Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apšļūkt
apšļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu; intrans.
Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApšļūkt ap māju.
Avoti: 1. sējums