Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vardulēns
vardulēns -a, v.
1.Varžu mazulis (pēc kāpura stadijas).
Piemēri..bērna nežēlībā biju ar vītola vicu nositis pelēku vardulēnu.
1.1.pārn.; niev. Bērns.
Piemēri«Bet vai tu, vardulēn, maz apjēdz, ko ar savu atnākšanu esi mums nodarījis?» Juhans vairs nezvāļojās.
Avoti: 8. sējums