļu sala Sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
aplāpīt Salāpīt un sakaitot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
refrižerators Saldēšanas iekārtas daļa, kurā, šķidrumam iztvaikojot, rodas zema temperatūra. Saldēšanas iekārta (parasti pārvietojama).
Mākslīgais medus Salds, uzturā izmantojams vielu maisījums, ko ražo rūpnieciski, galvenokārt no cukura.
ūda Saldūdens zveļas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā.
bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
jeb Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis «vai».
bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
palīgteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski atkarīgais komponents.
virsteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski neatkarīgais komponents.
lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.).
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
šalkot Salkt (1), parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
šahta Samērā garš, vertikāls dobums, eja (piemēram, celtnēs, iekārtās, iežos).
torte Samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.
sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
stunda Samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
švīka Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
strūkla Samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām.
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko). Vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
sasmērēt Sarakstīt, sazīmēt, parasti nevajadzīgi, arī nekārtīgi.
varza Sarežģītas, grūti kārtojamas darīšanas, arī nepatikšanas. Arī jezga (2).
Dzīvā (arī mutvārdu) avīze Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
Mutvārdu (arī dzīvā) avīze Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
Dzīvā (arī mutvārdu) avīze Sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
smilšlapsene Sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās.
radiolārijas Sarkodīnu klases apakšklase (galvenokārt siltajās jūrās), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots skelets un pavedienveida pseidopodijas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
apsarmojums Sarmas kārta (uz kā).
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu). Skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus.
iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
noformēt Saskaņā ar noteikumiem iekārtot (kādu) darbā (par ko).
koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem).
sadarbība Saskaņota (piemēram, iekārtas, ierīces, to daļu) savstarpēja darbība.
apslapināt Saslapināt (visapkārt vai vietumis).
sakapāt Sasmalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
apdurt Saspraust (parasti ko asu kam apkārt). Apspraust.
apstāt Sastājoties apkārt, ielenkt (ko).
apstāties Sastāties (ap ko, kam apkārt).
izkārtojums Sastāvdaļu, elementu iekļāvums, izvietojums noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā)
kompozīcija Sastāvdaļu, elementu izkārtojums (vielai).
uravot Saucot «urā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urravot (2), urrāt (1).
urravot Saucot «urrā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urrāt (1).
urrāt Saucot «urrā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urravot (2).
sausleja Sausa, lēzena ieleja, kam ir plats dibens un kas saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
spēkrati Sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls).
zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
novadpētniecība Sava novada pētīšana, ko veic galvenokārt ar vietējās sabiedrības spēkiem.
asarveidīgs Savienojumā «asarveidīgās zivis»: īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas.
karpveidīgs Savienojumā «karpveidīgās zivis»: zivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, ālanti, līņi, plauži, vimbas, karūsas.
lapsenīte Savienojumā «laputu lapsenītes»: plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis. Šīs dzimtas kukaiņi.
lēļveidīgs Savienojumā «lēļveidīgie putni»: putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, lēlis.
līdakveidīgs Savienojumā «līdakveidīgās zivis»: īsto kaulzivju virskārtas kārta, kurā ietilpst, piemēram, līdaka.
mediāls Savienojumā «mediālā kārta»: vidējā kārta.
mencveidīgs Savienojumā «mencveidīgās zivis»: īsto kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, mencas, vēdzeles.
mētāt Savienojumā «mētāt ēnas»: vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas.
morganātisks Savienojumā «morganātiska laulība»: laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kartes privilēģijas (feodālismā).
mušveida Savienojumā «mušveida divspārņi»: divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
odveida Savienojumā «odveida divspārņi»-, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi. Šīs apakšārtas kukaiņi.
palielināts Savienojumā «palielinātā skaņkārta»: skaņkārta, kurā visi trijskaņi visās pakāpēs ir palielināti par pustoni.
pamazināts Savienojumā «pamazinātā skaņkārta»: skaņkārta, kuru veido periodiska toņu un pustoņu mija.
papagaiļveidīgs Savienojumā «papagaiļveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder drukni putni ar īsu kaklu, īsu, izliektu knābi, spilgtu apspalvojumu.
peļveidīgs Savienojumā «peļveidīgie grauzēji»: grauzēju kārtas apakškārta, kurā ietilpst, piemēram, peles, kāmji. Šīs apakškārtas dzīvnieki.
plekstveidīgs Savienojumā «plekstveidīgās zivis»: zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
siļķveidīgs Savienojumā «siļķveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, siļķes, reņģes, brētliņas, laši, taimiņi.
skaitlis Savienojumā «skaitļa vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
stagarveidīgs Savienojumā «stagarveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, stagari.
storveidīgs Savienojumā «storveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga.
vējzivjveidīgs Savienojumā «vējzivjveidīgo kārta»: kaulzivju kārta, kurā ietilpst līdz 1 metram garas, saimnieciski izmantojamas zivis, kas dzīvo tropu un mēreno joslu ūdeņos.
venerisks Savienojumā «veneriskās slimības» - slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
zobkarpveidīgs Savienojumā «zobkarpveidīgās zivis»: zivju kārta, pie kuras pieder sīkas (parasti ap 5 centimetriem garas) zivis, kam uz žokļiem ir nelieli zobi (piemēram, šķēpnesis) un kas dzīvo tropos un subtropos, galvenokārt saldūdeņos.
ļipiņa Savienojumā ar «auss». Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi.
staigāt Savienojumā ar «ceļu, taku» u. tml.: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
cūciņa Savienojumā ar «jūras»: neliels grauzēju kārtas dzīvnieks.
miksolidisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors ar pazeminātu septīto pakāpi.
frīģisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar pazeminātu otro pakāpi.
eolisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors.
dzenītis Savienojumā ar «zivju»: mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi.
bez Savienojumā ar adj. vai apst.: ļoti, ārkārtīgi.
aprīlis Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
augusts Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
decembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
februāris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
janvāris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
jūlijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
jūnijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
maijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
marts Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
novembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
oktobris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
septembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
piens Savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai. Laktācija.
at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds. Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
ap- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas ir kam apkārt.
palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
gadīties Savienojumā ar verba nenoteiksmi norāda, ka darbība notiek reizumis, dažkārt.
at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības atkārtošanos.
ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek kam apkārt.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
iz- Savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
mest Savienojumos «mest acis», «mest skatienu»: ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
kombinācija Savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā (savstarpēji nosacītiem, parasti viendabīgiem, priekšmetiem, parādībām, to sastāvdaļām).
iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
sabloķēt Savienot noteiktā kompleksā, sistēmā, blokā (piemēram, celtnes, ierīces, iekārtas).
konfigurācija Savstarpējais (kā) izvietojums, kārtojums. Savstarpējo (kā) attiecību kopums.
samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
skaņkārta Savstarpēji pakārtotu skaņu sistēma, kuras apvieno tonika.
reakcija Savu laiku nodzīvojušo valdošo šķiru cīņa pret sabiedrības progresu. Cenšanās atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
atkal Savukārt.
savuties Savukārt.
hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam. Secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
izklāstīt Secīgi izkārtot (skaņdarba elementus, parasti tēmas).
kāpnes Secīgs, pakāpenisks (faktu, informācijas) izkārtojums.
apsegt Sedzot (ap ko, kam apkārt), pārklāt, apņemt.
auglis Segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās no auglenīcas pēc apaugļošanās un kurā savukārt attīstās sēklas.
apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, veido seismoloģisko novērojumu metodes.
Izturēt eksāmenu (arī pārbaudījumu) Sekmīgi nokārtot eksāmenu.
Nolikt (arī izturēt) eksāmenu (arī pārbaudījumu) Sekmīgi nokārtot eksāmenu.
Nolikt (arī izturēt) pārbaudījumu (arī eksāmenu) Sekmīgi nokārtot pārbaudījumu (eksāmenu).
privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas privāto korespondenci, lietvedību, izpilda sevišķus uzdevumus.
Joniskā skaņkārta Sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors.
Doriskā skaņkārta Sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar paaugstinātu sesto pakāpi.
annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem. Hronika.
amfiteātris Senajā Grieķijā - skatītāju vietas teātrī, kuras iekārtotas pakāpjveidīgi puslokā. Teātris ar šādām skatītāju vietām.
pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību. Arī provinces pārvaldnieks.
diktators Senajā Romā - ārkārtēja amatpersona, kam bija neierobežota vara.
amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
rekapitulācija Senču (strukturālo, ķīmisko, funkcionālo) pazīmju atkārtošanās mūsdienu organismu ontoģenēzē.
Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
septiņkārt Septiņām kārtām, septiņkārtīgi.
starpsesija Sesija, kas notiek laikposmā starp kārtējām sesijām.
seškārt Sešām kārtām. Seškārtīgi.
sētmala Sētas (1) mala. Sētas tuvākā apkārtne.
nosēsties Sēžot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
apsiet Sienot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
dieviete Sieviešu kārtas dievība (vairāku dievu kultā).
mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
signalizators Signalizācijas ierīce, iekārta.
dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
plūksna Sīka daļa, kas rodas, saplucinot, saraujot (ko). Sīka, plāna daļa, kas iegūta, atdalot kādu kārtu (no kā).
ciklops Sīki airkāju kārtas saldūdens vēži ar vienu aci.
rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
samuraji Sīko feodāļu kārta (Japānā no 12. gadsimta līdz 19. gadsimtam). Šīs kārtas pārstāvji.
moskīts Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos).
knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
ods Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis.
pangodiņš Sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
spožlapsenīte Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās.
trihogramma Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās. Spožlapsenīte.
vivere Sīks, arī vidēji liels plēsēju kārtas dzīvnieks ar slaidu vidukli, garu asti un mazu galvu.
miģele Sīks, vārīgs divspārņu kārtas kukainis ar garām kājām.
vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis. Asinssūcējs sikspārnis.
naktssikspārņi Sikspārņu kārtas ģints. Šīs ģints dzīvnieki.
markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros).
sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
sildamiekārta Sildiekārta.
apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas. Siltumizolators.
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u.tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u.tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
salaka Siļķveidīgo kārtas zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju.
siļķe Siļķveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, siļķes, brētliņas, sardīnes.
alata Siļķveidīgo zivju kārtas dzimta.
pelede Siļķveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu.
starpsimpozijs Simpozijs, kas notiek laikposmā starp diviem kārtējiem simpozijiem.
simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks. Simtkārtīgs.
pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu). Pļaukāt.
pievads Sistēma, ietaise, iekārta (kā) pievadīšanai.
izkārtojums Sistēmas izveidojums, iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
metodisks Sistemātisks. Tāds, kas laiku pa laikam atkārtojas.
sasistematizēt Sistematizējot sakārtot, sasaistīt (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
piekaut Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus).
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
kārtoties Skaidroties (ar kādu, piemēram, kārtojot kādu jautājumu).
determinants Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas.
Transfinītie skaitļi Skaitļi, kas apzīmē pilnīgi sakārtotu kopu kārtības tipu.
šūna Skaitļošanas tehnikā - atmiņas elementu grupa vai datu nesēja zona, kam piešķirts noteikts kārtas numurs.
rekorders Skaitļošanas tehnikā - datu sagatavošanas iekārta to manuālai ierakstīšanai skaitļotāja magnētiskajā lentē.
kompilēt Skaitļošanas tehnikā - kārtot iepriekš translētus segmentus, apakšprogrammas vai standartprogrammas vienotā programmā.
klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā).
atbalss Skaņas, ko atvirza atpakaļ (apkārtējie priekšmeti).
izklāsts Skaņdarba elementu (parasti tēmu) secīgs izkārtojums.
instrumentācija Skaņdarba iekārtojums instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrācija Skaņdarba iekārtojums orķestrim. Instrumentācija (1).
pasakalja Skaņdarbs polifonu variāciju formā ar pastāvīgi atkārtotu tēmu basā.
mažors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpē) veido lielo trijskani.
minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
Nenoturīga skaņa Skaņkārtas skaņa, kas rada nepabeigtības iespaidu, prasa turpinājumu.
Noturīga skaņa Skaņkārtas skaņa, kas rada nobeiguma iespaidu, neprasa turpinājumu.
Noturīga skaņa Skaņkārtas skaņa, kas rada nobeiguma iespaidu, neprasa turpinājumu.
mediante Skaņkārtas trešā vai sestā pakāpe.
ievadtonis Skaņkārtas visnenoturīgākā skaņa, kas atrodas pakāpi zemāk vai augstāk par toniku un tiecas uz to.
Simetriskās skaņkārtas Skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos.
Iekšējās atskaņas Skaņu atkārtojumi dzejas rindu vidū.
atskaņa Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani.
lingafonija Skaņu ierakstu iekārtu, fonogrammu izmantošana, parasti valodu, mācīšanā.
lingafons Skaņu ierakstu un atskaņošanas iekārta, ko izmanto, parasti valodu, mācīšanā.
Skaņu skala Skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām.
lakacis Skarblapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti.
nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu.
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā). Būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
papildvieta Skatītāju zāles sēdvieta, kas, parasti ar mazākām ērtībām, ir iekārtota papildus parastajām sēdvietām.
rinda Skatītāju zāles vietu kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē), kuras ir sakārtotas vienā līnijā.
šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis. Būt pavērstam sānis (par acīm).
blisināt Skatoties vairākkārt mirkšķināt (acis).
sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai.
sofite Skatuves augšdaļā iekārts skatuves ietērpa, dekorācijas fragments.
apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Skriet apkārt.
apskrubināt Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis).
uzskrūvēt Skrūvējot, griežot (iekārtas, lences) vadības elementu, panākt, ka (kas) uzvirzās augšā.
izskubināt Skubinot izrīkot, izkārtot.
nošļukt Slābi, bez nepieciešamā stingruma noliekties, nokarāties, nokārties.
lentzivs Slaida asarveidīgo kārtas zivs ar tumši plankumotu mugurpusi un sāniem, dzeltenīgi baltu vēderu, garu muguras un anālo spuru. Islandes lentzivs.
dzeguze Slaids dzegužveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
vakarlēpis Slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu. Lēlis.
lēlis Slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu. Vakarlēpis.
stiebrlapsene Slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos.
apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
pieslaucīt Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu).
