tievs
tievs -ais; s. -a, -ā
tievi apst.
1.Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām). Pretstats: resns.
PiemēriTievs zīmulis.
Stabili vārdu savienojumiTievā zarna.
1.1.Tāds, kura stumbram ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
Piemēri..meitene pamana skalu sētiņā uz robežas starp ietvi un zālāju mazu, tievu, tikko saredzamu ozoliņu, gaiši zaļām robotām lapiņām.
2.Tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriTieva meitene.
Stabili vārdu savienojumiTievs kā lapsene. Tievs kā skals (arī kā diegs).
2.1.ar not. galotni. Tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem).
PiemēriTievais donis.
3.sar. Tāds, kam ir augsts tembrs (par skaņu).
Piemēri«Made!» viņš iespiedzās pa durvīm ēdamistabai pāri.. Balstiņa dusmās divreiz tievāka kā parasti, bet.. dzēlīga. «Kur tu to pogu atkal esi nogrūdusi?»
Avoti: 7-2. sējums