šļūcināties
šļūcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Vairākkārt šļūkt1.
PiemēriViņi [bērni] bija aizelsušies un sakarsuši, jo vienā stiepienā atjozuši no pārupes, kur bija pasākuši no kalna šļūcināties.
2.Virzīties šļūcošā gaitā.
Piemēri..mazdēls.., satvēris savās mazajās rociņās iedomāto stūri, sīksīkiem, ātriem solīšiem šļūcinās uz priekšu..
Avoti: 7-2. sējums