Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dzeguze
dzeguze -es, dsk. ģen. -žu, s.
Slaids dzegužveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
PiemēriDzeguze kūko.
  • Dzeguze kūko.
  • ..kad dzeguze ar savu kūkošanu pavasari iezvanījusi, tad makšķernieki tic, ka aukstu vēju vairs nebūs.
  • Dzeguze ir gāju putns: pie mums tā ierodas aprīļa beigās vai maija sākumā, lai tūlīt sāktu tricināt āres ar skanīgiem «ku-kū! ku-kū!»
  • Un pūlējušies dzeguzes labā un uzcītīgi strādājuši, audzinot viņas bērnus, bija gandrīz visi birzs putniņi..
Stabili vārdu savienojumiBada dzeguze. Bada dzeguze. Dzeguzes kumoss.
  • Bada dzeguze Krāšņais pupuķis.
  • Bada dzeguze idiomasar. Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu.
  • Dzeguzes kumoss idioma Neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja.
Avoti: 2. sējums