matains
matains -ais; s. -a, -ā
mataini apst.
1.Tāds, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati (par cilvēku).
PiemēriImantam patīk skatīties, kā strādā Valda. Viegla kā balts taurenis viņa lidinās apkārt krēslam, kurā sēž kāds bārdains vai matains vīrs.
- Imantam patīk skatīties, kā strādā Valda. Viegla kā balts taurenis viņa lidinās apkārt krēslam, kurā sēž kāds bārdains vai matains vīrs.
1.1.Tāds, kur aug mati (par cilvēka ķermeņa daļām).
PiemēriVīrieši nolieca matainās galvas un plikos pakaušus..
- Vīrieši nolieca matainās galvas un plikos pakaušus..
2.Tāds, kam ir matiņi (2) – par posmkājiem, to ķermeņa daļām.
Piemēri..tas [sīlis] iznīcina matainos kāpurus..
- ..tas [sīlis] iznīcina matainos kāpurus..
- Pelēkais ēku ūsainis ir 7-21 mm gara vabole. Uz muguras tai ir divi spīdīgi pauguriņi un mataini plankumi uz segspārniem.
3.Tāds, kam ir matiņi (3) – par augiem, to daļām.
PiemēriMatainas lapas.
- Matainas lapas.
- Ārstnieciskā verbena ir.. nedaudz matains lakstaugs..
- Dzinumi, lapas un augļu aizmetņi [mežābelei] gludi, retāk viegli mataini.
Avoti: 5. sējums