Slaucamā iekārta Slaukšanas iekārta.
sprausla Slēgts, profilēts (iekārtas, ierīces u. tml.) kanāls lielāka ātruma un noteikta virziena piešķiršanai vielas plūsmai, arī strūklas iegūšanai.
slēpnis Slepens (parasti milicijas, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis.
rozenkreicieši Slepenu, (galvenokārt reliģiski mistisku) biedrību locekļi (17. un 18. gadsimtā, piemēram, Vācijā, Krievijā, Holandē).
apslidināties Slidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Slidināties apkārt.
apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Slidot apkārt.
laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
nolaist Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu).
furunkuloze Slimība, kurai raksturīga atkārtota furunkulu veidošanās.
Bezcukura diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
Bezcukura diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
recidīvs Slimības atkārtošanās pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā.
atguļa Slimības atkārtošanās.
Ārējā infekcija Slimības dīgļu iekļūšana organismā no apkārtējās vides.
Bērnu slimības Slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
Bērnu slimības Slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
skelets Slodzi nesošo detaļu, elementu kopums (piemēram, celtnei, iekārtai, ierīcei).
malt Smalcināt (ko) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras berž, rada triecienus, arī spiež. Šādā veidā smalcinot ko, iegūt (kādu produktu).
malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež. Šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu).
kapāt Smalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu).
piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
Sniega sega Sniega kārta, kas izveidojas, uzsniegot sniegam aukstajā periodā.
sērsna Sniega segas garoza, kas parasti veidojas, mitrai sniega virskārtai sasalstot.
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
auts Sniega, miglas kārta, slānis. Arī krēsla, tumsa.
nosnigt Sniegam sniegot, pārklāties ar tā kārtu.
piesnigt Sniegot izveidoties sniega kārtai.
pārsnigt Sniegot pārklāt (piemēram, zemi) - par sniegu, tā kārtu.
piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā. Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
zilonis Snuķaiņu kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, mamuti, ziloņi.
polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Pilsētvalsts.
pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Polisa.
sarkans Sociālistiskās revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
Ražošanas pamatlīdzekļi Sociālistiskās saimniecības līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā.
Ražošanas pamatlīdzekli Sociālistiskās saimniecības līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā.
sniegs Soda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā. Arī attiecīgā nometinājuma vieta. Nelabvēlīgu, apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
disciplinārsods Sods padotības kārtībā (bez tiesas) saskaņā ar likumu.
apsoļot Soļojot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
bokss Speciālam nolūkam iekārtota telpa, kamera.
Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Lopkopības pārraugs.
virssardze Speciāli iekārtota aresta telpa militārpersonām.
depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija lokomotīvju, dzelzceļa vagonu, tramvaju vagonu, trolejbusu novietošanai un to kārtējam remontam.
ložmetējligzda Speciāli iekārtota pozīcija šaušanai ar ložmetēju.
laboratorija Speciāli iekārtota telpa (mācību iestādē) eksperimentiem mācību priekšmetos.
darbnīca Speciāli iekārtota telpa mākslinieka darbam.
studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
parks Speciāli iekārtota teritorija (parasti ar attiecīgām celtnēm) transportlīdzekļu un mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
starterautomobilis Speciāli iekārtots automobilis lidaparāta motora iedarbināšanai. Starteris.
starteris Speciāli iekārtots automobilis lidaparātu motora iedarbināšanai. Starterautomobilis.
tankodroms Speciāli iekārtots laukums apmācībām tanku vadīšanā.
tribīne Speciāli iekārtots paaugstinājums, parasti publiskajam runātājam, diriģentam.
kinomehāniķis Speciālists, kas apkalpo kinoiekārtu.
programmētājs Speciālists, kas izstrādā programmas automātiskām iekārtām, ierīcēm.
regulētājs Speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
iestādītājs Speciālists, kas sagatavo tehnisku iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
montieris Speciālists, kas uzstāda mašīnas, iekārto elektrolīnijas, montē ierīces.
operators Speciālists, kas vada, apkalpo kādu, parasti sarežģītu, iekārtu, ierīci u. tml.
sadrāzt Spēcīgi iesist, parasti vairākkārt.
zvelēt Spēcīgi vairākkārt sist.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
Galda spēle Spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas.
Kuģu lādēšana Spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
Kuģu lādēšana Spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli.
azartspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības.
laimesspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības. Azartspēle.
Laimes spēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (1), azartspēle.
Laimes spēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (1). Azartspēle.
atspēlēt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
apspēlēt Spēlējot (šahu, kārtis u. tml.), pieveikt (partneri).
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā). Spēļu kārts.
Dauzīt (biežāk sist) kārtis Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
Sist (retāk dauzīt) kārtis Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
Sist (retāk dauzīt) kārtis (arī trumpas) Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
Sist (retāk dauzīt) trumpas (arī kārtis) Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
trumpot Spēlēt kārtis.
krusts Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
kāravs Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu rombu. Šīs sugas kārts.
astoņnieks Spēļu kārts ar astoņām acīm.
četrinieks Spēļu kārts ar četrām acīm.
desmitnieks Spēļu kārts ar desmit acīm.
deviņnieks Spēļu kārts ar deviņām acīm.
divnieks Spēļu kārts ar divām acīm.
kalps Spēļu kārts ar jauna vīrieša (parasti karavīra, vasaļa) attēlu.
Liela kārts Spēļu kārts ar lielu vērtību.
trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
piecnieks Spēļu kārts ar piecām acīm.
septiņnieks Spēļu kārts ar septiņām acīm.
sešnieks Spēļu kārts ar sešām acīm.
dāma Spēļu kārts ar sievietes attēlu.
trijnieks Spēļu kārts ar trim acīm.
kungs Spēļu kārts ar vecāka vīrieša (parasti valdnieka) attēlu.
dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
trumpa Spēļu kārts.
uztvert Spēt atveidot (apkārtējās vides priekšmetu un parādību iedarbību) - par dzīvnieku: būt tādam, kas spēj atveidot (noteiktas apkārtējās vides priekšmetu un parādību īpašības) - par dzīvnieku maņu orgāniem, receptoriem, ķermeņa daļām.
lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
Lapu rozete Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
rozete Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
apspļaudīt Spļaudot aptraipīt. Vairākkārt uzspļaut.
apspļaut Spļaujot aptraipīt. Vairākkārt uzspļaut.
skrejceļš Sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas.
turnīrs Sporta sacensības, kurās dalībnieki vai komandas pēc kārtas cīnās viens ar otru.
aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
krokets Sporta spēle, kurā ar koka āmuriem vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
Spēles laukums Sporta spēlēm iekārtots laukums.
Spēles laukums Sporta spēlēm iekārtots laukums.
Stenda šaušana Sporta veids - šaušana lidojošos mērķos speciāli iekārtotos laukumos (stendos).
kārtslēcējs Sportists, kas specializējies kārtslēkšanā.
dzirkstīties Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties (parasti atkārtoti, ilgstoši).
zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
amonīts Sprāgstvielu maisījums, kas satur galvenokārt amonija nitrātu.
apspraudīt Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
saspraust Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
stagars Stagarveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dzeloņi muguras spuras priekšā.
apstaigāt Staigājot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
dumpis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu.
stārķis Stārķveidīgo kārtas putns ar garām kājām un kaklu, taisnu un garu knābi.
gārnis Stārķveidīgs kārtas putns (nedaudz mazāks par stārķi).
piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
masons Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Brīvmūrnieki.
brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Masoni.
stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (transportlīdzeklim, iekārtai, mašīnai).
miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamas psihiskas ietekmes. Stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
skaļums Stāvoklis (apkārtnē, dabā, vidē u. tml.), kad ir stipras skaņas.
klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai kad' nav dzirdamas skaņas.
līdzsvars Stāvoklis (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā (tie) stāvot vai pārvietojoties atrodas noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem, telpu.
kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs. Pretstats: nekārtība.
Parādu verdzība Stāvoklis (parasti vergturu iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
pamatstāvoklis Stāvoklis (piemēram, iekārtai, fizikālai sistēmai), kam raksturīga samērā zema, parasti vismazākā, attiecīgo parametru vērtība.
pakārtotība Stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, parādībām), kad (kas) ir pakārtots (kam).
Parādu verdzība Stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
šausmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams. Ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
sagatavotība Stāvoklis, kad (ierīce, iekārta u. tml.) ir lietošanas, izmantošanas kārtībā.
sajukums Stāvoklis, kad (kādā norisē, procesā, arī sistēmā) nav ierastās, paredzētās kārtības.
piesārņotība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, videi, apkārtnei) ir piejaukts kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs.
sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
pakārtotība Stāvoklis, kad kāda valodas vienība ir pakārtota citai valodas vienībai.
pārība Stāvoklis, kad kas pastāv, ir sakārtots pa pāriem.
nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā). Kārtības trūkums. Pretstats: kārtība.
recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
sausserdis Stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem.
apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.). Būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
epifora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) beigās.
anafora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) sākumā.
asonanse Stilistisks paņēmiens - vienādu patskaņu atkārtošanās (strolā, pantā, frāze u. tml.).
aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) - vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.).
forma Stingri noteikta (rīcības, darbības u. tml.) kārtība.
disciplīna Stingri noteikta likumīga kārtība, kas ir obligāta kāda kolektīva locekļiem. Šīs kārtības ievērošana.
negants Stipri, ļoti, ārkārtīgi.
sterlete Storveidīgo kārtas līdz 16 kilogramiem smaga saldūdens zivs ar vērtīgu gaļu.
store Storveidīgo kārtas zivs ar lielu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu.
neklātiene Strādājošiem paredzēts mācību veids - mācību vielas apgūšana galvenokārt patstāvīgi, kā arī īpašās sesijās. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa, arī mācību iestāde.
šķīvot Strādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
kalpot Strādāt algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Būt ierēdnim.
stāvēt Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm). Veikt kādu pienākumu, parasti stāvus.
sētnieks Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas.
apsviesties Strauji apgriezties pretējā virzienā. _imperf._ Sviesties apkārt.
apšauties Strauji apgriezties. Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
apsisties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atraut Strauji atvilkt vaļā (ko aizkārtu, piekārtu).
ķerstīties Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem.
tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
mest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
sviest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu sarausanos).
zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
strautmala Strauta mala. Strauta tuvākā apkārtne.
piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu.
sonets Strofa, kuru veido divas četrrindes un divas trīsrindes un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
konstrukcija Struktūra, uzbūve, iekārta, arī veidojums, forma (celtnei, mašīnai, priekšmetam vai to daļai, elementam).
Akadēmiskais parādnieks Students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
pampa Subtropu joslas stepes līdzenums (Dienvidamerikā, galvenokārt Argentīnā).
Sufliera būda Suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
Sufliera būda Suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
sasukāt Sukājot izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu. Sukājot izveidot (dzīvniekam) apmatojuma sakārtojumu.
sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
pārsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
nosukāties Sukājot sakārtot sev matus.
uzsukāt Sukājot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu.
Sētas suns Suns, ko izmanto galvenokārt mājas sargāšanai un kas parasti nepieder pie noteiktas šķirnes.
Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību.
iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību. Valsts iekšējās lietas.
Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu, sociālo un kultūras sistēmu, tiesisko kārtību. Iekšlietas.
Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes) Suverēnu sociālistisko valstu asociācija, kas balstās uz katrā sociālistiskā valstī viendabīgo ekonomisko pamatu - ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu, uz viena tipa valsts iekārtu - tautas varu strādnieku šķiras vadībā, vienotu ideoloģiju - marksismu-ļeņinismu.
sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt).
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piesvaidīt (1).
izsvaidīt Sviežot izkliedēt. Nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi). Izmētāt.
piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nažkontakts Svirslēdža kontakta kustīgā daļa (parasti augstsprieguma iekārtās).
kolibri Svīrveidīgo putnu apakškārta (Amerikā), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām (pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem). Šīs apakškārtas putns.
Juku jukām Šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības.
jukjukām Šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības. Juku jukām.
kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu. Zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
krāsns Šādā iekārtā vienā paņēmienā apstrādāto ražojumu kopums.
panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
krāsa Šāda viela, ko izmanto tēlotājā mākslā (galvenokārt glezniecībā).
suka Šādam rīkam līdzīga detaļa, elements ierīcē, iekārtā u. tml.
kabinets Šādas darbistabas iekārta.
pasts Šādas iestādes, organizācijas kārtoto sūtījumu regulāra nogāde.
krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas).
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
periods Šāds laikposms, kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu regulāra atkārtošanās.
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
šalkot Šalkt (2), parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
Stenda šaušana Šaušana lidojošos mērķos speciāli iekārtotos laukumos (stendos).
ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās). Šaujamlūka.
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās). Ambrazūra.
Šefības koncerts Šefības kārtā organizēts koncerts.
Šefības koncerts Šefības kārtā organizēts koncerts.
tēja Šī dzēriena dzeršana. Viesības, kūms pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
kafija Šī dzēriena dzeršana. Viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
sisenis Šīs apakškārtas kukainis.
ēdamistaba Šīs istabas iekārta.
sikspārnis Šīs kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar vidēji lielām ausīm un samērā platiem spārniem.
valis Šīs kārtas dzīvnieks.
prusaks Šīs kārtas kukainis.
tauriņš Šīs kārtas kukainis.
termīts Šīs kārtas kukainis.
vabole Šīs kārtas kukainis.
Bikšainais apogs Šis kārtas putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam.
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
lēkšķe Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko iecel valsts likumā paredzētajā kārtībā.
ciltslopi Šķirnes mājdzīvnieki, kas atbilst audzētāju prasībām un spēj savas īpašības atkārtot pēcnācējos.
apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
zeme Šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums.
stepēt Šujot savienot audumu un starpkārtu (piemēram, apģērbam).
kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
karuseļšūpoles Šūpoles, arī sēdekļi, kas iekārti rotējošā iekārtā.
šūpoles Šūpošanās (parasti rotaļu) ierīce - virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
līgot Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
līgoties Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
kūleniski Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka augšdaļa griežas uz leju. Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka vairākkārt griežas apkārt.
visapkārt Tā, ka (kas) ir, atrodas, noris pilnīgi apkārt, visā apkārtnē.
pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
krustu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Krustām (un) šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Kā pienākas Tā, kā ir vajadzīgs. Labi, kārtīgi.
Pareizās sliedēs Tā, ka kas izveidojas noteiktā kārtībā.
(Būt) virspusē Tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu. Tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas.
kārtīgs Tā, kā vajadzīgs, atbilstoši (kādām prasībām), saskaņā ar pieņemto kārtību.
pienācīgs Tā, kā vajag. Labi, kārtīgi.
bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā nav šķiru.
aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra atkarīga no apkārtējās vides temperatūras.
bezgalīgs Tāds (pārdzīvojums), kas noris ļoti intensīvi Ārkārtīgs.
frazējums Tāds skaņdarba atskaņojuma izkārtojums, lai varētu uztvert tā iedalījumu, periodus, cezūras u. tml.
Diatonisks stils Tāds stils, kad skaņdarbā (ar nedaudz izņēmumiem) izmantotas tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (piemēram, par darba līkiem, ierīcēm, iekārtām).
smidzināms Tāds, ar ko smidzina (par ierīci, iekārtu).
tvaiks Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.). Tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
parasts Tāds, kad kas regulāri notiek, atkārtojas, kad ko vienmēr, regulāri dara (par laiku, laikposmu).
lielains Tāds, kam augšanas apstākļu ietekmē ir radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums stumbra vienā pusē (par skujkokiem).
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
kaskāde Tāds, kam ir (parasti kustīgs) terasveida vairākpakāpju veidojums kā virzīšanai uz leju (par ierīci, iekārtu).
matains Tāds, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati (par cilvēku).
rupjš Tāds, kam ir izveidota galvenokārt pamatforma. Tāds, kam ir zemāka kvalitāte.
krokains Tāds, kam ir krokas (1). Tāds, kas ir sakārtots krokās (1).
raibs Tāds, kam ir mainīta, jaukta kārtība.
kristālisks Tāds, kam ir raksturīga atomu un molekulu stingri noteikta, regulāra kārtība (par vielas uzbūvi, tās stāvokli).
ļodzīgs Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
skujveida Tāds, kam ir skujkoka skuju, to kārtojuma forma, veids.
vārdnīcveida Tāds, kam ir vārdnīcām raksturīgais materiāla sakārtojums.
regulārs Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kam ir savstarpēja atbilstība novietojuma ziņā.
šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
bezatspoļu Tāds, kam nav atspoļu (par aušanas iekārtām).
klejojošs Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi). Tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku).
pieņemams Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots apmeklētāju pieņemšanai.
uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
vadošs Tāds, kas (piemēram, iekārtā, ierīcē) ir paredzēts (kā, parasti kustības virziena) noteikšanai, ieturēšanai.
labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piemēram, par valdziņu, adījuma kārtu).
kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piemēram, par valdziņu, adījuma kārtu).
nevīžīgs Tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni). Nolaidīgs, nekārtīgs.
dzīvs Tāds, kas aktīvi reaģē (uz apkārtnes ierosām). Mundrs, možs, dzīvespriecīgs.
ārējs Tāds, kas aptver (ko) visapkārt no ārpuses.
slēgts Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu ir norobežots no visām pusēm. Tāds, kas noris sistēmā, kurai nav izejas uz apkārtējo vidi.
ilgperioda Tāds, kas atkārtojas pēc ilga perioda.
īsperioda Tāds, kas atkārtojas pēc neilga perioda.
parets Tāds, kas atkārtojas pēc samērā ilgiem starplaikiem.
simtreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
simtkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu. Simtreizējs.
četrreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto četras reizes. Četrkārtējs.
četrkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto četras reizes. Četrreizējs.
tūkstoškārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes.
daudzreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes. Daudzkārtējs.
daudzkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes. Daudzreizējs.
desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit reižu. Desmitkārtējs.
desmitkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit reižu. Desmitreizējs.
deviņreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto deviņas reizes. Deviņkārtējs.
deviņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto deviņas reizes. Deviņreizējs.
divreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto divas reizes. Divkārtējs.
divkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto divas reizes. Divreizējs.
otrreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto otro reizi.
piecreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto piecas reizes. Pieckārtējs.
pieckārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto piecas reizes. Piecreizējs.
desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto samērā daudzas reizes.
septiņreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes. Septiņkārtējs.
septiņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes. Septiņreizējs.
sešreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto sešas reizes. Seškārtējs.
seškārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto sešas reizes. Sešreizējs.
trīsreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto trīs reizes. Trīskārtējs.
vairākreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes. Vairākkārtējs.
vairākkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes. Vairākreizējs.
rets Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar ilgiem starplaikiem.
biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
vienmuļš Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Monotons (1). Vienmuļīgs. Vienmulīgs.
vienmuļīgs Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Monotons (1). Vienmuļš. Vienmulīgs.
vienmulīgs Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Monotons (1). Vienmuļš. Vienmuļīgs.
monotons Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Vienmuļš. Arī garlaicīgs.
gadskārtējs Tāds, kas atkārtojas, notiek ik gadus.
rekursīvs Tāds, kas atkārtojas. Rekurents.
rekurents Tāds, kas atkārtojas. Rekursīvs.
trīskārtējs Tāds, kas atkārtotas vai ko atkārto trīs reizes. Trīsreizējs.
biežs Tāds, kas atkārtoti ierodas.
ārējs Tāds, kas atrodas ārpusē un norobežo (ko) no apkārtējā.
iekšējs Tāds, kas atrodas iekšpusē un norobežo (ko) no apkārtējā.
piezemēs Tāds, kas atrodas pie augsnes virskārtas, tās tuvumā (parasti par augu daļām).
apkārtējais Tāds, kas atrodas tuvākajā apkārtnē.
pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
virspusējs Tāds, kas atrodas, noris (ķermeņa, orgāna) virsējā kārtā, arī daļā.
zemaramkārta Tāds, kas atrodas, noris zem aramkārtas.
virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
jauniesaucamais Tāds, kas attiecas uz kārtējo iesaukumu aktīvajā karadienestā.
pašreģistrējošs Tāds, kas automātiski reģistrē (ko) - par ierīcēm, iekārtām.
šaušalīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
šausmīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
patstāvīgs Tāds, kas darbojas bez saistības (ar ko) - par iekārtām, ierīcēm u. tml. Tāds, kas noris bez tiešas (kā) ārējas iedarbības.
trokšņains Tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
simtkārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
tūkstoškārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
tīrs Tāds, kas eksistē, attīstās (galvenokārt) patstāvīgi, norobežoti, veic savus specifiskos uzdevumus (parasti par parādībām mākslā, zinātnē).
disciplinēts Tāds, kas ievēro disciplīnu [2]. Tāds kas pieradis pie noteiktas kārtības.
dulls Tāds, kas ir apdullis, nespēj labi uztvert apkārtējās parādības, arī iereibis (par cilvēku).
organizēts Tāds, kas ir apvienots, sakārtots (noteiktā veidā, secībā).
jaunattīstības Tāds, kas ir atbrīvojies no koloniālisma, ieguvis politisko neatkarību un veido jaunu, no imperiālistiskajām valstīm neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
balsnējs Tāds, kas ir gaišs vai gaišāks par apkārtējo. Tāds, kas ar savu gaišumu izdalās uz tumšāka fona.
pievilcīgs Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots vai iekārtots un izraisa patiku (piemēram, par priekšmetu, telpu).
glīts Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots, arī iekārtots (piemēram, par priekšmetu, telpu).
pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots brūču, ķermeņa daļu pārsiešanai (par telpu, vietu).
rūpīgs Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumiem.
peldošs Tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.). Tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa.
perlamutrs Tāds, kas ir līdzīgs šādai kārtai (piemēram, pēc spīduma, raksta, krāsas).
pedantisks Tāds, kas ir ļoti kārtīgs, rūpīgs, arī, parasti pārmērīgi, sīkumains.
pacils Tāds, kas ir mazliet augstāks par apkārtni.
mudžekļains Tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.). Tāds, kas ir samudžināts, sajaukts.
neglīts Tāds, kas ir nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies.
pakaru Tāds, kas ir pakārts, piestiprinot to vienā vai vairākās vietās.
smalks Tāds, kas ir paredzēts precīziem darbiem (piemēram, par ierīcēm, iekārtām). Tāds, kā veikšanai nepieciešama uzmanība, precizitāte. Arī precīzs.
mazgājams Tāds, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) mazgāšanai (parasti parjelpu, vietu).
piekaru Tāds, kas ir piekārts (pie kā), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
varonīgs Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piemēram, par laikposmu).
sarkans Tāds, kas ir saistīts ar sociālistisko revolucionāro darbību, ar padomju iekārtu, ar Sarkano Armiju.
gatavs Tāds, kas ir sakārtots, sagatavots izmantošanai.
lielisks Tāds, kas ir sevišķi skaists (par dabasskatu, apkārtni, parādībām dabā).
portatīvs Tāds, kas ir speciāli izgatavots tā, lai to varētu (parasti nesot) pārvietot (uz citu vietu) - parasti par iekārtu, ierīci. Arī pārnēsājams (2).
neizsakāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos. Arī ārkārtīgs.
neaprakstāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami attēlot, aprakstīt (parasti par psihisku stāvokli). Arī ārkārtīgs.
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi). Arī ārkārtīgs.
neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert. Arī ārkārtīgs.
spodrs Tāds, kas ir tīri, kārtīgi ģērbies, arī uzposies.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem). Tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā. Arī mitrs (1).
tālvadāms Tāds, kas ir vddāms no samērā liela attāluma (par ierīci, iekārtu, procesu u. tml.).
hronoloģisks Tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā. Tāds, kas attiecas uz laika secību.
neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā). Tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt. Arī ārkārtīgs.
šausmīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu). Ļoti liels, ārkārtīgs.
šaušalīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu). Ļoti liels, ārkārtīgs. Šausmīgs (4).
solīds Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
bēdīgs Tāds, kas izraisa drūmu, skumju garastāvokli (par laiku, laika apstākļiem, apkārtni).
mājīgs Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām apkārtējā vidē).
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
nevērīgs Tāds, kas izturas nolaidīgi, pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni). Tāds, kurā izpaužas nolaidīga, pavirša attieksme (pret sevi, savu ārieni, apkārtni).
padots Tāds, kas kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā ir pakārtots, pakļauts tās augstākajam posmam, personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu. Pakļauts (2).
krājaizdevu Tāds, kas kārto kredītdarījumus un citas finansiālas operācijas, darbojoties uz kooperatīviem pamatiem (par iestādi, organizāciju).
paviršs Tāds, kas ko dara, veic nolaidīgi, nekārtīgi, nevīžīgi.
nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots. Nebijis. Arī ārkārtīgs.
nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts. Nebijis. Arī ārkārtīgs.
šaudīgs Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu). Tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
neatgriezenisks Tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī (par procesu, norisi). Tāds, kas neatkārtojas.
nekustīgs Tāds, kas nemaina savu stāvokli (piemēram, par ierīcēm, iekārtām, to daļām).
nepaklausīgs Tāds, kas nepakļaujas vadībai (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
nedzīvs Tāds, kas nereaģē (uz apkārtnes ierosām). Tāds, kurā nav dzīvīguma, možuma, aktivitātes.
netīrīgs Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apģērba, apkārtnes) tīrību.
neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt. Tāds, kas nevar atkārtoties.
virsējais Tāds, kas noris (kā) augšējā kārtā, slānī.
nebeidzams Tāds, kas noris ilgi, nepārtraukti. Tāds, kas bieži atkārtojas.
saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
kārtējs Tāds, kas norisinās regulāri, noteiktā kārtībā.
ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā. Tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
dažreizējs Tāds, kas notiek, atkārtojas dažas reizes. Dažkārtējs.
dažkārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas dažas reizes. Dažreizējs.
kārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas, rodas laiku pa laikam.
daiļš Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
kārtains Tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu). Tāds, kas pagatavots no šādas mīklas.
diatonisks Tāds, kas pamatojas uz skaņkārtas pamatpakāpju secību.
pārvietojams Tāds, kas parasti ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietas (piemēram, par iestādi).
labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos, un neveido jaunus perēkļus (par audzēju).
vaskains Tāds, kas pārklāts ar vaska kārtiņu.
zoofāgs Tāds, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības (par dzīvniekiem).
pirmsoktobra Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas kārtējās gadadienas.
starpsesiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp kārtējām sesijām.
pirmspadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās.
priekšpadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās. Pirmspadomju.
regulārs Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laikposma. Tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā.
sistemātisks Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots. Tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā; arī regulārs (1).
tīrīgs Tāds, kas pastāvīgi uztur tīru sevi, savu apkārtni (par cilvēku).
remontspējīgs Tāds, kas pats var izremontēt mašīnu, ierīci, iekārtu u. tml., ar kuru strādā.
patruls Tāds, kas pavāji uztver apkārtējo, pavāji reaģē uz to.
svešs Tāds, kas pieder citai sistēmai, atbilst citai kārtībai.
varmācīgs Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
smilšstrūklas Tāds, kas rada smilšu strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.). Tāds, kurā izmanto smilšu strūklu (par darbību, procesu).
tvaikstrūklas Tāds, kas rada tvaika strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.). Tāds, kurā izmanto tvaika strūklu (par darbību, procesu).
regulatīvs Tāds, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē).
kārtējs Tāds, kas regulāri atkārtojas (kādos laikposmos). Arī parasts.
periodisks Tāds, kas regulāri atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laika sprīža. Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kura darbība atkārtojas noteiktā veidā.
kārtējs Tāds, kas regulāri seko iepriekšējam, tāds, kas ir nākamais noteiktā (kā) secībā. Tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma.
alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta. Tāds, kas saistīts ar alfabētu.
desmitkārtīgs Tāds, kas samērā daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
četrkāršs Tāds, kas sastāv no četrām kārtām; četrkārtīgs (2).
četrkārtains Tāds, kas sastāv no četrām kārtām.
daudzkārtains Tāds, kas sastāv no daudzām kārtām.
desmitkāršs Tāds, kas sastāv no desmit kārtām.
divkāršs Tāds, kas sastāv no divām kārtām. Divkārtīgs (2).
pieckārtains Tāds, kas sastāv no piecām kārtām.
pieckāršs Tāds, kas sastāv no piecām kārtām. Pieckārtīgs (2).
trīskārtains Tāds, kas sastāv no trim kārtām.
trīskāršs Tāds, kas sastāv no trim kārtām. Trīskārtīgs (2).
vairākkārtu Tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas.
vienkārtains Tāds, kas sastāv no vienas kārtas.
šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu). Pretstats: biezs.
sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām sloksnēm, arī kārtām. Arī kārtains (1).
aiznākamais Tāds, kas seko aiz nākamā. Trešais pēc kārtas.
pārnēsājams Tāds, kas speciāli izgatavots tā, lai to varētu nesot pārvietot (uz citu vietu) - parasti par iekārtu, ierīci.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
triecienizturīgs Tāds, kas spēj pretoties atkārtotiem mehāniskiem triecieniem.
vibroizturīgs Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
remontants Tāds, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā (par augiem).
apkārtstāvošais Tāds, kas stāv (kam) apkārt.
neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls, ka tam ir grūti vai neiespējami ticēt. Arī ārkārtīgs.
ieeja Tāds, kas tiek ievadīts ar šādu iekārtu. Tāds, kas saistīts ar šādu iekārtu.
izeja Tāds, kas tiek izvadīts ar šādu iekārtu. Tāds, kas saistīts ar šādu iekārtu.
hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas. Pretstats: akūts.
cits Tāds, kas vairākkārt bijis agrāk vai būs vēlāk.
skraidīgs Tāds, kas vairākkārt strauji maina redzes objektus (par acīm, skatienu).
nolaidīgs Tāds, kas veic ko nekārtīgi, nevīžīgi. Tāds, kas ir nekārtīgs, nevīžīgs, slinks.
Apnicis visu pasauli Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
Apnicis visu pasauli Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
Apnicis visu pasauli Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
uzbāzīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
paklausīgs Tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
klišejisks Tāds, ko atkārto bez oriģinalitātes.
roka Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, ko darba, izmantošanas procesā cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ekstremitātē.
slaucams Tāds, ko izmanto slaukšanai (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
viegls Tāds, ko nav grūti nokārtot, atrisināt, izlemt, apgūt. Tāds, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
vaļējs Tāds, ko nesedz ledus vai cita veida kārta, tāds, kas nav aizsalis (parasti par ūdenstilpes ūdeni, ūdenstilpi).
nepārsūdzams Tāds, ko nevar parastā procesuālā kārtībā pārsūdzēt.
kārtains Tāds, ko veic pa atsevišķām kārtām (1), atsevišķās kārtās (1) - piemēram, par augsnes apstrādi.
ārpuskārtas Tāds, ko veic papildus plānotajam, paredzētajam. Ārpus kārtas.
beznaudas Tāds, ko veic, kārto bez (skaidras) naudas.
pazeme Tāds, ko veic, kas noris vietā, telpā zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
plānkārtas Tāds, ko veido (kā) plāna kārta.
plānkārtains Tāds, ko veido (kā) plānas kārtas.
četrkārtīgs Tāds, ko veido četras kārtas.
daudzkārtīgs Tāds, ko veido daudzas kārtas.
desmitkārtīgs Tāds, ko veido desmit kārtas.
deviņkārtīgs Tāds, ko veido deviņas kārtas.
divkārtīgs Tāds, ko veido divas kārtas.
pieckārtīgs Tāds, ko veido piecas kārtas.
septiņkārtīgs Tāds, ko veido septiņas kārtas.
seškārtīgs Tāds, ko veido sešas kārtas.
trīskārtīgs Tāds, ko veido trīs kārtas.
vairākkārtīgs Tāds, ko veido vairākas kārtas, tāds, kas sastāv no vairākām kārtām.
vienkārtīgs Tāds, ko veido viena kārta.
raibs Tāds, kur ir daudz cilvēku (par vietu, apkārtni u. tml.).
snaudulīgs Tāds, kur ir miers, klusums (piemēram, par apkārtni, dabu).
gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā).
mierīgs Tāds, kur nav kustības, arī (stipru) skaņu (par apkārtni, vietu, arī telpu).
rāms Tāds, kur nav kustības, arī (stipru) skaņu (par apkārtni, vietu). Arī mierīgs (1).
ērts Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm). Arī labiekārtots.
rupjš Tāds, kurā (kam) veido galvenokārt pamatformu (par darbību, procesu).
sinhronisks Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sinhrons Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā. Tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
ogļains Tāds, kura ārējā kārta ir apdegusi, pārogļojusies.
kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
racionāls Tāds, kura attieksmi pret dzīvi nosaka tikai vai galvenokārt prāts, intelekts (par cilvēkiem).
siksna Tāds, kura darbībā izmanto šādu sloksni, lenti (par ierīci, iekārtu u. tml.).
slapjš Tāds, kura darbībā izmanto šķidrumu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu). Arī kārtns.
rotācija Tāds, kurā galvenās operācijas veic rotējošas detaļas, rotējoši elementi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
komēdija Tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri).
opera Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
operete Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība. Tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
dumpīgs Tāds, kurā ir nemieri, tāds, kurā cīnās (pret pastāvošo iekārtu) - par vietu, teritoriju.
propelleris Tāds, kurā izmanto šādu ierīci (par iekārtām, mehānismiem u. tml.).
resns Tāds, kura ķermeņa šķērsgriezuma laukums ir lielāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par posmkājiem, tārpiem).
tievs Tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem).
kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība.
juceklīgs Tāds, kurā nav noteiktas kārtības, sistēmas.
pelēcīgs Tāds, kurā nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
pelēks Tāds, kurā nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
netaisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu).
netaisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Netaisnīgs (2).
taisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem).
taisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem). Taisnīgs (2).
saraustīts Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
rupjmaluma Tāds, kura sastāvdaļām malšanas rezultātā ir samērā liels šķērsgriezums (par produktu). Tāds, kurā maļot iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā liels šķērsgriezums (par iekārtu, ierīci u. tml.).
sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piemēram, par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
kārtains Tāds, kura struktūru veido kārtas (1). Slāņains.
haotisks Tāds, kurā trūkst sistēmas. Arī nekārtīgs, juceklīgs.
uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām).
uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām). Uzmācīgs (2).
atgremu Tāds, kurš tiek atkārtots, tāds, kurā neizpaužas nekas jauns.
leģendārs Tāds, par ko stāstīts leģendās (1). Tāds, kas sastopams galvenokārt leģendās (1).
sisenis Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
circenis Taisnspārņu kārtas kukainis ar druknu melnu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
sienāzis Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pietarkšķēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu. Šīs apakškārtas putni.
kaija Tārtiņveidīgo kārtas kaijveidīgo apakškārtas vidēja lieluma ūdensputns.
kuitala Tārtiņveidīgo kārtas lielākais putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi.
zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti.
puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi.
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu).
mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām.
šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas strazda lieluma putns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi.
tilbīte Tārtiņveidīgo kārtas vidēja lieluma vai neliels putns ar garu knābi.
slietenis Tas (piemēram, kārts, stabs), kas ir uzsliets vertikālā stāvoklī.
ugunturis Tas (piemēram, veidojums, iekārta), kas ir ugunsizturīgs.
pašiekrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas iekraušanai (parasti par transportlīdzekli).
pašizkrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas izkraušanai (parasti par transportlīdzekli).
paškrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas kraušanai (parasti par transportlīdzekli).
pašreģistrētājs Tas (tāds), kas automātiski reģistrē (ko) - par ierīcēm, iekārtām.
skujēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt no skujām (par dzīvniekiem).
augēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no augiem (par dzīvniekiem).
gaļēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no citiem dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
zālēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem (par dzīvniekiem).
jautājums Tas, kam tiek pievērsta uzmanība, tas, ko apspriež, kārto.
plankums Tas, kas (parasti šķietamas norobežotas vietas veidā) izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, nokrāsu.
rota Tas, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu.
Strīdus ābols Tas, kas atkārtoti, pastāvīgi vai ilgstoši rada strīdu.
Strīdus ābols Tas, kas atkārtoti, pastāvīgi vai ilgstoši rada strīdu.
apkārtējais Tas, kas atrodas apkārtnē.
Pasaules naba Tas, kas ir ārkārtīgi, ļoti nozīmīgs.
josta Tas, kas ir gredzenveida izveidots vai apņemts kam apkārt.
kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (kur) un nokarājas.
nepāris Tas, kas neveido pāri. Tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
žņaugs Tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu. Arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam).
taukkārta Taukaudu kārta, slānis.
pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
vērpējs Tauriņu dzimta, kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus. Šīs dzimtas kukaiņi.
urbējs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs. Šīs dzimtas tauriņi.
sprīžotājs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst vidēji lieli tauriņi, kuru kāpuri pārvietojas sprīžojot un pārtiek no augiem.
kode Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku. Šīs dzimtas tauriņi.
lācītis Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi. Šīs dzimtas tauriņi.
tinējs Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē.
zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis. Šīs dzimtas tauriņi.
pūcīte Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs.
baltenis Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder baltas krāsas tauriņi.
zīdtauriņš Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
stiklspārnis Tauriņu kārtas kukainis ar šauriem, caurspīdīgiem spārniem.
raibenis Tauriņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgi raibi spārni
Dzeltenā akācija Tauriņziežu dzimtas krūms ar spirāliski sakārtotām lapām. Karagana.
tastatūra Taustiņu kopums (ierīcei, iekārtai, piemēram, rakstāmmašīnai, skaitļošanas mašīnai, telefona aparātam). Arī klaviatūra (2).
inguši Tauta, kas dzīvo Čečeniešu-Ingušu Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā (galvenokārt tās rietumu rajonos).
referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu).
malajieši Tautas, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā).
pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti.
karaīmi Tautība, kas dzīvo galvenokārt Krimā, Lietuvas PSR, Polijā.
Skatuves meistars Teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
Skatuves meistars Teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
Muzikālās komēdijas teātris Teātris, kurā galvenokārt iestudē operetes, muzikālās komēdijas, mūziklus.
Muzikālās komēdijas teātris Teātris, kurā galvenokārt iestudē operetes, muzikālas komēdijas.
opera Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
aptecēt Teciņus apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
mehānika Tehnikas nozare, kas ietver ierīču, ietaišu, mašīnu, iekārtu elementu, detaļu izgatavošanu, salikšanu un šo ierīču, ietaišu, mašīnu, iekārtu uzturēšanu kārtībā.
aparāts Tehniska ierīce, iekārta.
jauda Tehniskas iekārtas ražotspēja.
piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas pievada enerģiju. Iekārta, kas piedzen ierīci, mehānismu u. tml.
Telegrāfa centrāle Tehnisku iekārtu komplekss telegrāfa tīkla kanālu savienošanai.
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.
Teikuma palīgloceklis Teikuma loceklis, kas ir pakārtots kādam no teikuma virslocekļiem.
palīgloceklis Teikuma loceklis, kas ko paskaidro par teikuma virslocekli, galveno locekli vai par kādu citu tiem pakārtotu teikuma locekli.
aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
virtene Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
telemetrs Telemetrijas ierīce, iekārta.
triept Tēlotājā mākslā - klāt (krāsu) uz kā virsmas samērā biezā kārtā, reljefi. Šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
Klusā daba Tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus). Šī žanra mākslas darbs.
Klusā daba Tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus). Šī žanra mākslas darbs.
karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums.
popārts Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u.tml.
tašisms Tēlotājas mākslas, galvenokārt glezniecības, novirziens (20. gadsimtā), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļākšu ļumu kombinācijas.
ugunstelpa Telpa (iekārtā, ierīcē u. tml.), kurā (ko) dedzina.
darbnīca Telpa ar amatnieka darbam nepieciešamo iekārtu, darba rīkiem. Amatnieka darba vieta.
kalte Telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai.
tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai. Tualete.
skalotava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) skalošanai.
smalcinātava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) smalcināšanai.
šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
guļamtelpa Telpa, kas iekārtota gulēšanai.
insektārijs Telpa, kas iekārtota kukaiņu audzēšanai un novērošanai.
kabinets Telpa, kas iekārtota noleiktam mērķim (piemēram, mācībām, metodiskam darbam, ārstniecībai).
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus.
stūrītis Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmuma u. tml.), kas ir iekārtota īpašam nolūkam.
solārijs Telpa, vieta u. tml., kas ir iekārtota ārstnieciskām apsauļošanās procedūrām (ar Saules stariem vai kvarca spuldzi).
palīgpunkts Telpa, vieta, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
glabātava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) glabā (1).
pārdotava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) pārdod. Arī veikals.
mēbelējums Telpas iekārtojums ar mēbelēm.
Gaismas loks Telpas, apkārtnes daļa, ko apgaismo kāds gaismas avots.
stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem. Telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām).
mēbele Telpu iekārtas priekšmets.
Piena teļš Teļš, kas ir barots tikai vai galvenokārt ar pienu.
Piena teļš Teļš, kas ir barots tikai vai galvenokārt ar pienu.
novads Teritorija ar vienādām etnogrāfiskām īpatnībām. Kādas teritorijas centrs kopā ar tā apkārtni.
Dabas parks Teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
apkārtstāvošais Tie, kas stāv apkārt.
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu).
Bruģu (arī kārtības) tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
Kārtības tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā. Bruģu tiesa.
karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Kara tiesa.
Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Karatiesa.
Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
civilprocess Tiesāšanas kārtība civillietās.
pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
diskriminācija Tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm). No vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
Kriminālprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
maikste Tieva, parasti gara, kārts.
jaunizdevums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izdots iespieddarbs.
jauniestudējums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izveidots iestudējums.
Skudru lauva Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
skudrlauva Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
Skudru lauva Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām. Skudrlauva.
zeltactiņa Tīklspārņu kārtas zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā.
recidivēt Tikt atkārtotam (par bīstamu līdzīgu noziegumu).
pacelties Tikt celtam, veidotam augstāk (par apkārtējo).
rasties Tikt dibinātam, iekārtotam (kādu organizatorisku pasākumu rezultātā).
tapt Tikt dibinātam, iekārtotam (kādu organizatorisku pasākumu rezultātā).
krist Tikt gāztam, likvidētam (par varu, valsts iekārtu u. tml.).
izkārtoties Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā) - par sastāvdaļām, elementiem.
izkārtoties Tikt izkārtotam (3).
iekārtoties Tikt izveidotam, iekārtotam (kur) - parasti par iestādi.
sakārtoties Tikt izvietotam noteiktā kārtībā (piemēram, par transportlīdzekļiem).
izkārtoties Tikt izvietotiem noteiktā kārtībā (piemēram, par transportlīdzekļiem).
iet Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).
kārtoties Tikt kārtotam [1] (5).
kārtoties Tikt kārtotam, izvietotam noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā) - par sastāvdaļām, elementiem.
skaut Tikt liktam (kādam, kam) apkārt (par rokām).
cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
Stāties darba ierindā Tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
Stāties (darba) ierindā Tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
Stāties darbā (arī ekspluatācijā) Tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
Stāties (darba) ierindā Tikt nodotam eksplutācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
pārkārties Tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko).
pārkārtoties Tikt pārkārtotam (piemēram, par ekonomiku, ražošanu, politiku).
apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
nojukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu). Sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi. Izjukt (2).
sajukt Tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu). Nerealizēties (par ieceri, nodomu).
applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
safrizēties Tikt safrizētam. Frizējot izveidot sev matu sakārtojumu.
sakārties Tikt sakārtam.
sakārtoties Tikt sakārtotam (3).
sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.).
tvert Tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem.
staipīties Tikt vairākkārt iztaisnotam (par ķermeņa daļu).
manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa stacijas sliežu ceļiem (piemēram, vilcienu sastādīšanai) - par lokomotīvēm, vagoniem.
nākt Tikt veiktam, notikt, arī ierindoties, sekot (kādā kārtībā, secībā).
