vārdotājs
vārdotājs -a, v.
vārdotāja -as, s.
1.etn. Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu. Riebējs, pūšļotājs.
PiemēriGrieta: Tad jāiet atkal pie kāda vārdotāja, varbūt pie vecā Ģelzīša, tas vīveles un krītamo kaiti apturot uz vietas.
Avoti: 8. sējums