vārdošana
vārdošana -as, s.; parasti vsk.
1.etn. Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem). Riebšana, pūšļošana.
PiemēriPie slimniekiem maiji aicināja burvi vai pūšļotāju. Tie dziedināja slimniekus ar slepeni sagatavotiem ārstniecības augiem, kā arī ķērās pie vārdošanas, lai izdzītu ļaunos garus..
Avoti: 8. sējums