Vanšu tilts Tilts, kura laidums ir iekārts trosēs.
satīt Tinot (ap ko, kam apkārt) apņemt, aplikt, parasti pilnīgi.
aptīt Tinot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
notīt Tinot (ko) apkārt, pārklāt (ar to).
satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert, parasti pilnīgi (tajā, piemēram, ķermeņa daļu).
ietīt Tinot (ko) visapkārt, ietvert (tajā).
notīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
aptipināt Tipinot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); imperf. tipināt apkārt.
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (cilvēka ķermeni, tā daļas), ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus.
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (piemēram, telpas, ēku apkārtni).
kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.).
satīrīt Tīrot atbrīvot, parasti pilnīgi (piemēram, telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
tīrummala Tīruma [1] tuvākā apkārtne. Tīruma [1] malējā daļa.
aptīstīt Tīstot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
notīstīt Tīstot (ko) apkārt, pārklāt (ar to).
notīstīt Tīstot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
tītenis Tīteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā).
donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Itālijā (lieto vārda priekšā).
toņkārta Tonalitāte (1). Arī skaņkārta.
Skatu tornis Tornis apkārtnes novērošanai.
Skatu tornis Tornis apkārtnes novērošanai.
raidtornis Tornis ar iekārtām elektromagnētisko viļņu pārraidei.
paradoksālisms Tos, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu. Paradoksu izmantojums.
refrižeratortraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratortraleris.
pietrallināt Trallinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par noteikumiem atbilstošo kārtību transportlīdzeklī (parasti vilcienā).
dzelzceļš Transporta veids - pasažieru un kravu pārvadāšana pa sliežu ceļiem. Organizācija, kas kārto šādu pārvadāšanu.
refrižerators Transportlīdzeklis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
transportrefrižerators Transportlīdzeklis ar saldēšanas iekārtu. Refrižerators (2).
dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko). Radīt nekārtības.
slaucene Trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu. Attiecīgā slaukšanas iekārtas sastāvdaļa.
padube Trauks, kuru novieto zem guļoša slimnieka dabisko vajadzību kārtošanai.
aptrenkt Trencot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Trenkt apkārt. Aptriekt.
Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
aptriekt Triecot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Triekt apkārt. Apdzīt.
kapāt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (ko) - piemēram, par lietu, krusu.
pērt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (to) - piemēram, par lietu, krusu, arī vēju.
cirst Triecoties (pret ko), vairākkārt skart, kapāt (ko).
ķepēt Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
Tonikas trijskanis Trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
Tonikas trijskanis Trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
trīskārt Trim kārtām, trīskārtīgi.
trīskāršs Trīs reizes lielāks. Trīskārtīgs (1).
trijkārt Trīskārt (1).
trijkārt Trīskārt (2).
trihords Trīspakāpju skaņkārta tīrās kvartas robežās (piemēram, mi-sol-la, sol-la-do).
tercīna Trīsrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
mimoza Tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm.
batisfēra Trosē iekārta dziļūdens kamera.
pliks Trūcīgi iekārtots, neizrotāts (parasti par māju, telpu, tās sastāvdaļām). Arī nemājīgs. Kails (5).
kails Trūcīgi iekārtots, neizrotāts (parasti par telpu). Arī nemājīgs.
klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
rūsakmens Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīda saturoša smilts augsnes apakšējā daļā.
ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā. Rūsakmens.
piroksēni Tumši zaļi vai brūni līdz melni iežu veidotāji minerāli, kas satur galvenokārt dzelzi un magniju un kam piemīt laba skaldnība.
peridotīts Tumšs iezaļgans vai zaļganmelns magmatiskais iezis, kas galvenokārt sastāv no olivīna un piroksēniem.
tupstīties Tupties, parasti vairākkārt.
sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrināt (ko) ar siekalām, gatavojot rīšanai. Turēt mutē un vairākkārt lēni sūkt (no kā) ko ēšanai, dzeršanai derīgu.
Braukt ierastās (arī vecās) sliedēs, arī braukt pa ierastām (arī vecām) sliedēm Turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm Turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm Turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm Turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību). Drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi.
plosts Ūdens transportlīdzeklis, ko veido, sasaistot, parasti vienā kārtā, kādus kokmateriālus.
ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
raglape Ūdensaugs ar divkārt vai trīskārt dakšveidīgi dalītām lapām un ar ziediem zem ūdens.
virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
pieupe Upes piekraste, tuvākā apkārtne.
piķakmens Urāna rūda, kas sastāv galvenokārt no uraninīta. Šīs rūdas gabals.
mutuālisms Utopiska mācība par buržuāziskās iekārtas mierīgu pārveidošanu.
pakare Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
stodere Uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus.
tandēms Uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu vienveidīgu mašīnu, ierīču u. tml. vai to daļu secīgs sakārtojums agregātā.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
apkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties).
noara Uzarta augsnes virsējā kārta.
konstrukcija Uzbūve, (sastāvdaļu) izkārtojums (piemēram, tekstā, mākslas darbā, jēdzienu grupā).
forma Uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Arī kompozīcija.
kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakām teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Attiecīgais mācību priekšmets.
iecelt Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu.
pūkojums Uzkaista pūku kārta (piemēram, uz auduma).
nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā. Uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu).
uzkarināt Uzkārt.
uzkārst Uzkasīt (matus, matu sakārtojumu).
sasnigt Uzkrājoties sniegam, izveidoties (par, parasti lielām, kupenām, arī par, parasti biezu, sniega kārtu).
uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusi kārta uz (kā) virsmas.
uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
vandīties Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (par psihiskām norisēm).
nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos).
nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos). Nomīdīt (2).
apmīt Uzmīt vairākkārt.
mičot Uzņemt (jaunlaulāto) sievas kārtā, saskaņā ar rituālu apmainot vainagu pret sievas galvassegu.
uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) - par augiem, to daļām.
appampt Uzpampt (visapkārt). Aptūkt.
pieņemt Uzsākt kārtējo (darba, dienesta, sabiedriska) pienākuma veikšanu, nomainot šī pienākuma iepriekšējo veicēju.
pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz.
noturēt Uzturēt (piemēram, kārtību). Panākt, ka (kāds) paliek noteiktā stāvoklī, situācijā.
uzkleķēt Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam).
trūdgrauži Vaboļu dzimta, pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un senatnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml. Šīs dzimtas vaboles.
sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni.
virpuļotājvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles. Šīs dzimtas vaboles.
skrejvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles. Šīs dzimtas vaboles.
mārīte Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem.
īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni. Šīs dzimtas vaboles.
mīkstspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi. Šīs dzimtas vaboles.
ūdensmīļi Vaboļu kārtas dzimta, pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos. Šīs dzimtas vaboles.
nokopt Vācot ko nost, atbrīvot (ko), arī sakārtot (ko, piemēram, darba vietu).
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piemēram, telpu, celtnes apkārtni).
apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (mašīnas, ierīces).
stūrēt Vadīt, parasti ar stūres iekārtu (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
kabīne Vadītājam vai pasažieriem iekārtota telpa (parasti transportlīdzeklī).
grozīt Vadot (piemēram, zirgu), panākt, ka (tas) vairāk kārt pagriežas.
grozīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) vairāk kārt pagriežas.
riņķvads Vads, ko apvelk apkārt zivju bariem.
restorānvagons Vagonā iekārtots restorāns (tālsatiksmes vilcienos). Vagons, kur ir iekārtots restorāns.
refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
saldētājvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorvagons.
izgrozīt Vairāk kārt panākt, ka pagriežas uz vienu un otru pusi (piemēram, transportlīdzeklis).
glaudīt Vairāk kārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību. Arī glāstīt.
visvairāk Vairāk par visu citu. Galvenokārt.
aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi apņemt (ap ko, kam apkārt).
aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptīt (ar ko).
ietuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt. Ieģērbt (parasti pārāk siltā apģērbā).
notuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi notīt (parasti ķermeni, tā daļu). An biezi saģērbt.
vairākkārt Vairākām kārtām, vairākkārtīgi.
vīstoklis Vairākās kārtās satīts, savīstīts veidojums. Arī tīstoklis. Arī sainis.
atspraudīt Vairākās vietās vai vairākkārt, arī pavirši atspraust.
iesvaidīt Vairākiem paņēmieniem (nekārtīgi) iesviest (kur iekšā).
buknīt Vairākkārt (kādu) viegli pagrūst, vairākkārt (kādam) viegli iesist.
bikstīt Vairākkārt (mazliet) bīdīt (parasti ar ko asu, smailu).
kasīt Vairākkārt (piemēram, ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
izliegties Vairākkārt aizliegt.
atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
apskalināt Vairākkārt apskalot (kāda trauka iekšpusi, trauku grozot, kratot).
apslacināt Vairākkārt apslacīt.
apšļakstināt Vairākkārt apšļakstīt.
lēkt Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
bikstīt Vairākkārt ar ko smailu skart, piedurties. Bakstīt, durstīt.
lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
dzelstīt Vairākkārt asi kairināt (par gaismu, krāsām).
ievesties Vairākkārt atkārtojoties, kļūt par ierastu.
ostinēt Vairākkārt atkārtot (melodiju, harmonisko secību, ritmu).
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem).
skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem). Skraidīt (1).
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem).
nospēlēt Vairākkārt atskaņojot, nolietot (parasti skaņuplati).
atsmalstīt Vairākkārt atsmelt. Nosmalstīt.
apbāzīt Vairākkārt bāžot, apņemt (ko).
vandīties Vairākkārt bezmērķīgi staigāt, braukāt u. tml.
blarkšķināt Vairākkārt blarkšķēt.
blaukšķināt Vairākkārt blaukšķēt.
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml. Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
iebraukāt Vairākkārt braucot, ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
izbraukt Vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt.
iebraukāt Vairākkārt braucot, noregulēt (transportlīdzekli). Iebraukt.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
iebrist Vairākkārt brienot, iemīt (piemēram, taku, pēdas).
bradāt Vairākkārt brist šurp un turp.
slaistīt Vairākkārt celt, arī kustināt (ķermeņa daļu).
tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
sakapāt Vairākkārt cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
nokapāt Vairākkārt cērtot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru. Mīdīties.
iecilāt Vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (1).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (2).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (3).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (4).
iedejoties Vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot. Dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties.
iedejot Vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju).
dimdināt Vairākkārt dimdēt (2).
dimdināt Vairākkārt dimdēt (3).
durstīt Vairākkārt durot, bakstot, radīt sāpes, ievainojumu.
durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
durstīt Vairākkārt durt, bakstīt, radot, piemēram, caurumu, bojājumu.
dzelstīt Vairākkārt dzelt (par augiem).
dzelstīt Vairākkārt dzelt (par kukaiņiem).
iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt. Dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
ieieties Vairākkārt ejot (pa kādu vietu), pierast (pie tās).
iemīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas).
spārdīt Vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni. Vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
glaudīties Vairākkārt glausties.
izgodāt Vairākkārt godāt (kādu kā).
graizīt Vairākkārt griezt (ar ko asu), lai sasmalcinātu, sadalītu.
grozīt Vairākkārt griezt no vienas puses uz otru. Griežot (ko) apkārt, vairāk kārt mainīt (tā) stāvokli.
grūstīties Vairākkārt grūstīt kādu, vienam otru vai citam citu.
sabuknīt Vairākkārt iebukņīt.
sadunkāt Vairākkārt iedunkāt, parasti stipri.
ostīt Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem). Arī ost (1), parasti ilgāku laiku.
Izvirināt durvis (arī durvju durvis) Vairākkārt ierasties (kur). Ierasties pie daudziem.
sazilināt Vairākkārt iesist (pa ķermeņa daļu) tā, ka (tālā) rodas zilumi.
sapātagot Vairākkārt iesist ar pātagu, parasti stipri.
izpliķēt Vairākkārt iesist pliķi.
izpļaukāt Vairākkārt iesist pļauku.
sacirst Vairākkārt iesist, parasti stipri.
sagāzt Vairākkārt iesist, parasti stipri.
saplāt Vairākkārt iesist, parasti stipri.
sašaut Vairākkārt iesist, parasti stipri.
savelēt Vairākkārt iesist, parasti stipri. Arī sapērt.
sapluinīt Vairākkārt iesist, parasti stipri. Arī stipri sakratīt (kādu).
iekaut Vairākkārt iesist.
snauduļot Vairākkārt iesnausties un atmosties. Arī snaust.
skraidīt Vairākkārt iet staigāt.
rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām.
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru). Mētāties (2).
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni. Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
izkārdināties Vairākkārt izkaldināt (1).
izkārdināties Vairākkārt izkārdināt (2).
metālveidne Vairākkārt izmantojama (parasti tērauda, čuguna) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai. Kokile.
kokile Vairākkārt izmantojama (parasti tērauda) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai.
uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu. Vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
izmalt Vairākkārt izstaigāt (1), izbraukāt (1).
rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko. Arī rakņāties (1).
rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piemēram, zemi, sniegu, sūnu.
rušināties Vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu.
klaušināt Vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko.
kāpelēt Vairākkārt kāpt (1).
kāpelēt Vairākkārt kāpt (2).
kāpelēt Vairākkārt kāpt (3).
kāpelēt Vairākkārt kāpt (7).
kārkšķināt Vairākkārt kārkšķēt.
izkārstīt Vairākkārt kārstīt (galvu, kaklu).
izkārstīties Vairākkārt kārstīties.
kārstīt Vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.). Staipīt, snaikstīt.
klāstīt Vairākkārt klāt (ko). Vairākkārt izplest (piemēram, palagu, audumu).
klaudzināt Vairākkārt klaudzēt (par mašīnām, mehānismiem).
klaigāt Vairākkārt kliegt. Vairākkārt saukt. Vairākkārt sasaukties.
knābāt Vairākkārt knābt (1).
ieknaibīt Vairākkārt knaibot, iebojāt.
knaibīt Vairākkārt kniebt (1).
knaibīties Vairākkārt kniebt (vienam otru, citam citu).
košļāt Vairākkārt kost (ko), piemēram, sasprindzinājumā, nervozējot. Kodīt.
kodīt Vairākkārt kost (ko). Košļāt.
kosties Vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
izkodīt Vairākkārt kožot, izrobot.
lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru).
kraustīt Vairākkārt kraut (parasti nekārtīgi).
krekšķināt Vairākkārt krekšķēt (1).
krekšķināt Vairākkārt krekšķēt (2).
kūleņot Vairākkārt krist, velties (parasti draiskuļojoties).
