Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pakalne
pakalne -es, dsk. ģen. -ļņu, s.
Vieta kalna, paugura u. tml. lejasdaļā vai tās tuvākajā apkārtnē. Kalna, paugura u. tml. nogāze.
PiemēriRagankalna pakalnē kādreiz sieva zāles plūkusi.
  • Ragankalna pakalnē kādreiz sieva zāles plūkusi.
  • Un Imants.. dodas augšup. Pakalne ir diezgan krauja..
  • Mēs pārbridām upīti un uzkāpām pakalnē. Nu mūsu priekšā Lejkalnes pļava gulēja kā uz delnas.
Avoti: 6-1. sējums