Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tievkaklis
tievkaklis -ļa, v.
tievkakle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Tas (tāds), kam ir tievs kakls (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriTievkaklis stārķis.
Avoti: 7-2. sējums