šūpoties Vairākkārt kustēties lokveidīgi uz vienu un otru pusi, parasti, nemainot atrašanās vietu (par priekšmetiem ar lokveida pamatni).
klanīties Vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu).
locīt Vairākkārt kustināt (ko), veidojot (tajā) lokus.
locīt Vairākkārt kustināt dažādos virzienos (ķermeni, tā daļas).
kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
kūļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
staipīt Vairākkārt kustināt, iztaisnot (ķermeņa daļas), piemēram, lai vingrinātu (tās).
staipīties Vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni, piemēram, lai vingrinātu to.
klanīt Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
klanīties Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu.
kvekšķināt Vairākkārt kvekšķēt.
kārkāt Vairākkārt ķērkt (par dažiem putniem).
lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
lēkāt Vairākkārt lēkt (1).
lēkāt Vairākkārt lēkt (4).
aizkravāt Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt. _imperf._ Kravāt prom. Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (augas, to daļas).
locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.). Snaikstīties.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
pielocīt Vairākkārt lokot, mazliet pieliekt (parasti augus, to daļas).
mētāt Vairākkārt māt (ar rokām).
iemazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu.
nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
pabuknīt Vairākkārt mazliet iesist, pagrūst.
paklapēt Vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru).
paklapēt Vairākkārt mazliet uzsist (pa priekšmetu).
paklapēt Vairākkārt mazliet uzsist ar roku (piemēram, pa plecu, pa muguru).
iemeloties Vairākkārt melojot, iegūt prasmi melot. Pierast melot.
skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām). Kļūst tīrs. Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
apmētāt Vairākkārt mest (kam) virsū.
mētāt Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā). Svaidīt.
mētāties Vairākkārt mest (viens otram, cits citam).
nomētāt Vairākkārt metot (ar ko), nonāvēt. Arī apmētāt (1).
piemētāt Vairākkārt metot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi).
cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
iznākties Vairākkārt nākt (parasti veltīgi).
iekaustīt Vairākkārt ne sevišķi stipri iesist. Arī iepērt (1).
kaustīt Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
ielasīties Vairākkārt nedaudz ieēst.
apnēsāt Vairākkārt nesot (apkārt), piedāvāt, dot.
staipīties Vairākkārt nesot, ceļot u. tml., ļoti pūlēties.
pienēsāt Vairākkārt nesot, piegādāt.
sanēsāt Vairākkārt nesot, savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Vairākkārt nesot, savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
izgaršoties Vairākkārt nogaršot.
nomētāt Vairākkārt nometot ko, piegružot (piemēram, grīdu, telpu). Piemētāt.
pabikstīt Vairākkārt pabīdīt (parasti ar ko asu, smailu).
apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt. Pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
izcilāt Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu un otru pusi (piemēram, ar transportlīdzekli).
pakšķināt Vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm).
mētāties Vairākkārt parādīties (par gaismu).
svaidīties Vairākkārt parādīties (par gaismu).
parkšķināt Vairākkārt parkšķēt (1).
parkšķināt Vairākkārt parkšķēt (2).
kūleņot Vairākkārt pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
lauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm.
slidināties Vairākkārt pārvietoties pa ko slidenu (parasti rotaļājoties).
maldīties Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu.
klejot Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu.
Staipīt (arī snaikstīt) kaklu Vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
Staipīt (arī snaikstīt) kaklu Vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt.
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu). Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
līkņāties Vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot).
līkāties Vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot). Līkņāties.
piedaudzināt Vairākkārt pieminēt.
izbikstīt Vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī).
izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt ogles (piemēram, krāsnī).
bakstīt Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst. Arī durstīt.
Skraidelēt (arī skraidīt) (kādam) pakaļ Vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
Skraidīt (arī skraidelēt) (kādam) pakaļ Vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
plakšķināt Vairākkārt plakšķēt.
plātīt Vairākkārt plest (ķermeņa daļas, piemēram, rokas, pirkstus, spārnus).
plātīt Vairākkārt plest, arī plandīt (piemēram, audumu), parasti rādot, apskatot (to).
iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut. Pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
iepļaut Vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku).
pukšķināt Vairākkārt pukšķēt (1).
pukšķināt Vairākkārt pukšķēt (2).
purkšķināt Vairākkārt purkšķēt (1).
svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādām skaņām.
pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās). Atskanēt šādam troksnim.
ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem). Dūkt (2).
ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu). Atskanēt šādam troksnim.
guldzināt Vairākkārt radīt raksturīgas padobjas skaņas (par dažiem putniem).
strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
rūcināt Vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem).
ierakstīties Vairākkārt rakstot, iemācīties labi rakstīt. Rakstīt, kamēr rakstīšana sāk labi veikties.
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
raustīt Vairākkārt raut (aiz kā).
raustīt Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām. Vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
rībināt Vairākkārt rībēt (1).
rībināt Vairākkārt rībēt (2).
rībināt Vairākkārt rībēt (3).
rībināt Vairākkārt rībēt (4).
aizrīdināt Vairākkārt rīdot suni, aizdzīt (kādu).
atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) šurp.
tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
rukšķināt Vairākkārt rukšķēt.
rūcināt Vairākkārt rūkt (par dzīvniekiem).
Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par (ko) jau (sen) zināmu.
Kult izkultus salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par jau (sen) zināmām patiesībām.
Kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
sadzelstīt Vairākkārt sadzelt (1).
sadzelstīt Vairākkārt sadzelt (2).
sadzelstīt Vairākkārt sadzelt (3).
sasaukāties Vairākkārt sasaukties.
sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus.
sabakstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīties (1).
saplosīt Vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
uravot Vairākkārt saukt «urā». Urravot (1).
urravot Vairākkārt saukt «urrā». Uravot (1).
saukāt Vairākkārt saukt (1).
sēkāt Vairākkārt sēkt (1).
sīcināt Vairākkārt sīkt [1].
dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
dauzīt Vairākkārt sist (ko), lai sašķeltu, sadrupinātu.
pērt Vairākkārt sist (parasti pirtī, piemēram, ar pirtsslotu), mazgājot, sviedrējot, ārstējot.
nodauzīt Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
savelēt Vairākkārt sist, dauzīt, parasti spēcīgi (pa ko).
kūļāt Vairākkārt sist.
atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
kapāt Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus. Vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem atdalīt (ko pielipušu).
pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzēst (ko degošu).
pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu). Gaiņāt.
atdauzīt Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atdalās, atšķeļas. Sitot, dauzot atšķelt. _imperf._ Dauzīt nost.
atsist Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atšķeļas, atdalās. Atdauzīt.
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
cirst Vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu).
šņaukāt Vairākkārt skali ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas). Šņaukāties (2).
šņaukāties Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas). Šņaukāt (2).
ūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū"skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sauktu kādu.
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm. Arī kārpīt (1).
urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu).
kašņāt Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā. Arī kārpīt (2).
dzelstīt Vairākkārt skarot, asi kairināt (par vēju, sniegu, lietu u. tml.).
graizīt Vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu).
ložņāt Vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) - par pirkstiem, roku.
kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
bakstīties Vairākkārt skart. Vairākkārt bakstīt kādu vai skart citam citu. Grūstīties.
kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm. Arī kārpīties (1).
skrāpēties Vairākkārt skarties pie kā ar ko asu, cietu.
skrāpēties Vairākkārt skrāpēt (2).
slacināt Vairākkārt slacīt.
slidināties Vairākkārt slīdēt (1).
zvaigāt Vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi).
izsolīties Vairākkārt solīt.
lauzīt Vairākkārt spēcīgi liekt, locīt.
piedauzīt Vairākkārt spēcīgi piesist, lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
kapāt Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko, piemēram, aiz dusmām, sajūsmas).
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
zvetēties Vairākkārt spēcīgi sist (vienam otru).
zvetēt Vairākkārt spēcīgi sist.
nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), savainot.
sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piemēram, ar rokām, kājām).
spārdīties Vairākkārt spert (par zibeni, pērkonu).
sperties Vairākkārt spert kādam, kam.
sperties Vairākkārt spert vienam otru, citam citu.
kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
košļāt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem. Kodīt.
spaidīties Vairākkārt spiest vienam otru, citam citu.
Žņaudzīt rokas (arī pirkstus) Vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdās.
mīdīt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot. Mīdīt (1).
atspaidīt Vairākkārt spiežot, grūžot, atvirzīt (iepriekšējā stāvoklī).
spļaudīties Vairākkārt spļaut. Spļaudīt.
spļaudīt Vairākkārt spļaut. Spļaudīties.
spurkšķināt Vairākkārt sprauslāt (1).
purkšķināt Vairākkārt sprauslāt.
spurkšķināt Vairākkārt spurgt (2).
iestaigāt Vairākkārt staigājot, iemīt (piemēram, taku).
izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu). Vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus).
mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
mīņāt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piemēram, taku).
bradāt Vairākkārt staigāt šurp un turp (parasti ko bojājot, saminot).
staipīt Vairākkārt stiept (1).
snaikstīt Vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
dauzīt Vairākkārt stipri sist (kādu). Arī pērt.
mētāties Vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām).
svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, Šūpoties (par ķermeņa daļām).
mētāt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas).
svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas). Mētāt (5).
raustīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļu).
kūļāt Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem). Vēcināt.
spurināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti savu ķermeņa daļu).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
svaidīties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
vicināt Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
mētāties Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
svaidīties Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu). Skraidīt (3).
lēkāt Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.). Skraidīt (2).
lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
dauzīties Vairākkārt strauji sisties, triekties (pret ko).
raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
lēkāt Vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) - par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
lēkāt Vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
raustīties Vairākkārt strauji virzīties šurpu turpu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sisties Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
tirināt Vairākkārt strauji, ar īsiem vēzieniem kustināt (ķermeņa daļu).
mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
spirināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa daļās, parasti kājas).
spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem.
spārdīt Vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to).
sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
stumdīt Vairākkārt stumt (vienā un tai pašā virzienā vai dažādos virzienos).
sūkāt Vairākkārt sūkt (pīpi, cigareti u. tml.).
šūpoties Vairākkārt svārstīties, parasti sāniem lēni, plaši, arī neregulāri.
ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
svaidīt Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā). Mētāt (1).
svaidīties Vairākkārt sviest viens otram, cits citam. Mētāties (1).
piesvaidīt Vairākkārt sviežot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi). Piemētāt (2).
šaudīt Vairākkārt šaut (1).
šaudīties Vairākkārt šaut (1). Šaudīt (1).
apšaudīt Vairākkārt šaut (pa kādu mērķi).
blaukšķināt Vairākkārt šaut, šaudīt.
šķaudīties Vairākkārt šķaudīt.
šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
šķobīt Vairākkārt šķiebt.
šķaidīt Vairākkārt šķiest (1).
šķirstīt Vairākkārt šķirt (5).
šļakstināties Vairākkārt šļāksiet.
šļakstināt Vairākkārt šļakstīt.
šļakstināties Vairākkārt šļakstīties (1).
šļūcināties Vairākkārt šļūkt (1).
šņāpāt Vairākkārt šņāpt (1).
šņāpāt Vairākkārt šņāpt (2).
šņaukāties Vairākkārt šņaukt (1). Šņaukāt (1).
šņaukāt Vairākkārt šņaukt (1). Šņaukāties (1).
taustīties Vairākkārt taustīt, parasti, ko meklējot, cenšoties ko satvert.
tprūjināt Vairākkārt teikt «tpr» vai «tprū», lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
knābāt Vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu.
tekalēt Vairākkārt tekāt.
snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem). Lēkāt (2).
tirkšķināt Vairākkārt tirkšķēt (1).
tirkšķināt Vairākkārt tirkšķēt (2).
tīstīt Vairākkārt tīt (1).
tīņāt Vairākkārt tīt (1). Tīstīt (2).
tīstīt Vairākkārt tīt (2).
tīņāt Vairākkārt tīt (2). Tīstīt (1).
urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
trenkāt Vairākkārt trenkt (1).
trenkāt Vairākkārt trenkt (2).
tupuļāt Vairākkārt tupties. Tupstīties.
zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija. Zigzaglīnija.
zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija. Zigzags.
tvarstīt Vairākkārt tvert (ar lūpām, zobiem u. tml.).
tvarstīt Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu). Taustot (ko), censties satvert (to).
klaigāt Vairākkārt un uzmācīgi paust (ko).
klaigas Vairākkārt un uzmācīgi pausti uzskati.
samīdīt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
samīņāt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
nēsāt Vairākkārt vai ilgāku laika nest (parasti dažādos virzienos).
vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi.
vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos).
vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku vest (cilvēkus, dzīvniekus, kravu) ar transportlīdzekli (parasti dažādos virzienos). Vairākkārt vai ilgāku laiku pārvietot (cilvēkus vai dzīvniekus, parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekli.
braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekļiem.
staigāt Vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
jādelēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt (parasti dažādos virzienos).
krākāt Vairākkārt vai ilgstoši krākt (1).
krākāt Vairākkārt vai ilgstoši krākt (2).
krākāt Vairākkārt vai ilgstoši krākt (3).
kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši kvakšķēt.
kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā).
laistīt Vairākkārt vai vairākos paņēmienos liet (šķidrumu).
izvārstīt Vairākkārt vārstīt cauri (kam), caur (ko).
vaukšķināt Vairākkārt vaukšķēt.
vēcināties Vairākkārt vēcināt, parasti rokas.
ievadāt Vairākkārt vedot, vadājot sev līdzi, pieradināt nākt (līdzi).
iepraktizēties Vairākkārt veicot (kādu darbību), iegūt zināšanas, prasmi, veiklību. Ievingrināties.
