dundurs
dundurs -a, v.
Liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis.
PiemēriDunduru laiks.
- Dunduru laiks.
- Atgaiņāt dundurus.
- Dundurs ir.. tāds pats kukainis kā bite un neganti kož. Govis tad nezina cita līdzekļa, kā nokratīt šos nejaukos asinssūcējus, un ņemas skriet.
- Ganu Andrs papuvē cauru dienu dedzināja.. zaru gubas, bet.. lopi dūmos labi paglābās no mušām un dunduriem.
- ..dunduri ēda nost zirgus un uzbruka arī cilvēkiem, kur vien varēdami piekļūt un pasūkt asinis.
- «Vilmai laba balss. Kad viņa dzied, atbalso abi krasti. Bet Vilis rūc kā dundurs ...»
Stabili vārdu savienojumiAklais (arī lietus) dundurs.
- Aklais (arī lietus) dundurs — Dunduru suga.
- Kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi idioma — sar. Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
- Rūc kā dundurs — Saka, ja kāds nemuzikāli dzied (zemā balsī).
Avoti: 2. sējums