Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piekūpināt
piekūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piekūp.
PiemēriSaimniece necieta, ka viņas istabu piekūpināja.
  • Saimniece necieta, ka viņas istabu piekūpināja.
  • Puspilsētas te šašliks piekūpina Ar dūmiem kodīgiem un stipro smārdu..
  • Viņas cigarete sīvi piekūpināja gaisu.
Avoti: 6-2. sējums