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus). Šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
staipīt Vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
valstīt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi. Valstīt.
klauvēt Vairākkārt vērsties (pie kāda), parasti ar lūgumu, aicinājumu.
vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.). Virināt.
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku).
vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
virāt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, knābi).
plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par durvīm, logu).
virāties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
vēzēt Vairākkārt vēzt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
piebikstīt Vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales).
sitaļāt Vairākkārt viegli sist.
knibināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
izraustīt Vairākkārt vilkt (ko) vaļā. Vilkt vaļā (citu pēc cita).
valkāt Vairākkārt vilkt (parasti šurp un turp, dažādos virzienos).
ievingrināt Vairākkārt vingrinot, arī ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst vēlamo veiklību.
ievingrināties Vairākkārt vingrinoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas. Iegūt prasmi, veiklību (piemēram, veikt kādu darbu).
ievirināt Vairākkārt virinot, panākt, ka (durvis, logs) viegli veras.
šķirstīt Vairākkārt virzīt uz dažādām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
trenkāt Vairākkārt virzīt, raidīt (parasti bumbu), parasti dažādos virzienos. Dzenāt (3).
iztricināt Vairākkārt viscaur tricināt. Tricinot viscaur izkustināt.
zvaigāt Vairākkārt zviegt (1).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem. Lodāt (2).
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas.
ķerstīt Vairākkārt, arī dažādos virzienos ķert. Vairākkārt, arī dažādos virzienos gūstīt. Tvarstīt.
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem). Lodāt (1).
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
knaibīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kniebt (2).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti). Arī kuļāt (1).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku luncināt (asti), vēcināt (spārnus). Arī kuļāt (1).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku pērt.
dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko pret ko).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko). Kulstīt (2).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko). Kult (3).
dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (pa ko).
dauzīties Vairākkārt, arī ilgāku laiku sisties (pret ko), saskarties (ar ko).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
slānīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji skart (ko), sisties pret ko (parasti par priekšmetiem).
zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli ar pārtraukumiem zīst. Arī sūkāt (ko).
svaidīt Vairākkārt, arī neapdomīgi teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Vairākkārt radīt (kādas skaņas). Mētāt (3).
mētāt Vairākkārt, arī neapdomīgi, teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Vairākkārt radīt (kādas skaņas).
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
gramstīt Vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt.
spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
pļaustīt Vairākkārt, arī vietumis pļaut.
Purināt matus Vairākkārt, bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
izdoties Vairākkārt, daudz dot (ko ēst vai dzert, parasti bez vēlamā rezultāta).
izmaksāties Vairākkārt, daudz maksāt.
kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
kramšķināt Vairākkārt, ilgāku laiku krimst, grauzt.
kramstīt Vairākkārt, ilgāku laiku krimst.
šņākāt Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (1).
šņākāt Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (2).
šņākāt Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (3).
grebināt Vairākkārt, ilgāku laiku, arī lēni grebt.
urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu).
slavināt Vairākkārt, ilgu laiku slavēt.
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
izgorīt Vairākkārt, ļoti gorīt.
izgrūstīt Vairākkārt, ļoti grūstīt.
tincināt Vairākkārt, neatlaidīgi (kādam, ko) jautāt.
pērt Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
šķaidīt Vairākkārt, parasti daudz, šķiest (2).
grābstīt Vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas). Grābāt (1).
grābāt Vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas). Grābstīt (1).
smalstīt Vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt.
pieklabināt Vairākkārt, parasti viegli, piesist.
mītiņot Vairākkārt, regulāri piedalīties mītiņos. Vairākkārt, regulāri rīkot mītiņus.
kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu).
purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par veļu.
purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu ko.
paklaušināt Vairākkārt, vairākiem pajautāt, lai uzzinātu (ko).
klaigas Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
klaigas Vairākkārtēji kliedzieni. Vairākkārtēji saucieni. Vairākkārtēja sasaukšanās.
staigājums Vairākkārtējs vai ilgstošs gājiens (1) (parasti dažādos virzienos).
dublis Vairākkārtīgs (viena, un tā paša kinofilmas kadra) uzņēmums.
vairākkārt Vairākreiz. Atkārtoti.
blokmāja Vairākstāvu dzīvojamā māja ar atkārtoti sarindotām dzīvokļu sekcijām.
loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
kolekcionēt Vākt un kārtot (ko) kolekcijā.
sintagmatika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta. Sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā). Policija. Arī militārā policija.
Tautas policija Valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai (Vācijas Demokrātiskajā Republikā).
policija Valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai.
rekonversija Valsts ekonomikas pārkārtošana pēckara periodā mierlaika produkcijas ražošanai.
Konstitucionālā monarhija Valsts iekārta, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija.
aristokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder dižciltīgajām dzimtām.
federālisms Valsts iekārtas sistēma, kas balstās uz federatīviem pamatiem. Valsts organizatoriskā struktūra, kas pamatojas uz federācijas (2) principiem.
republika Valsts iekārtas un varas orgānu forma, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku. Valsts, kurā ir šāda valsts iekārtas un varas orgānu forma.
tiesa Valsts orgāns, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas. Celtne, telpas, kur darbojas šāds valsts orgāns.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
režīms Valsts politiskā iekārta. Valsts, arī kādas teritorijas valdīšanas metode, veids.
stāvoklis Valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās teritorijā).
šarabans Vaļēji rati ar šķērsām iekārtotiem sēdekļiem.
oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no smilts, grants un oļu nogulumiem.
jūrascūka Vaļu kārtas jūras dzīvnieks.
zobvaļi Vaļveidīgo kārtas apakškārta (zobainie vaļi), kurā ietilpst zīdītājdzīvnieki ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem (piemēram, delfīni, narvaļi, kašaloti). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
narvalis Vaļveidīgo kārtas zīdītājs (Ziemeļu Ledus okeānā).
Neatkarīgais vārds Vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds.
Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Skaitļa vārds.
Skaitļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml. Attiecīgā grāmata.
citēt Vārdu pa vārdam atkārtot (kādu tekstu, teksta daļu).
citāts Vārdu pa vārdam atkārtots teksts vai teksta daļa.
vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponentus saista pakārtojuma sakars.
vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponentus saista sakārtojuma sakars.
regresija Vārdu savienojumu lietojums pretējā kārtībā.
Sintaktiskais sakars Vārdu sintaktiskais saistījums, kas atkarīgs galvenokārt no to morfoloģiskās formas.
miltēdiens Vārīts ēdiens (piemēram, putra, mērce), kas ir gatavots galvenokārt no miltiem un šķidruma.
Ar ļaunu Varmācīgi, piespiedu kārtā.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to. Ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
strofa Vārsmu, arī divu vai vairāku pantu apvienojums noteiktā kompozicionālā vienībā, kas dzejas darbā atkārtojas.
Telšu pilsētiņa Vasaras atpūtai speciāli iekārtota vieta ar teltīm.
Telšu pilsētiņa Vasaras atpūtai speciāli iekārtota vieta ar teltīm.
sumahs Vasarzaļš dienvidu krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt (visapkārt kam) gaisa plūsmu. Apņemt (ar smaržu).
apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Vest apkārt.
nosprosts Veidojams, iekārta (kā) nosprostošanai.
ieveidot Veidojot panākt, ka (piemēram, mati) iegūst noteiktu sakārtojumu. Veidojot panākt, ka matos rodas (parasti sprogas).
traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
siena Veidojums (apkārtnē, vidē), kas aizsedz, norobežo (ko).
skrimstala Veidojums (organismā), kas galvenokārt sastāv no skrimšļaudiem.
raksts Veidojums no regulāri sakārtotām (kā) sastāvdaļām.
sprosts Veidojums, iekārta (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai, gūstīšanai. Arī slazds, lamatas.
paaugstinājums Veidojums, kas paceļas, atrodas augstāk par apkārtējo virsmu. Laukums uz šāda veidojuma.
tilpne Veidojums, konstrukcija (piemēram, celtnē, iekārtā, lencē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, parasti, lai (to) uzglabātu, transportētu. Arī tvertne.
post Veidot (apģērbam ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
rustikalizēt Veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā.
rādīt Veidot (kā) attēlu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
kārtot Veidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
velēnot Veidot (kur) velēnu kārtu. Klāt (ko) ar velēnām.
kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
metrizēt Veidot (skaņdarba) skaņu izkārtojumu mūzikas taktī atbilstoši metrikas [2] (2) likumiem.
metrizēt Veidot (tekstu) atbilstoši noteiktiem garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju izkārtošanas likumiem.
pasivēt Veidot aizsargkārtu (metāla priekšmetiem).
sēsties Veidot kārtu, slāni (kur, uz kā u. tml.) - par sīkām vielas daļiņām.
sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (parasti par kā nogulsnēm).
montēt Veidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.). Saistīt kopā (gatavas detaļas).
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
kārtot Veidot, dibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
iekārtojums Veids, kārtība, kādā (kas) ierīkots, izbūvēts.
iekārtojums Veids, kārtība, kādā (kas) izveidots.
salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
zemēt Veikt (elektrisko iekārtu, aparātu) savienošanu ar zemi.
reformēt Veikt (kā) reformu. Arī pārveidot, pārkārtot, uzlabot (ko).
Lidojošās zivis Vējzivjveidīgo kārtas dažādu dzimšu un dažādu sugu dienvidjūru zivis ar pagarinātām krūšu un vēdera spurām.
skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem. Šīs dzimtas zivis.
vējzivs Vējzivjveidīgo kārtas plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni.
papildvēlēšanas Vēlēšanas, ko organizē starp kārtējām vēlēšanām vai arī pēc tām.
Vēlēšanu sistēma Vēlēšanu kārtība, ko nosaka vēlēšanu tiesības.
sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu). Velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).
apvilkt Velkot (piemēram, stiepli ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
apvilkt Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
nematodes Velteņtārpu tipa klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā. Šīs klases dzīvnieki.
apvelt Veļot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apvelt Veļot pārvietot, pagriezt (uz otru pusi), novietot otrādi Velšus pārvietot (uz sāniem). _imperf._ Velt apkārt.
Darāmā kārta Verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis - vergu īpašnieks.
pils Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta).
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
apvērt Verot (ap ko, kam apkārt), aplikt.
uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
šķirt Vērst, parasti pēc kārtas (piemēram, grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi. Šādā veidā vērst lapas (piemēram, grāmatai, burtnīcai).
pretpadomju Vērsts pret padomju iekārtu.
daudzināt Vērtējot dēvēt, atkārtoti saukt (par ko, kā).
acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
sēta Vertikāls veidojums, parasti no dēļiem, kārtīm, stieplēm (kā) norobežošanai, arī aizsargāšanai.
vizināt Vest (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem. Virpuļviesulis.
vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns.
airkāji Vēžveidīgo kārta, kurā ietilpst sīki vēzīši bez čaulas.
desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri.
svilpt Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.).
fons Vide, apkārtne, apstākļu kopums.
jenotsuns Vidēja lieluma plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
kaupa Vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi. Kākaulis.
kākaulis Vidēja lieluma, zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi. Kaupa.
lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
spindele Vidēji liels vai liels divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri ir zīdītāju parazīti.
pūkpīle Vidēji liels zosveidīgo kārtas ūdensputna ar spilgtu apspalvojumu.
pūkmuša Vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega.
bruņniecība Vidējo un sīko feodāļu privileģēta kārta.
videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai.
videoiekārta Videotehnikas iekārta.
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam. Šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām.
bruņinieks Viduslaikos - militāro feodāļu kārtas piederīgais.
komutācija Viduslaikos (galvenokārt Anglijā) - produktu un klaušu rentes nomaiņa ar feodālo naudas renti.
pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
kārtslēkšanā Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
lēkšana Vieglatlētikas disciplīnas - augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana.
tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu).
aplidot Viegli, it kā lidojot, apdējot, apskriet (apkārt).
kušņi Vielas, ko izmanto metināšanā, lodēšanā, lai izšķidrinātu radušos oksīdu kārtu.
segums Vielas, materiāla u. tml. slānis, kārta, kas sedz (kā) virsmu.
vienkārt Vienā kārtā. Vienkārtīgi.
virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Rinda.
rinda Vienā līnijā novietots, sakārtots (piemēram, priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
imitācija Viena motīva, tēmas tūlītējs atkārtojums citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
stāvs Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām.
sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst vidēji lieli ūdensdzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām. Šīs kārtas dzīvnieki.
lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
Kārtējā reize Viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
Kārtējā reize Viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
ilkss Viena no divām kārtīm, kas piestiprinātas pie ratiem vai ragavām zirga iejūgšanai.
velme Viena no divām vai vairākām (ierīces, iekārtas u. tml.) detaļām, starp kurām ir spraugas (kā) spiedapstrādei.
piegājiens Viena no starta reizēm sporta veidos, kuros startē vairākkārt.
