Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieputēt
pieputēt parasti 3. pers., -put, pag. -putēja; intrans.
1.Pārklāties no iekšpuses ar putekļiem.
PiemēriPieputējusi istaba.
1.1.Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
PiemēriPieputējis mētelis.
Avoti: 6-2. sējums