upmala
upmala -as, s.
upmale -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
PiemēriUpmalas pļavas.
- Upmalas pļavas.
- Ansis gāja gar upmalu uz laivu steķiem, un nomelnējuši ūdensaugi izelpoja rūgtenu tuva rudens smaržu.
- Taciņa vijās gar pašu upmalu. Krastmalā sēdēja zaļumnieku grupa..
- Es aizeju pa pļavām uz upmalu, kur gara zāle jau sniedzas līdz gurniem un pilna puķu un kukaiņu. Upe guļ, saules satveicēta.
Avoti: 8. sējums