Paplašinātā meklēšana

Meklējam vārds.

Atrasts vārdos (37):

Atrasts vārdu savienojumos (73):

Atrasts skaidrojumos (186):

Kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
Kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē
priedēkļvārds Ar priedēkli atvasināts vārds.
Relatīvais vietniekvārds Attieksmes vietniekvārds.
Relatīvais vietniekvārds Attieksmes vietniekvārds.
redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds.
vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds (verbs), kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds).
vārdiņš Dem. --> vārds.
Vārda diena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds. Attiecīgā gadadiena.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds. Attiecīgā godadiena.
divdomība Divdomīgs (2) vārds vai izteiciens.
titulloma Dramatiska darba galvenā varoņa loma, kura vārds parasti atbilst darba nosaukumam.
prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā (vārds vai vārdu savienojums).
Gala vārds Galavārds.
Gala vārds Galavārds.
Pēdējais vārds Galīgais, pēdējais lēmums. Arī galavārds.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
personvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu personu.
parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā.
apvidvārds Kādas izloksnes vārds.
āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
Krustamais (arī krustāmais) vārds Kristītais vārds.
Krustāmais (arī krustāmais) vārds Kristītais vārds.
Spēcīgs (arī stiprs) vārds (arī izteiciens) Lamu vārds, lamas. Nopēlums.
Apaļš vārds Lamu vārds.
Biezs (arī apaļš, trekns) vārds Lamu vārds. Ass vārds vai teiciens.
Biezs vārds Lamuvārds. Ass vārds vai teiciens.
mājvārds Lauku saimniecības nosaukums. Mājas nosaukums. Māju vārds.
Māju vārds Lauku saimniecības nosaukums. Mājas nosaukums. Mājvārds.
Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā. Lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugas vārds.
Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugasvārds.
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, «durvis»).
vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
substantīvs Lietvārds.
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens. Nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
pusvārds Nepilns vārds. Nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma
cik Norāda, ka attiecīgais adjektīvs vai apstākļa vārds ir jāsaprot pretējā nozīmē.
artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai.
parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
trops Pārnesta nozīmē lietots vārds, vārdu savienojums.
pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds. Mierināt pašam sevi.
paraksts Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina.
patronīms Personas vārds, kas ir veidots no tās tēva vārda.
priekšvārds Personas vārds.
prepozīcija Prievārds.
titulredaktors Redaktors, kura vārds ir minēts izdevuma titullapā.
Attieksmes vietniekvārds Relatīvais vietniekvārds.
Dzīvais vārds Runātais vārds.
Dzīvais vārds Runātais vārds.
netīrumi Rupjš, aizskarošs vārds, izteikums.
Nelabs vārds (arī izteiciens) Rupjš, nepieklājīgs vārds (izteiciens).
Nelabs vārds (arī izteiciens) Rupjš, nepieklājīgs vārds (izteiciens).
jēlība Rupjš, piedauzīgs vārds, izteiciens.
Sakāmais vārds reti Sakāmvārds.
Sakāmais (arī sakāms) vārds Sakāmvārds.
paruna Sakāmvārds.
Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
izsauksmes Savienojumā «izsauksmes vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Interjekcija.
skaitlis Savienojumā «skaitļa vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds. Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas plešas lejup pa to, ko izsaka pamatvārds.
aiz- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas aiz tā, ko izsaka pamatvārds.
pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds.
pulksten Savienojumā ar skaitļa vārdu norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
senvārds Sens vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
Vientuļā māte Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
Vientuļā māte Sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
Meitas uzvārds Sievietes uzvārds pirms laulībām.
Meitas uzvārds Sievietes uzvārds pirms laulībām.
Vārda māsas Sievietes, kam ir vienāds vārds.
Vārda māsas Sievietes, kam ir vienāds vārds.
Kopuma skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu.
Kopuma skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu.
Pamata skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu skaita nosaukums.
Pamata skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu un parādību skaita nosaukums.
Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas.
parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, irāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā.
godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Goda vārds.
Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds. Arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (dzīvnieku).
iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
pavārds Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
Šķirkļa vārds Šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
pamatvārds Šķirkļa vārds (vārdnīcā).
nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Intransitīvs.
intransitīvs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Nepārejošs.
transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Pārejošs (3).
pārejošs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Transitīvs.
kopdzimtes Tāds (lietvārds), kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds.
parentētisks Tāds (piemēram, vārds, teikums), kas tekstā ir iestarpināts, arī iekļauts iekavās.
bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personu formu ziņā.
iespraust Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintakstiski neatkarīgs un niansē teikumu saturu.
iestarpināt Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
bezgalotnes Tāds (vārds), kam nav galotnes.
bezpriedēkļa Tāds (vārds), kam nav priedēkļa.
bezvārda Tāds, kam nav vārda, nosaukuma. Tāds, kam nav zināms vārds, nosaukums.
nepazīstams Tāds, kura vārds, personība nav zināmi. Tāds, kas nav tuvāk iepazīts.
bezvārdis Tas, kam nav vārda, nosaukuma. Tas, kam nav zināms vārds, nosaukums.
parcelāts Teksta daļa (vārdu savienojums, vārds), kas radusies parcelācijas rezultātā.
Tēva vārds Tēva priekšvārds (personvārds).
Tēva vārds Tēva priekšvārds (personvārds). Tēvvārds.
tēvvārds Tēva vārds (valodās, kur to lieto pēcteču personvārdu sastāvā).
Tēva vārds Tēvvārds.
tēvavārds Tēvvārds.
neoloģisms Tikko vai nesen radīts vārds. Jaunvārds.
jaunvārds Tikko vai nesen radīts vārds. Neoloģisms.
jaundarinājums Tikko vai nesen valodā izveidots darinājums (piemēram, vārds).
kolumntituls Uzraksts katrā grāmatas, žurnāla lappusē virs teksta (piemēram, nodaļas nosaukums, pirmais un pēdējais vārdnīcas lappuses vārds).
godavārds Uzvārds, arī vārds.
Goda vārds Uzvārds, arī vārds. Godavārds (2).
Goda vārds Uzvārds, arī vārds. Godavārds (2).
famīlija Uzvārds.
žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam. Arī žargonvārdi.
okazionālisms Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu. Arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību. Personvārds.
Neatkarīgais vārds Vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds.
Atkarīgais vārds Vārdkopas komponents, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds.
Atkarīgais vārds Vārdkopas vārds, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds.
Šķirkļa vārds Vārdnīcas šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
Īstais vārds Vārds vai uzvārds, kas atbilst cilvēka dokumentiem.
Pieņemts vārds Vārds vai uzvārds, ko cilvēks izvēlas sava īstā vārda vai uzvārda vietā.
Pieņemts vārds Vārds vai uzvārds, ko cilvēks izvēlas sava īstā vārda vai uzvārda vietā.
saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu. Lamu vārds.
pamatvārds Vārds, no kura (piemēram, ar priedēkļiem, piedēkļiem) ir darināts cits vārds vai vārdi.
verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli. Šīs vārdšķiras vārds. Darbības vārds.
Darbības vārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli. Šīs vārdšķiras vārds. Verbs.
Īpašības vārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.). Šīs vārdšķiras vārds. Adjektīvs.
adjektīvs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.). Īpašības vārds.
adverbs Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi. Apstākļa vārds.
Apstākļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi. Šīs vārdšķiras vārds. Adverbs.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu. Šīs vārdšķiras vārds.
partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi). Šīs vārdšķiras vārds.
interjekcija Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Izsauksmes vārds.
Izsauksmes vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Šīs vārdšķiras vārds. Interjekcija.
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Skaitļa vārds.
Skaitļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
Norādāmais vietniekvārds Vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
Norādāmais vietniekvārds Vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
Personas vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz personu.
Personas vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz personu.
Piederības vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
Piederības vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
Attieksmes vietniekvārds Vietniekvārds, kas parasti ievada palīgteikumu
Attieksmes vietniekvārds Vietniekvārds, kas parasti ievada palīgteikumu.
pronomens Vietniekvārds.
toponīms Vietvārds.
Vārda brāļi Vīrieši, kam ir vienāds vārds.
vulgārisms Vulgārs vārds vai teiciens.

vārds citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV