bezmēra
bezmēra ģen., nelok.; pareti
1.Tāds, kam nav noteikta mēra, normas.
PiemēriViņa [māte] galīgi neatzīst tādu bezmēra gulšņāšanu. Līdz astoņiem, nu līdz pusdeviņiem, bet tā tad arī ir galīgā robeža.
- Viņa [māte] galīgi neatzīst tādu bezmēra gulšņāšanu. Līdz astoņiem, nu līdz pusdeviņiem, bet tā tad arī ir galīgā robeža.
2.Ļoti liels, ārkārtīgs.
PiemēriBezspēcīgas dusmas un bezmēra ienaids brieda šajā cietuma korpusā kā tvaiks aizvākotā katlā.
- Bezspēcīgas dusmas un bezmēra ienaids brieda šajā cietuma korpusā kā tvaiks aizvākotā katlā.
- Viņas īstais dzejnieces ceļš sākās tikai kara laikā, dzīvojot un jūtot līdzi bezmēra ciešanām..
Avoti: 2. sējums