varen
varen apst.; sar.
Ļoti. Ārkārtīgi.
PiemēriSkolotāja teica mani apdāvinātu, un mamma varen lepojās ar maniem pirmajiem panākumiem.
- Skolotāja teica mani apdāvinātu, un mamma varen lepojās ar maniem pirmajiem panākumiem.
- Ābels sataisīja varen mīlīgu ģīmīti..
- Juhans laikam visu dienu nebija ēdis, jo dzeramais likās iedarbojamies varen ātri. Viņa seja kļuva sārta, acis iemirdzējās un mēle prasījās pēc tērzēšanas.
Avoti: 8. sējums