Vienlīdzīgi palīgteikumi Viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
Vienlīdzīgi teikuma locekļi Viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistījumā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
un Viena un tā paša vārda atkārtojumā saista atkārtojuma locekļus.
paaudze Vienā un tai pašā tehnikas attīstības posmā izmantojams viendabīgs (mašīnu, iekārtu u. tml.) kopums.
gredzens Vienāda vai līdzīga posma atkārtojums (daiļdarba vai tā atsevišķu daļu) sākumā un beigās.
grēvis Vienādkāju kārtas vēzis.
laputis Vienādspārņu kārtas kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Kā pagadās Vienalga, kā, bez noteiktas kārtības.
dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā.
saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība. Mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
šķiedra Viendabīga, gara, parasti tieva (piemēram, ieža, vielas) kārta, kas atrodas starp citām kārtām.
plēve Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas.
plēve Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
lini Viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei.
sīkdadzis Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar viendzimuma ziediem kurvīšos un pamīšus sakārtotām trīsdaivainām vai veselām lapām.
krese Viengadīgs kāpelētājaugs ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām.
kumelīte Viengadīgs kurvjziežu dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
rudbekija Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
malva Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
gandrene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem.
rezēda Viengadīgs vai daudzgadīgs rezēdu dzimtas augs ar nekārtniem ziediem ķekaros vai vārpās.
sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
zilausis Viengadīgs vai divgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros.
vīķis Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem.
vienkārtas Vienkārtains.
paklājs Vienlaidus (kā) kārta, slānis, kas pārklāj kādu virsmu.
ritms Vienmērīga (procesu, parādību) secība, atkārtošanās (laikā vai telpā).
tecēt Vienmērīgi virzīties (par iekārtas, ierīces u. tml. detaļām). Darboties bez traucējumiem (par iekārtu, ierīci).
sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (parasti laikrakstu, žurnālu, vārdnīcu) lappusē.
katolicisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Rietumeiropā 9. gadsimtā un ir izplatīts galvenokārt Rietumeiropā un Latīņamerikā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
Stiklveida stāvoklis Viens no vielas amorfajiem stāvokļiem, kam raksturīgs struktūras viendabīgums un atomu telpiskā izvietojuma tuvā kārtība.
aļģe Viens no zemākajiem augiem (lapoņaugs), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī.
zilaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida aļģes, kuru šūnās nav morfoloģiski norobežotu kodolu un kuras ir galvenokārt zilganā vai zilganzaļā krāsā.
zaļaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā.
garlaicīgs Vienveidīgs, vienmuļš (par apkārtni, ainavu).
grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze.
virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem. Virpuļvētra.
mērcētava Vieta (piemēram, ūdenstilpe), arī iekārta, kur (ko) mērcē. Telpa, arī cehs, kur (ko) mērcē.
osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
pakalne Vieta kalna, paugura u. tml. lejasdaļā vai tās tuvākajā apkārtnē. Kalna, paugura u. tml. nogāze.
mugurpuse Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) aizmugurē.
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
mugura Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz cilvēka vai dzīvnieka.
aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz muguras (cilvēkam, dzīvniekam).
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas šādā (parasti priekšmeta) labajā vai kreisajā pusē, malā. Labā vai kreisā (telpas, laukuma) malējā daļa, puse atšķirībā no (tā) viena vai otra gala.
paaugstinājums Vieta, kas ir augstāka par pārējo apkārtni.
kalns Vieta, kas mazliet, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei. Uzkalns.
skatuve Vieta, kur notiek izrāde. Izrādēm īpaši iekārtota telpa, arī telpas vai celtnes daļa.
kapsēta Vieta, kur novieto nolietotas mašīnas, ierīces, iekārtas (parasti transportlīdzekļus).
apakšzeme Vieta, rajons, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas, arī dziļos zemes slāņos.
krātuve Vieta, telpa, iekārta, kur (ko) novieto, lai uzkrātu. Vieta, telpa, iekārta, kur glabājas (kas) uzkrāts.
pazeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
apakšstacija Vieta, telpa, kur uzstādīta šāda iekārta.
apkārtne Vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.
poligons Vieta, teritorija, kas iekārtota tehnisko līdzekļu izmēģināšanai, karaspēka apmācīšanai.
pazeminājums Vieta, teritorija, kas ir zemāka par apkārtni.
daba Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
Trejkrāsu vijolīte Vijolīšu dzimtas viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem.
apvīt Vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
apvīties Vijoties apņemt (visapkārt, no visām pusēm).
vīksna Vīksnu dzimtas koks ar veselām, asimetriskām, spirāliski sakārtotām lapām.
bruņuvilciens Vilciens, kas iekārtots kaujas darbībai.
papildvilciens Vilciens, kas veic reisu papildus vilcienu kustības kārtējiem reisiem.
ievilcināt Vilcināties nokārtot, paveikt (ko). Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
automātisms Vingrinājumos izveidota spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
trapece Vingrošanas ierīce (cirka mākslā) - divās trosēs vai virvēs iekārts stienis.
aplis Vingrošanas rīks - virvēs iekārti riņķveida rokturi.
līdztekas Vingrošanas rīks ar paralēlām kārtīm.
vilciņš Vingrošanas, daiļslidošanas u. tml. elements, kuru izpildot sportists vairākkārt griežas ap savu asi.
durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne (piemēram, mēbeļu) nodalījumu noslēgšanai.
durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne caurstaigājamas ailes aizdarīšanai.
apvirpot Virpojot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
antresols Virsbūve (pusstāvs), ko balkona veidā iekārto telpā, lai paplašinātu tās derīgo platību.
bišveidīgie Virsdzimta plēvspārņu kārtā, kurā ietilpst, piemēram, bites. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
virskārta Virsēja (kā) kārta.
augsne Virsējā iežu kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi).
virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai). Virskārta (parasti pārtikas produktam).
virsne Virsējā kārta, slānis (pārtikas produktam). Arī virsa (1).
ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo (piemēram, ar āru, citu telpu). Pretstats: iekšpuse.
fons Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi.
vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
sūknēt Virzīt (ko, parasti šķidrumu, gāzi) - par iekārtām, ierīcēm, parasti par sūkņiem, ventilatoriem.
dauzīt Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko).
griezties Virzīties (ap ko, kam apkārt).
riņķot Virzīties (ap ko, kam apkārt).
līkumot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt). Virzīties ar līkumiem.
Liekt (arī mest) līkumu (arī loku.) Virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
vilkties Virzīties, arī veidoties (piemēram, par mākoņiem, dūmiem), arī rasties (piemēram, par sniegu, ledus kārtu).
liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt). Atrasties, būt novietotam lokveidā.
pievadīt Virzot (piemēram, vielu, enerģiju) pa attiecīgām iekārtām, ietaisēm, panākt, ka (tā) sasniedz (noteiktu objektu).
apvirzīt Virzot apdabūt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Virzīt apkārt.
svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju). Arī svilpt (2).
kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
visriņķī Visapkārt (1).
sevišķs Visbiežāk. Arī galvenokārt.
tonika Visnoturīgākā skaņkārtas skaņa.
kārtainums Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kārtainība.
kārtainība Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kārtainums.
kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neatkārtojamība Vispārināta īpašība --> neatkārtojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neatkārtojamība Vispārināta īpašība --> neatkārtojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekārtība (3).
pirmkārt Vispirms, arī galvenokārt.
Pirmām (arī vispirmām) kārtām, arī pirmā (arī vispirmā) kārtā Vispirms. Arī galvenokārt.
Vispirmā (arī pirmā) kārtā; vispirmām (arī pirmām) kārtām Vispirms. Galvenokārt.
vivere Visprimitīvākā plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piemēram, mangusts, vivere).
daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts. Apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
apvīstīt Vīstot (ap ko, kam apkārt), aptīt.
novīstīt Vīstot (ko) apkārt, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
vista Vistveidīgo kārtas mājputns olu un gaļas iegūšanai.
fazāns Vistveidīgo kārtas medību putns.
pāvs Vistveidīgo kārtas putns (Dienvidāzijā) ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem).
laukirbe Vistveidīgo kārtas putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti.
pērļvista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi.
Pērļu vista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi. Pērļvista.
Pērļu vista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi. Pērļvista.
irbe Vistveidīgo kārtas putns baloža lielumā.
tītars Vistveidīgo kārtas putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
Kontu plāns Visu tekošās grāmatvedības kontu sistematizēts saraksts, kas šifrēts noteiktā kārtībā.
Kontu plāns Visu tekošās grāmatvedības kontu sistematizēts saraksts, kas šifrēts noteiktā kārtībā.
citronliāna Vīteņaugs ar sarkanām, ķekaros sakārtotām skābām ogām.
pievīterot Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
madrigāls Vokāls daudzbalsīgs skaņdarbs ar laicīgu saturu (galvenokārt 16. un 17. gadsimtā).
krieviņi Votu tautas piederīgie, kas 15. gadsimtā kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
zaķis Zaķveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst zaķi un truši.
trusis Zaķveidīgo kārtas zaķu dzimtas zālēdājs mājas vai savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, īsu asti, biezu, mīkstu apmatojumu.
koncertzāle Zāle, kas iekārtota koncertiem. Celtne, kurā ir šāda zāle.
ķīvīte Zaļganmelns tārtiņveidīgo kārtas atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas.
zeltgalvītis Zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mazs dziedātājputns, kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena.
bišudzenis Zaļvārnveidīgo kārtas putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
lapkāji Zemāko vēžveidīgo kārta, pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas). Šīs kārtas dzīvnieki.
grunts Zemei virskārtas ieži, kas ir cilvēku inženierceltnieciskās darbības objekts.
atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
sials Zemes garozas virsējā kārta, ko veido galvenokārt silīcija un alumīnija minerāli.
zemaramkārta Zemes kārta, kas atrodas zem aramkārtas.
augstiene Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā - par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
plato Zemes virsas pacēlums, kam ir līdzena vai viļņota virsa un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
pasaule Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas.
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
torpēdzemūdene Zemūdene, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
snuķaiņi Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai. Šīs kārtas dzīvnieki.
valis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Vaļveidīgie.
vaļveidīgie Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona košanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Šīs kārtas dzīvnieki. Vaļi.
roņveidīgie Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piemēram, roņi, valzirgi).
sikspārnis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums.
airkāji Zīdītāju kārta, kurā ietilpst, piemēram, roņi, vaļi, delfīni.
primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks). Šīs kārtas īpatņi.
pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu. Šīs kārtas dzīvnieki.
zaķveidīgie Zīdītāju kārta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli zīdītāji ar īpatnēju zobu uzbūvi. Šīs kārtas dzīvnieki.
plēsējs Zīdītāju klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi (piemēram, lāči, vilki, lūši, āpši). Šīs kārtas dzīvnieki.
grauzējs Zīdītāju klases kārta, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes. Šīs kārtas dzīvnieki.
kukaiņēdājs Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi). Šīs kārtas dzīvnieki.
nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus. Šīs virskārtas dzīvnieki.
Ziedu ķekars Ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem (piemēram, ievām, jāņogām).
zvans Zieds, kura vainaglapas sakārtotas zvanveidā.
ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā). Arī tašķīt, traipīt.
likt Ziest, klāt (kā kārtu uz kā).
kartomantija Zīlēšana, pareģošana pēc spēļu kārtīm vai īpašām kārtīm.
Likt kārtis Zīlēt pēc kārtīm.
volta Zīme nošu rakstā, kas norāda uz skaņas, skaņu kopas atkārtojumu.
apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt). Zīmējot ierobežot (kādu laukumu).
loze Zīmīte ar kārtas numuru karadienestā iesaucamo noteikšanai lozējot (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
Sabiedriskais ideāls Zināmas sociālas grupas ekonomiskajām un politiskajām interesēm atbilstošs priekšstats par vispilnīgāko sabiedrisko iekārtu.
scientisms Zinātnes (galvenokārt dabaszinātnes) absolutizācija kultūras sistēmā.
ergonomika Zinātnes nozare, kas pētī apkārtējās vides pielāgošanu darba procesam.
agromeliorācija Zinātnes nozare, kas pētī augšņu uzlabošanu. Pasākumi augšņu uzlabošanai (nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana u. tml.).
enciklopēdija Zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski.
reprīze Zirga atkārtota vadīšana noteiktā gaitā.
kastaņa Zirgkastaņu dzimtas vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
zirgkastaņa Zirgkastaņu dzimtas vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
Krusta zirneklis Zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
Krusta zirneklis Zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
ūdenszirneklis Zirnekļu kārtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī un kam raksturīga ruda, tumšbrūna (ūdenī sudrabaina) krāsa.
ūdensērces Zirnekļu klases ērču kārtas ekoloģiskas grupas dzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei saldūdenī.
māņzirnekļi Zirnekļveidīgo klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami. Šīs kārtas dzīvnieki.
ērce Zirnekļveidīgo klases kārta.
Spuru stari Zivju spuru skelets, kas sastāv galvenokārt no kauliem, skrimšļiem.
kaulzivis Zivju virskārta, pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies. Šīs virskārtas zivis.
parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zoba žokļa kaula.
kašalots Zobaino vaļu apakškārtas liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks.
delfīns Zobaino vaļu apakškārtas zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi.
pretzobs Zobs (ierīcei, iekārtai), kas ir vērsts (kam) pretējā virzienā.
nirpīles Zosveidīgo kārtas apakšdzimta, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens. Šīs apakšdzimtas putni.
gaura Zosveidīgo kārtas liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi.
gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
zoss Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu.
gaigala Zosveidīgo kārtas melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu.
platknābis Zosveidīgo kārtas putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis.
pīle Zosveidīgo putnu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi putni.
pīle Zosveidīgo putnu kārtas liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
murēna Zušveidīgo kārtas plēsīga, līdz trim metriem gara, spilgtas krāsas zivs (dienvidu jūrās un okeānu tropiskajās daļās).
zutis Zušveidīgo kārtas zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu.
nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam.
piezvanīt Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
laidenis Zvejas iekārta, ko nostiprina ūdenstilpē.
čūska Zvīņaino rāpuļu kārtas dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis).
hameleons Zvīņrāpuļu apakškārtas dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi.
ķirzaka Zvīņrāpuļu kārtas dzimta, kurā ietilpst slaidi dzīvnieki ar diviem pāriem īsu kāju un garu asti.
ķirzaka Zvīņrāpuļu kārtas dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest.
sniedze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu.
zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas.
žubīte Zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar konisku, spēcīgu knābi.
sarkanrīklīte Zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs putns, kam galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums ir oranžs.
zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi.
čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi.
čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels, brūnganpelēks dziedātājputns ar brūngansarkanu spalvu cekulu uz galvas.
čipste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi.
plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm.
dziedātājputns Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar attīstītu balss aparātu.
dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar brūnu muguru un raibu vēderu.
krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar krusteniski izliektu knābi.
dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar masīvu, spēcīgu knābi.
Krastu čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti, kurš ligzdo stāvos krastos.
čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti.
ērickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar spilgtu apspalvojumu.
sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa. Parastais svilpis.
mizložņa Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām.
ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību.
krauklis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi.
Paradīzes putns Zvirbuļveidīgo kārtas vidēja lieluma putns ar krāšņu apspalvojumu tēviņiem.
Paradīzes putns Zvirbuļveidīgo kārtas vidēja lieluma putns ar krāšņu apspalvojumu tēviņiem.
strazds Zvirbuļveidīgo kārtas, parasti melns, arī pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru, parasti dzeltenu, knābi.
vārna Zvirbuļveidīgo putnu kārtas dzimta, pie kuras pieder vārnas, kovārņi, krauķi, kraukļi.
žogmala Žoga mala. Žoga tuvākā apkārtne.
žoklis Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai.
piežūžot Žūžojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).

kārt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV