vārds | LLVV

vārds

vārds -a, v.

1.Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.

PiemēriVārda nozīme.

Vārda nozīme.
Valodas vārdu krājums.
Izrunāt vārdu.
Uzrakstīt vārdu.
Dalīt vārdu zilbēs.
Mūsu pasaule ir tāda, kādu mēs to redzam. Vārdi ir šīs redzamības projekcija; vārdu pasaulē mēs dzīvojam vismaz tikpat lielā mērā, cik redzamajā.
Antijs: Pasaulē nav nekā briesmīga. Pat nāve tāda nav. - Abigaila: Nē! Nemini to šausmīgo vārdu!
Pirmais vārds, ko izrunā bērns, pirmās skaņas, gan nevarīgas un saturā neapjaustas, ietver varenības mirkļus.
Pētera Kviesīša leksikonā trūka dažu citu cilvēku bieži lietotu vārdu kā, piemēram, «paldies», «lūdzu», «atvaino», «piedod», šos vārdus viņš nekad nelietoja.
Apstākļa vārdi ir patstāvīgi vārdi ar savu nozīmi, morfoloģisko izveidojumu un sintaktisko funkciju.
Darītu... Tā ir, liekas, vēlējuma izteiksme. Darītu. Skumja, nožēlas pilna, rezignēta darbības vārda forma.
Izsauksmes vārdiem parasti nav teikuma locekļa funkcijas. Tiem teikumā ir īpatnēja loma - tie piešķir teikumam emocionālas nianses, un bieži vien tiem ir dažādu iespraudumu raksturs.
Visus lietvārdus ar to dažādajām leksiskajām nozīmēm gramatika iedala sugas vārdos un īpašvārdos.
Aiz Ogres mums tūlīt jānogriežas mežā no lielceļa.. Te nu sākās saknes, grambas, dūkstis,.. vārdu sakot, tīrā elle.
..Liena ir tagad, ar vārdu sakot, Oliņu vienīgā meita.
«Dienas tev laikam ir pavisam brīvas,» es izprašņāju Laini tālāk. - «Tā jau būtu, bet man aizvien jāpaplašina savas zināšanas, citiem vārdiem sakot - jāmācās.»
«Tikai neaizmirsti norunu: Artūram ne vārda. Martai var pastāstīt, bet piekodini, lai viņa nesaka brālim.»
Ingrīda: Tev liekas, ka es esmu slikta sieviete, vai ne? - Elmārs: Kāpēc tu provocē? Tīši spēlējies ar vārdiem? Es nekad tā neesmu domājis.
Aija visiem deva gan laipnas, bet tik īsas un izsmeļošas atbildes, ka pēc tām grūti bija rast pavedienu tālākām vārdu rotaļām.
Ir tagad tāda tendence izmantot vārdu spēles, vārdu rotaļu..

Stabili vārdu savienojumi(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot).

