tievums
tievums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → tievs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDzīpara tievums.
- Dzīpara tievums.
- Stieples tievums.
- Kārts tievums.
- Ar [ecēšu] zaru tievumu un to galu smailumu ecēšu darba dziļums palielinās.
2.Vispārināta īpašība → tievs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMāte nobrīnījās par manu [meitenes] bālumu un tievumu un, izdzirdusi, ka es arī klepoju, nobijās, vai man tik neesot piesities dilonis.
- Māte nobrīnījās par manu [meitenes] bālumu un tievumu un, izdzirdusi, ka es arī klepoju, nobijās, vai man tik neesot piesities dilonis.
- «Bet diezin vai tu vispār tik garš izaugsi? Un kur tu tievumu ņemsi? Nekad tu nebūsi tievs. Tu būsi resns.»
Avoti: 7-2. sējums