Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekūleņot
piekūleņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; pareti
Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriKucēns piekūleņo pie durvīm.
Avoti: 6-2. sējums