(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) — Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
Aktīvais vārdu krājums val. — Vārdu krājums, kuru runātājs brīvi lieto.
Apstākļa vārds val. — Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi. Šīs vārdšķiras vārds. Adverbs.
Atkarīgais vārds val. — Vārdkopas vārds, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds.
Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot — Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
Darbības vārds val. — Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli. Šīs vārdšķiras vārds. Verbs.
Īpašības vārds val. — Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.). Šīs vārdšķiras vārds. Adjektīvs.
Izsauksmes vārds val. — Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Šīs vārdšķiras vārds. Interjekcija.
Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā) — Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
Katra vārda galā — Ļoti bieži (teikt).
Lamu vārds — Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
Meklēt vārdus — Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
Modāls vārds val. — Vārds, kas izsaka modalitāti (2).
Nav vārdam vietas — Saka, ja nekas nav iebilstams.
Ne pušplēsta vārda (arī vārdiņa), arī ne ar pušplēstu vārdu (arī vārdiņu) — Nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
Ne vārda — Nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) val. — Darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
Nelabs vārds (arī izteiciens) — Rupjš, nepieklājīgs vārds (izteiciens).
Neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām — Saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
Pārnest vārdu (jaunā rindā) — Uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
Pasīvais vārdu krājums val. — Vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto.
Pēc vārda kabatā nemeklēt — sar. Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Rīt (arī norīt, retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) sar. — Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
Rotaļāties (arī spēlēties) ar vārdiem — Runāt nenopietni, divdomīgi. Runāt asprātīgi.
Saukt lietas īstajos vārdos — Runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
Skaitļa vārds val. — Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
Sugas vārds val. — Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugasvārds.
Šķirkļa vārds — Vārdnīcas šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
Tērēt (arī šķiest) vārdus — Runāt, rakstīt (parasti veltīgi).
Trūkst vārdu — Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds val. — Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
Vārda (arī vārdu savienojuma) burtiskā nozīmē — Vārda, arī vārdu savienojuma tiešā nozīmē.
Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme val., literat. — Vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
Vārda (arī vārdu savienojuma) tiešā nozīme val. — Vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kurai nav pārnesuma pazīmju.
Vārda grafiskais attēls val. — Vārds rakstītā veidā.
Vārda leksiskā nozīme val. — Nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
Vārda robeža — Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
Vārdi krīt auglīgā zemē — poēt. Saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
Vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam) — Saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka. Saka, ja saruna izvēršas ķildā, strīdā.
Vārdu formula — Tradicionāls, nemainīgs vārdu savienojums, teksts (parasti reliģijā, maģijā).
Vārdu kārta (arī kārtība.) val. — Vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
Vārdu pa vārdam, arī vārds vārdā — Precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
Vārdu rotaļa (arī spēle) — Nenopietna, divdomīga runāšana. Asprātīga runāšana.
Vārdu savienojums val. — Pēc valodas sintakses likumiem veidots divu vai vairāku vārdu saistījums teikumā.
Vārdu šķira val. — Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.

2.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu. Arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību. Personvārds.

Piemēri«Mans vārds ir Ģirts, un es dzīvoju šajā mājā.»

Stabili vārdu savienojumiĪstais vārds. Kristītais (arī kristāmais) vārds.

2.1.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku, dresētu dzīvnieku.

PiemēriKucēns auga, un tam bija savs vārds - Mauze.

2.2.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu teritorijas, vides u. tml. objektu.

PiemēriUpju vārdi.

Stabili vārdu savienojumiMāju vārds. Vietu vārdi.

2.3.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.

PiemēriDievību vārdi.

2.4.lok.: vārdā, apst. nozīmē Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties). Pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.

PiemēriIerēdnis: Vilni Baldon, likuma vārdā es jūs apcietinu!

Stabili vārdu savienojumiVisu vārdā.

2.5.vsk.; pārn. Spēja rīkoties, lemt. Arī ietekme.

Piemēri«Jaunība, dēls, jaunība. Jums tagad vārds, ja jūs kaut ko izdarīsiet, tad būs..»

3.Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.

PiemēriLabi vārdi.

Stabili vārdu savienojumiDieva vārdi. Dieva vārds. Dzejas vārds.

3.1.parasti dsk. Runas valoda. Mutvārdi.

PiemēriMeitenes sabira ap Ansonu Mildu, vārdos žēloja viņu, bet īstenībā bija priecīgas, ka tā reiz dabūjusi pa degunu.

Stabili vārdu savienojumiPāriet no vārdiem pie darbiem.

3.2.parasti dsk. Teksts (vokālam skaņdarbam, parasti dziesmai).

PiemēriDziesma ar Raiņa vārdiem.

Stabili vārdu savienojumiDziesma bez vārdiem.

3.3.vsk. Valodiskais izteiksmes līdzeklis (parasti teātra mākslā, daiļliteratūrā).

PiemēriIndrānu mātes lomā spilgtāk nekā jebkad pierādījās Mirdzas Šmithenes traģiskās dotības, aktrisei saglabājot lielu atturību ārējā darbībā un par galveno izteiksmes līdzekli lietojot iedarbīgo, izjusto vārdu.

3.4.parasti dsk. Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.

PiemēriKa pasaulē ir cilvēki, kam zināmi stipri vārdi, par to mūsu mājās nevienam nebija nekādu šaubu... šos vārdus tāds cilvēks var izmantot citiem par labu vai ļaunu.

