apspļaudīt
apspļaudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spļaudot aptraipīt. Vairākkārt uzspļaut.
PiemēriAndrievs apspļauda vēzi pa zvejnieku paradumam.
- Andrievs apspļauda vēzi pa zvejnieku paradumam.
- ..abi draugi nolēma pamest šo pilsētu, kuras ielās ņirba kurgīzu trīsļipu cepures un tirgos bļāva kamieļi, apspļaudīdami garāmgājējus.
- Šo smaržīgo zariņu viņš [ezis] ilgi košļāja, bet pēc tam saliecies apspļaudīja sev sānus.
1.1.pārn. Noniecināt, nozākāt (parasti pamatoti).
PiemēriApspļaudīt cilvēka cēlākās jūtas.
- Apspļaudīt cilvēka cēlākās jūtas.
- ..es neticu arī tiem, kas visu veco noliedz un mēģina apspļaudīt.
Avoti: 1. sējums