šļūkt
šļūkt šļūcu, šļūc, šļūc, pag. šļūcu.
1.intrans. Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī slīdēt1.
PiemēriBija līksmas ziemas, kad jaunieši laidās ar slēpēm vai tāpat šļūca pa atkalas nopulēto Lediņkaitiu..
- Bija līksmas ziemas, kad jaunieši laidās ar slēpēm vai tāpat šļūca pa atkalas nopulēto Lediņkaitiu..
- Viņš pietupjas, bet kritiens bijis par strauju, augums vēl tiecas uz priekšu, Arnis šļūc četrrāpus, sniegs apsvilina plaukstas..
- Bedre... Viņi šļūc tanī iekšā kā piltuvē..
- «Skaisti jau ir tie mūsu kalni,.. taču.. šķīdoņa laikā zirgi šļūc lejā uz pakaļas...»
1.1.Par transportlīdzekļiem, to daļām.
PiemēriPajūgs šļūca pa glumo ceļu uz priekšu tikpat kā pa taukiem..
- Pajūgs šļūca pa glumo ceļu uz priekšu tikpat kā pa taukiem..
- ..kāpurķēžu traktora vilktas, pa tīrumu šļūc saknēm piekrautas ragavas.
- Bija atkusnis, lielceļš stipri nošķūrēts, un slieces vietām šļūca pa kailu zemi, griezīgi čirkstēdamas pret akmeņiem.
2.intrans. Virzīties, parasti iet, tā, ka kājas pārmaiņus slīd samērā ilgi pa (kā) virsmu.
Piemēri..sataustījis spieķi, [saimnieks] lēni piecēlās un šļūca uz istabu..
- ..sataustījis spieķi, [saimnieks] lēni piecēlās un šļūca uz istabu..
- Uz rudens pusi, kad sāka pļaut labību, asie rugāji saskrambāja ādu un vajadzēja šļūkt ar pēdām pa zemi..
2.1.divd. formā: šļūcošs. Tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.).
PiemēriIet šļūcošā gaitā.
- Iet šļūcošā gaitā.
- ..viņa dzirdēja dažus smagus, šļūcošus soļus otrpus sienas..
- Durvīm no iekšpuses tuvojās šļūcoši soļi..
2.2.pārn.; vienk. Iet, skriet.
Piemēri«Šļūc labi mudīgi uz upi,» Sala to [dundadznieku] pamāca, un dundadznieks, pietrūcies augšā, sāk skriet uz Daugavas pusi..
- «Šļūc labi mudīgi uz upi,» Sala to [dundadznieku] pamāca, un dundadznieks, pietrūcies augšā, sāk skriet uz Daugavas pusi..
3.trans. Līdzināt ar šļūci.
PiemēriŠļūkt tīrumu.
- Šļūkt tīrumu.
- Pavasarī un vasarā nepieciešams šļūkt katru smagu augsni tūlīt pēc aršanas, lai sasmalcinātu cilas un paglābtu tās no sakalšanas.
- Rudens arumu pavasari šļūc un kultivē divas reizes un tūlīt sēj zirņus.
Avoti: 7-2. sējums