šņākāt
šņākāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt1.
PiemēriVecais Āķis tā savādi šņakāja un meklēja atkal pēc pīpes gultas galā.
- Vecais Āķis tā savādi šņakāja un meklēja atkal pēc pīpes gultas galā.
- Vecāmāte saldi šņākā, nē, viņa neko nav dzirdējusi, nav uztraucēta.
- ..no salmu gubas izlien ezis savā pelēkajā kažociņā un aiziet šņākādams pār izkaisītajiem salmiem..
3.parasti 3. pers. Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt3.
PiemēriĀrā šņakāja lokomotīve, vagonus stumdīdama.
- Ārā šņakāja lokomotīve, vagonus stumdīdama.
- Piens slaucot nečurkst kā agrāk, klab tikai aparāti un šņākā vakuumsūknis.
- ..kuģītis šņākā uz Daugavas un blisina ar savu vienīgo lampu pie skursteņa..
Avoti: 7-2. sējums