vārdot
vārdot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.etn. Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus. Riebt, pūšļot.
PiemēriVārdot rozi.
- Vārdot rozi.
1.1.intrans.
Piemēri«Visādi esmu izmēģinājusies [ārstēt muguru],» stāstīja Ilze, «gan Reģīne vārdo, gan svētīto ūdeni no krievu baznīcas dabūju..»
- «Visādi esmu izmēģinājusies [ārstēt muguru],» stāstīja Ilze, «gan Reģīne vārdo, gan svētīto ūdeni no krievu baznīcas dabūju..»
- Tai meitenei vecāmāte Laikam būs pratusi vārdot, Tai meitenei vecāmāte Laikam atstāja lietus vārdus.
2.sar. Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
PiemēriPavasara pusē sākās darbavietu volejbola turnīrs. Viņu vārdoja, viņam plijās virsū: Gunār, saproti stāvokli, tu esi mūsu galvenais cīnītājs pie tīkla...
- Pavasara pusē sākās darbavietu volejbola turnīrs. Viņu vārdoja, viņam plijās virsū: Gunār, saproti stāvokli, tu esi mūsu galvenais cīnītājs pie tīkla...
2.1.intrans.
Piemēri«Ja vari uzzīmēt etiķeti, kāpēc tad nevari grāmatzīmi?! Taisi tik augšā.» - Tikmēr vārdoja, kamēr reiz beidzot apvārdoja.
- «Ja vari uzzīmēt etiķeti, kāpēc tad nevari grāmatzīmi?! Taisi tik augšā.» - Tikmēr vārdoja, kamēr reiz beidzot apvārdoja.
Stabili vārdu savienojumiVārdot zobus (kādam).
- Vārdot zobus (kādam) — sar. Neatlaidīgi pierunāt (kādu).
Avoti: 8. sējums