Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
varen
varen apst.; sar.
Ļoti. Ārkārtīgi.
PiemēriSkolotāja teica mani apdāvinātu, un mamma varen lepojās ar maniem pirmajiem panākumiem.
Avoti: 8. sējums