Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekūpēt
piekūpēt parasti 3. pers., -kūp, pag. -kūpēja; intrans.
1.Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
Piemēri«Stiprs ir viņa pīpes dūms,» nosaka vīri. Istaba drīz piekūp zila kā Daugavas pļavas pavasara miglā.
1.1.Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
PiemēriPiekūpējusi istaba.
1.2.Pieputēt.
Piemēri..aizkari pie logiem gauži piekūpējuši, tie jāaiznes uz ķīmisko tīrītavu.
Avoti: 6-2. sējums