smeltuve
smeltuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Ierīce, iekārta (kā) smelšanai.
PiemēriNaftas torņu galos nepārtraukti griezās smeltuvju ritentiņi, un no slīdošajām tērauda tauvām smidzināja naftas lietutiņš..
2.Vieta, kur (ko) smej.
PiemēriDūņu smeltuve.
Avoti: 7-2. sējums