Stabili vārdu savienojumiBuramie vārdi. Pirts vārdi. Uguns vārdi.

Stabili vārdu savienojumi(Ie)dot vārdu. (Pa)klausīt uz vārda. Aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu.

(Ie)dot vārdu — Nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu.
(Pa)klausīt uz vārda — Tūlīt (pa)klausīt.
Aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu — Teikt ko kāda labā. Aizrunāt.
Apkaunot (kāda, kā) vārdu — Apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
Bez vārda runas — sar. Neko neiebilstot.
Biezs (arī apaļš, trekns) vārds — sar. Lamu vārds. Ass vārds vai teiciens.
Dažos (arī nedaudzos) vārdos — Īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
Dieva vārds — novec. Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
Dot goda vārdu (arī godavārdu) — Apsolīt ar godavārdu.
Dot vārdu — 1. Solīt, apsolīt.2. Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dzīvais vārds — Runātais vārds.
Gala vārds — Galavārds.
Goda vārds — 1. Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu. Patiesi.2. Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).3.novec. Uzvārds, arī vārds. Godavārds (2).
Iegūt vārdu (arī nosaukumu) — Tikt nosauktam.
Iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu — Kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
Iekarot vārdu — Neatlaidīgi darbojoties, kļūt plaši pazīstamam, slavenam.
Īsos vārdos — Pavisam īsi (sacīt, runāt).
Izdomāt vārdu — Izvēlēties vārdu, arī radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
Izņemt vārdus no mutes — Pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
Izspiest vārdu — 1. Piespiest sevi ko pateikt.2. Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) — sar. Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Laist pie vārda (arī pie runāšanas) — sar. Ļaut runāt, izteikties.
Lamāties (arī lamāt) pēdējiem vārdiem — Stipri lamāties, arī lamāt.
Lauzt (doto, arī savu) vārdu — Nepildīt solījumu.
Likt vārdu, arī likt (ko) vārdā — Piešķirt vārdu, nosaukt (kādā) vārdā.
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē — 1. Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.2. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
Nolasīt vārdus no lūpām — 1. Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.2. Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
Noteicošs vārds — Saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu — Atteikties no dotā solījuma.
Ņemt atpakaļ savus vārdus — Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
Ņemt mutē vārdus (arī izteicienus u. tml.) — Teikt (piemēram, kādu vārdu).
Ņemt vārdu — Runāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā).
Pārmīt (arī pārmainīt, retāk apmīt) dažus vārdus — Mazliet parunāties.
Pēdējais vārds — Galīgais, pēdējais lēmums. Arī galavārds.
Piešķirt vārdu — Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Piešķirt vārdu (arī nosaukumu) — Nosaukt (ko), parasti oficiāli, kādā vārdā.
Pieteikt savu vārdu — Kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā). Gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
Pieteikties pie vārda — Izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
Sacīt (arī teikt) savu vārdu — Paust savus uzskatus, domas.
Ticēt uz vārda — Pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
Turēt (doto, arī savu) vārdu — Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt pie (dotā) vārda — Sekot, lai kāds izpilda solījumu.
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda — sar. Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
Uz goda vārda — Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
Valkāt (kāda, kā) vārdu — 1. Būt nosauktam (kāda, kā) vārdā.2. Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
Vārda (mākslas) meistars — Izcils rakstnieks, dzejnieks.
Vārda brīvība — jur. Tiesības brīvi paust savus.
Vārda māksla — Daiļliteratūra.
Vārda mākslinieks — Rakstnieks, dzejnieks.
Vārda pēc — 1. Tā, ka (kas) ir zināms pēc nosaukuma, arī virspusīgi, pēc nepilnīgas informācijas, nevis iepazīts tiešā uztverē.2. Tā, ka (kā) nosaukums neatbilst attiecīgā priekšmeta, parādības u. tml. būtībai.
Vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas — Saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) — sar. Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu karš — Dzīva, spraiga, skaļa pārruna, saruna domstarpību gadījumā.
Vārdu maiņa (arī pārmaiņa, izmaiņa) — Strīds.
Vīrs un vārds — Saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
Zelta vārdi — Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.

Avoti: 8. sējums